RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Balsu skaitīšanas rezultāti Eirovīzijā liecina, ka starp politiskās elites un parasto pilsoņu domām par Krieviju ir milzīga plaisa, raksta The Guardian.
Varbūt tīši, varbūt netīšām, taču pēdējā laikā Ukraina ziņu virsrakstos neparādās. Konflikts valsts austrumos ir noklusis, Kijevā ir jauns premjerministrs, Krievija ir aizņemta ar Sīriju, Minskas vienošanās mazpamazām īstenojas.
Taču naktī no sestdienas uz svētdienu Ukraina atkal piesaistīja sev uzmanību, kad Eirovīzijas dalībniece no Ukrainas, Džamala konkursā ieguva pirmo vietu. Viņas dziesma "1944" ir veltīta tatāru deportācijai Staļina laikos. Krievijas dalībnieks Sergejs Lazarevs ar dziesmu You Are the Only One, kura uzvaru prognozēja bukmeikeri, ieņēma trešo vietu. Otrajā vietā ierindojās dalībniece no Austrālijas.
Džamala vēl nebija ne lāgā pirmo pantu nodziedājusi, kad Twitter segmentu Krievijā pārpildīja prasības aizliegt dziedātājai piedalīties konkursā, jo dziesmai ir politisks un pret Krieviju vērsts saturs.
Būtībā viņi nemaldījās. Eirovīzija parasti nepieļauj politiskas dziesmas, taču, neskatoties uz to, Džamala turpināja piedalīties konkursā. Pateicoties jaunajai balsu skaitīšanas sistēmai, balsojuma rezultāti, apliecināja, cik spēcīgi Krievijas un Ukrainas konflikts ir sašķēlis Eiropu.
Protams, balsojums par draugiem, sabiedrotajiem un ticības biedriem nav nekas jauns. Visiem sen jau ir zināms, ka Grieķija un Kipra balso viena par otru un pret turkiem, skandināvu valstis arī izvirza pirmajās vietās katra savu kaimiņieni. Arī šogad notika tas pats. Taču balsošanas rezultāti, kas tika publicēti mājaslapā, ļauj izdarīt dažus pārsteidzošus un tālejošus secinājumus.
Pirmkārt, kļuva skaidrs, cik lielā mērā Ukraina un Krievija ir sašķēlušas Eiropu, un cik grūti eiropiešiem ir izvēlēties vienu no pusēm. Abas valstis cīnījās par pirmo vietu līdz pēdējam. Nacionālās žūrijas un skatītāju izvēle dažkārt pārsteidzoši nesakrita. Žūrijas locekļi izvēlējās Ukrainu, dažreiz Austrāliju – kā neitrālu variantu. Vienkāršie cilvēki bija drosmīgāki, turklāt daudzu valstu izvēle izskatījās kā "Ukraina un Krievija", nevis kā "Ukraina vai Krievija" — valstīm tika piešķirts līdzīgs punktu skaits. Iespējams, tas ir gaumes jautājums, taču no skatītājiem Krievija saņēma daudz vairāk balsu nekā no žūrijas locekļiem.
Nevarētu teikt, ka agrāk neviens nav pamanījis, cik lielā mērā atšķiras elites un tautas domas par Krieviju, taču Eirovīzija to nepārprotami nodemonstrēja. Eiropā daudzi sociālo tīklu apmeklētāji arī agrāk uzstāja, ka Krievijas un Ukrainas konfliktā būtu jāuzklausa abas puses. Kad oficiālie kontakti tika pārtraukti, vienkāršie iedzīvotāji joprojām vēlējās saglabāt dialogu. Tie nebija nekādi tā saucamie "kremļa troļļi" – tie bija parasti cilvēki ar atšķirīgu viedokli.
Pat tajā neticamajā gadījumā, ja Minskas vienošanās tiktu izpildītas līdz gada beigām, būtu grūti iedomāties, kā Sergejs Lazarevs un Džamala kopīgi uzstājas "Eirovīzijā" Kijevā. Iespējams gan, politiķiem abās pusēs vajadzētu paskatīties uz "Eirovīzijas" skatītājiem un mēģināt izlīdzināt savstarpējās nesaskaņas.