RĪGA, 23. maijs — Sputnik, Jeļena Kirillova. Rīgas tiesas apgabala prokuratūra izvirza apsūdzību tūrisma braucienu uz Krimu organizētājam, apsūdzības būtība atbilst iepriekš publicētai informācijai, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre, Kristīne Sutugina.
Policisti sāka kriminālprocesu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu, konkrēti — aizlieguma pārkāpumu sniegt pakalpojumus, kuri ir tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā. Saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu, sods par šo pārkāpumu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, spaidu darbus vai naudas sodu.
Ja noziegums radīja būtisku kaitējumu, tad sods var palielināties līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas. Ja likumpārkāpumu izdarījis valsts ierēdnis vai personu grupa, tad tas draud ar līdz pat astoņu gadu ilgu cietumsodu.
Informācijas par ko tieši apsūdz firmas darbinieku, nav.
Tūrisma aģentūras darbinieki atsakās runāt par lietu, atsaucoties uz kādu aizliegumu.
Spriežot pēc Ģenerālprokuratūras komentāra, arī tiesībsargājošie orgāni nevēlas runāt par izmeklēšanas detaļām. Tāpat neskaidrs paliek jautājums — vai šie braucieni notikuši vai nē.
Lietas izmeklēšana sākās pagājušā gada vasarā, pēc Drošības policijas vizītes tūrisma aģentūras birojā, kas atrodas Marijas ielā 7, Rīgā. Uzņēmuma nosaukums, kurš piedāvāja ceļojumus uz Sevastopoli un Krimu, oficiāli netika publicēts, taču žurnālisti noskaidrojuši, ka kratīšana bija veikta firmas Mkbc Tour telpās Maskavas namā.
Mkbc Tour konsultante Eleonora Ivanova iepriekš stāstīja, ka ceļazīmes tika pārdotas četriem klientiem. Pēc viņas teiktā, firma vienkārši nezināja par to, ka šādi braucieni ir aizliegti.
"Mēs esam Tūrisma aģentūru un ceļojumu biroju asociācijas Alta dalībnieki, un nebijām saņēmuši no tās nekādas brīdinošas informācijas. Paši mēs nezinām, kur meklēt šo informāciju," — norāda Ivanova.
Tomēr ĀM paskaidroja, ka uzņēmumiem ir pašiem jāseko jaunai informācijai, jo ministrija to pa pastu nenosūta.
Kā ziņots, 2014. gada decembrī ES ieveda sankcijas pret Krimu. Sankcijas no Briseles attiecas uz produktu importu no pussalas un aizliegumu investēt Krimas un Sevastopoles ekonomikā.
Eiropas vai Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem nav tiesību iegādāties nekustamo īpašumu vai biznesu Krimas teritorijā, finansēt Krimas uzņēmumus vai sniegt tiem pakalpojumus. Tāpat ir aizliegti jebkuri tūrisma veidi, ieskaitot kruīza kuģu iebraukšana pussalas ostās, izņemot ārkārtīgas situācijas.
Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā veiktā referenduma, kurā vairākums iedzīvotāju atbalstīja atkalapvienošanos ar Krieviju. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī.
KF ĀM jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Krievija pieņēmusi šo izvēli un lēmumu — tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās.
