RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Briselē piedalījās NATO sēdē, ziņo LETA.
Rinkēvičs atbalstīja lēmumu par Krievijas un NATO Padomes sēdes sasaukšanu, ko alianse vēlētos organizēt pirms samita Varšavā, kas notiks jūlijā. Pēc viņa teiktā, Krievijas un NATO Padomes tikšanās ir svarīgas, lai par Varšavas samita lēmumiem Krievija uzzinātu nevis no "preses vai no izlūkdienestiem", bet tiešā dialogā. Jāpiebilst, ka tikšanās laikā, ja tā notiks, tiks apspriests Ukrainas jautājums un saspīlējuma samazināšana Krievijas un alianses starpā.
Ārlietu ministri apsprieda jautājumu par to, kā alianse pielāgojas jaunajai situācijai attiecībās ar Krieviju. Lēmums par Krievijas un NATO Padomes norisi pirms samita vispirms ir jāapstiprina, taču NATO ir pārliecināta, ka vajadzētu rīkoties tieši tā.
"Latvijas pozīcija ir vienmēr bijusi konsekventa un skaidra — mēs neredzam iespēju atgriezties pie NATO un Krievijas attiecībām līmenī, kādā tās bija pirms 2014. gada, bet vienlaikus, ja mēs redzam, ka alianse veic nepieciešamos pasākumus savu dalībvalstu drošības nodrošināšanai, tad ar noteikumu, ka Krievijas un NATO sarunās dienaskārtībā ir gan Ukraina, gan spriedzes samazināšana, šādas sarunas ir arī mūsu interesēs," — sacīja Rinkēvičs.
Tomēr ES pagarinās sankcijas pret Krieviju par tās iesaistīšanos konfliktā Ukrainā, jo Minskas vienošanās nav izpildītas, uzsvēra Rinkēvičs. Viņš piebilda, ka jautājumu par ES sankciju pagarināšanu pret KF drīzumā izskatīs ES Ārlietu padome.
Ministrs pauda pieņēmumu par to, ka notiks diskusija par ES iespēju sekmēt sarunas Normandijas formātā, taču tagad daudz kas ir atkarīgs no Krievijas un tās vēlmes risināt situāciju. Intensīvs darbs notiek arī ar Ukrainas pusi, risinot tādus jautājumus kā reģionu īpašais statuss, vēlēšanas un robežu apsardze.
Iepriekš viedokli par to, ka ES sankcijas pret Krieviju ir jāpagarina, pauda arī ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
