RĪGA, 11. maijs – Sputnik. Pievienošanās Stambulas konvencijai, kas paredz cīņu ar vardarbību pret sievietēm ģimenē, apdraud Latvijas tradicionālās ģimenes vērtības, paskaidroja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa").
Vakar Latvijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu parakstīt Stambulas konvenciju. Tiesības to parakstīt piešķirtas labklājības ministram Jānim Reiram.
"Parakstīšana ir pirmais solis pretī konvencijas ratifikācijai, ko, iespējams, tuvākajā laikā nāksies pildīt. Konvencijas ratifikācija Saeimā pagaidām ieplānota 2018. gadā. Mums Stambulas konvencija nav vajadzīga, un mēs neatbalstīsim tās ratifikāciju!" – stingri apņēmusies deputāte Jūlija Stepaņenko.
Viņa kopā ar četriem kolēģiem – Ingu Biti (Reģionu apvienība), Silviju Šimfu ("No sirds Latvijai"), Valteru Dambi (ZZS) un Imantu Parādnieku (Nacionālā apvienība) vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu neparakstīt Stambulas konvenciju, taču deputātu balsis netika izdzirdētas.
Neviens nesaklausīja arī kristīgo konfesiju vadītāju viedokli, ko Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis pauda atklātā vēstulē.
Desmitiem nevalstisko organizāciju pārstāvji velti centās pārliecināt Māri Kučinski apspriedē, kurā tika pieņemts lēmums par konvenciju. MK sēdes laikā viņi viens pēc otra izteica argumentus par to, ka jaunais dokuments iznīcina tradicionālās ģimenes vērtības, ka nevienam nav vajadzīga tā saucamā dzimumu vienlīdzība, pretojās tam, ka pēc konvencijas parakstīšanas Latviju piespiedīs bērnu dokumentos rakstīt nevis "tēvs" un "māte" bet gan "vecāks Nr.1" un "vecāks Nr.2".
"Diskusijas laikā neviens arguments mūs nepārliecināja par to, ka konvencijas parakstīšana ir efektīvākais vardarbības iznīdēšanas paņēmiens. Latvijas likumdošana sekmīgi risina vardarbības problēmu arī bez starptautiskajām saistībām," – uzsvēra Stepaņenko.
"Mēs neuzskatām, ka Latvijas sabiedrībai ir vajadzīgs kāds dokuments, kura dēļ vajadzētu upurēt savas tradīcijas un ģimenes vērtības, kura dēļ vajadzētu uzņemties saistības jaunas starptautiskās kontrolējošās iestādes priekšā," – norādīja deputāte.
Konvencijas pretiniekus nepārliecināja arī arguments par to, ka konvencijai jāpievienojas tikai tāpēc, ka citas Eiropas valstis to jau ir izdarījušas. Konvencijai nav nekā kopīga ar vardarbības iznīdēšanu – pievienošanās tai starptautiskā spiediena rezultātā neliecina par valsts varas patstāvību, apgalvoja Saeimas deputāti.
"Nevajag slēpties aiz emocionāliem argumentiem un konvencijas pretiniekus pārsteidzīgi apvainot par vardarbības atbalstīšanu. Mēs visi uzskatām, ka mūsdienu sabiedrībā nav pieļaujama nekāda vardarbība attiecībā pret sievieti, bērnu vai vīrieti," – piezīmēja politiķe.
Viņa atgādināja, ka Latvijas sabiedrībā, kas balstās uz kristīgajām tradīcijām, nepastāv vardarbīgi rituāli, ieradumi vai paražas, kas saistītas ar varmācību pret sievietēm vai viņu pazemošanu.
Stambulas konvencijas pretinieki vēl joprojām uzskata, ka nevajag pievienoties nekādiem starptautiskajiem dokumentiem, lai izravētu ļaunumu. Pēc viņu domām, cīnīties ar visa veida atkarībām iespējams, stiprinot ģimenes institūtu, ceļot labklājību katrā ģimenē un akcentējot tēva lomu.
"Tas būtu labākais veids, kā mazināt nesaskaņas un vardarbību," – skaidroja Saeimas deputāte.
Viņa pauda pārliecību, ka labklājības ministra Jāņa Reira paraksts ne pie kā nenovedīs, un Stambulas konvencija netiks ratificēta Saeimā.
