RĪGA, 27. maijs – Sputnik. Eiropas Komisijas locekļi sāk šaubīties par to, vai Varšava atbalsta ES demokrātiskos principus, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Politico. Debates par Konstitucionālās tiesas reformām šajā valstī ir ievilkušās garumā.
Laikraksts norāda, ka EK arvien biežāk izskan viedoklis par nepieciešamību "izolēt" Poliju no politiskā procesa līdz brīdim, kad tās iekšpolitika atbildīs Eiropas standartiem.
Piemēram, bijusī Eiropas Komisijas prezidente Vivjena Redinga paziņoja, ka ES nedrīkst pieļaut Polijai turpināt "autoritāro dreifu".
"Runa nav par iejaukšanos Polijas iekšējās lietās. Mūsu kopīgās vērtības, piemēram, cieņa pret likumu, ir neapstrīdamas: ja viena ES dalībvalsts ignorē šīs vērtības, tad tas skar pārējās valstis," — viņa sacīja.
Vienlaikus, turpina Politico, tikai nedaudzi eiropieši uzskata, ka Eiropas Komisijas locekļu neapmierinātība izraisīs oficiālo sankciju īstenošanu pret Varšavu. "Patiesībā, diez vai kādam ir skaidra stratēģija attiecībā uz Poliju. Visi joprojām gaida, ka Polijas valdība atjēgsies," —Politico citē vienu no Eiropas diplomātiem.
Nesen EK aicināja Varšavu ievērot Eiropas normas, nosakot konkrētus termiņus Konstitucionālās tiesas krīzes novēršanai valstī. Polijas politiķi nekavējoties pārmeta Eiropas ierēdņiem iejaukšanos valsts iekšējās lietās.
"Polijai nav radušās problēmas ar Eiropas Komisiju, grūtības radušās Eiropas Komisijai," — toreiz sacīja Polijas premjere Beāta Šidlo.
Rezultātā, konstatē Politico, Eiropas ierēdņiem nācās pagarināt konflikta noregulēšanas termiņu.
"Tā ir ļoti delikāta situācija. No vienas puses, Eiropas Savienībai ir jāievēro savas normas, bet no otras puses, nevajadzētu izskatīties tā, it kā ES piespiež savus locekļus rīkoties, pat ja šie locekli demonstratīvi ignorē savus pienākumus," — uzsvērts rakstā.
Tādējādi Eiropas politiķu vidū aizvien biežāk izskan viedoklis par nepieciešamību izolēt valstis, kas pārkāpj fundamentālās tiesības ES izpratnē.
2015. gada 28. decembrī Polijas prezidents Andžejs Duda pieņēma grozījumus likumā par Konstitucionālo tiesu, kas tika uztverti neviennozīmīgi gan pašā valstī, gan aiz tās robežām.
Dažas KT pilnvaras pārņēma prezidents, dažas — Tieslietu ministrija. Tagad tiesas lēmuma apstiprināšanai ir nepieciešams nevis vienkāršs sastāva balsu vairākums, bet divas trešdaļas balsu. Turklāt tiesas sastāvs ir pieaudzis no 9 līdz 15 cilvēkiem.
13. janvārī Eiropas Komisija paziņoja par dialoga uzsākšanu, lai novērstu Eiropas normu pārkāpumus Polijā. Gadījumā, ja kompromiss starp Varšavu un Briseli netiks sasniegts, Polija var zaudēt balss tiesības ES Ministru Padomē.
