RĪGA, 21. maijs – Sputnik. Polija piešķīrusi papildu privilēģijas "poļa kartei", lai motivētu etniskos poļus atgriezties senču dzimtenē, raksta portāls Lsm.lv.
Kopš 2008. gada "Poļa karti" sāka izsniegt poļu izcelsmes personām no bijušām Žečpospoļitas austrumu zemēm. Lai to iegūtu, bija nepieciešamas poļu valodas un kultūras pamatzināšanas, ka arī senči – Žečposoļitas pilsoņi (citiem vārdiem, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas, kā arī daļas Krievijas, Latvijas, Igaunijas, Moldāvijas un Slovākijas). Šobrīd pasaulē "poļa karti" saņēmuši 180 tūkstoši cilvēku.
Savas pastāvēšanas laikā "poļu karte" jau dažkārt ir izraisījusi strīdus Baltkrievijā, kur tā kļuvusi visai populāra, taču valsts deputātiem ir aizliegts to saņemt. Šo normu centās ieviest arī Lietuvā, taču nesekmīgi. Latvijā, kur karti saņem ne vairāk kā 70 cilvēki gadā, tā nerada neapmierinātību no valdības un Saeimas puses.
Grozījumi, ko šonodēļ pieņēma Polijas senāts, ievērojami paplašināja kartes piedāvātās privilēģijas. Piemēram, ja kartes īpašnieki pārvācas uz dzīvi Polijā, viņi var bez maksas saņemt uzturēšanās atļauju, un var pretendēt uz pilsonību, ja valstī nodzīvojuši tikai vienu gadu. Pirmo trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās Polijā karšu īpašnieki varēs saņemt finansiālu pabalstu: pirmos trīs mēnešus – gandrīz 150 eiro par katru cilvēku, vēl pusgadu – simts eiro.
Kartes īpašnieki varēs saņemt arī subsīdijas mājokļa apmaksai, dotācijas intensīviem valodas kursiem vai profesionāliem kursiem un finansiālu palīdzību ģimenes locekļiem. Jāpiebilst, ka "poļa kartes" īpašnieki tiks atbrīvoti no konsulārajiem maksājumiem par vīzām un citiem iesniegumiem.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 46 tūkstoši etnisko poļu, to skaitā — aptuveni 9 tūkstoši ir nepilsoņi.
