Politika

Latvija – pēdējā no ES valstīm, kas pievienosies Stambulas konvencijai

Valsts prezidents uzskata, ka tieslietu ministrs ir atļāvies pārāk daudz, aicinot ignorēt dokumentu, kas aizliedz vardarbību pret sievieti, taču viņu aizstāvēja Saeimas deputāti un Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcība jautājumā par pievienošanos Stambulas konvencijai, kas paredz cīņu ar vardarbību pret sievietēm ģimenē, nav pieņemama, un ir jābūt kaut kādām sekām, vakar televīzijas kanāla LNT raidījumā "900 sekundes" pauda savus viedokli valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Rasnačs neatteicās no sava viedokļa arī pēc valsts vadītāja publiskā nosodījuma un turpināja to aizstāvēt Ministru kabineta sēdē, kur tika lemts jautājums par pievienošanos konvencijai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis vērīgi uzklausīja tieslietu ministru un citus runasvīrus un pieņēma lēmumu: Latvija nebūs baltā vārna un pievienosies pārējām Eiropas valstīm, kuras konvenciju jau parakstījušas.

Demisijas nebūs

Pēc tam norimās arī kaislības ap Dzintara Rasnača sodīšanu, lai gan vēl pavisam nesen Raimonds Vējonis teica dusmīgu runu un piezīmēja, ka Tieslietu ministrija ir sajaukusi politiku ar cilvēktiesībām un tas ir nepieņemami. Prezidents pauda viedokli par to, ka tādējādi tiek diskreditēta tiesu sistēma kopumā, jo līdz šim cilvēki varējuši paļauties uz to, ka ministrija var sniegt juridisku, neatkarīgu slēdzienu par jebkuru jautājumu.

"Koalīcijā ir jāizlemj, kam jāseko pēc šādas ministrijas un ministra rīcības," – prezidenta vārdus citēja aģentūra LETA.

Tomēr premjers Māris Kučinskis paskaidroja, ka tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisijai neesot pamata.

"Domāju, ka ir tikai normāli, ka valdībā ir dažādi viedokļi, tāpēc jau arī ir valdība, kurai jābūt pietiekami lemtspējīgai. Valdība ir dažādu politisko uzskatu kopums, nevis tikai vienas organizācijas vai viedokļa pārstāvniecība, tāpēc arī ir dažādi viedokļi," sacīja ministru prezidents.

Kas nobiedēja juristus?

Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma analizēja Ingas Kačevskas un Baibas Rudevskas uzņēmums Strasbūrā. Juristu slēdziens skanēja, ka nav ieteicams parakstīt minēto konvenciju.

Analīzes autori norādīja, ka Stambulas konvencija ignorē tiesības, ko nosaka Latvijas Satversmes 112. pants un starptautiskie dokumenti – cilvēka tiesības, vecāku tiesības bērna izglītošanas sfērā. Netiek ņemtas vērā arī tiesības uz ticības brīvību, kas cieši saistītas ar tiesībām dot vecāku reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajam pasaules skatījumam atbilstošu izglītību bērniem.

Juristi apgalvoja, ka konvencija uzliek valstīm par pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, un šāda prasība neatbilst Satversmes 99. un 100.pantam. Satversmes 1.pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas idejas un postulātus.

"Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā — vienlīdzību likuma priekšā," pausts juristu analīzē.
Tiesa, analīzē iekļauti arī dīvaini slēdzieni. Piemēram, kā viens no iemesliem atteikties no konvencijas parakstīšanas minēts fakts, ka konvencija neļaušot godāt… Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, un valsts nevarot atļauties iet pa neomarksistiskās ideoloģijas – agresīvā feminisma ceļu utt.

Iebilda arī kristīgo konfesiju vadītāji

Tieslietu ministra ierosinājumam neparakstīt Stambulas konvenciju piekrita arī kristīgo konfesiju vadītāji. Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis parakstīja atklātu vēstuli, kurā pauda bažas par minēto dokumentu.

Kristīgo baznīcu vadītāji uzsvēra, ka vardarbība pret sievieti ir pretrunā gan ar kristīgo ticību, gan ar cilvēcību, un pret to ir jācīnās visos līmeņos.

Taču "šaubas un bažas izraisa tas, kā konvencijas autori analizē vardarbības cēloņus. Par tādiem tiek nosaukti nevis cilvēku netikumi, kļūdas un vājības, bet tradīcijas, kultūra, reliģija un ģimenes institūts. Konvencija nevēršas pret vardarbības popularizēšanu medijos un pret pornogrāfiju…,"atzīmēja kristīgo konfesiju pārstāvji.

Arī deputāti lūdza neparakstīt

Atklātu vēstuli Ministru kabinetam uzrakstīja arī pieci Saeimas deputāti. Tajā viņi lūdza neparakstīt Stambulas konvenciju, Sputnik korespondentam pastāstīja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Līdz ar viņu atklāto vēstuli parakstīja četri viņas kolēģi – Inga Bite, Silvija Šimfa, Valters Dambe un Imants Parādnieks.

Atsaucoties uz Latvijas kristīgo konfesiju pārstāvju viedokli, deputāti atzīmēja, ka Latvijas sabiedrībai nav nepieciešams atsevišķs dokuments, kura dēļ nāksies ziedot savas tradīcijas un ģimenes vērtības un uzņemties saistības jaunu starptautisku kontrolējošo institūciju priekšā.

Deputāti uzskata par nepieņemamu to, ka nav jautāts sabiedrībai, vai tā piekrīt atteikties no savām gadsimtos uzkrātajām un izkoptajām pamatvērtībām starptautisko saistību vārdā.

"Latvijas sabiedrībā un kristīgajās tradīcijās nepastāv vardarbīgi rituāli, ieradumi vai paražas. Cīņa ar visa veida atkarībām, ģimenes institūta stiprināšana, labklājības līmeņa celšana katrā ģimenē un tēva lomas akcentēšana – tas būtu labākais veids, kā mazināt nesaskaņas ģimenēs un vardarbību sabiedrībā," – rakstīja deputāti un atzīmēja, ka mūsdienu sabiedrībā nav pieņemama jebkāda vardarbība – pret sievieti, bērnu vai vīrieti.

Deputāti pauda šaubas par to, vai pievienošanās Stambulas konvencijai starptautiskā spiediena rezultātā liecina par mūsu valsts stingrību.

Konvencija tiks parakstīta

Pēc ilgām diskusijām, kurās piedalījās ministri un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tika nolemts, ka Stambulas konvencija tiks parakstīta, taču tai pievienos deklarāciju, kurā skaidrots, ka Latvija pielietos konvenciju saskaņā ar Latvijas Satversmes principiem un noteikumiem.

Pret konvenciju iebilda tikai tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Pārējie piekrita Mārim Kučinskim, kurš norādīja, ka Latvija nevar ignorēt pārējo Eiropas valstu viedokli.

"Mēs piedāvājam darīt visu nepieciešamo, lai mazinātu vardarbību, nepievienojoties Stambulas konvencijai," – Rasnačs pūlējās paskaidrot saviem kolēģiem un atzīmēja, ka Saeimā dokumenta ratifikāciju pilnā mēra atbalsta tikai viena partija. Tomēr viņu neuzklausīja.

Dienas vidū premjers Māris Kučinskis, uzklausījis visus pret konvencijas pieņemšanu vērstos argumentus, pieņēma lēmumu par Latvijas pievienošanos konvencijai. To parakstīs labklājības ministrs Jānis Reirs.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала