NATO rīcību pie Krievijas robežām politologs salīdzina ar nacistiskās Vācijas pasākumiem

© Sputnik / Eugene Biyatov / Pāriet pie mediju bankasИстребитель F-22 ВВС США
Истребитель F-22 ВВС США - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Amerikāņu eksperts Stīvens Koens ir neizpratnē par to, vai NATO un ASV patiešām apzināti tuvojas karam ar Krieviju, vai tomēr darbojas kā pa sapņiem?

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Maskavas reakcija sakarā ar NATO tuvošanos Krievijas robežām un apsūdzībām par provokācijām ir likumsakarīga. Šādu viedokli pauda politologs Stīvens Koens. Amerikāņu eksperta rakstu, kas tika publicēts izdevumā The Nation, citē RIA Novosti.

Ziemeļatlantijas alianse ar ASV priekšgalā strauji palielina pie Krievijas robežas izvietotos sauszemes, ūdens un gaisa

Ģenerālis Kērtiss Skaparoti. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Jaunais virspavēlnieks gatavo NATO spēkus Eiropā cīņai ar Krieviju
 spēkus. Šajos apstākļos nepārsteidz Maskavas reakcija, kura izsūta lidmašīnas, lai pārbaudītu amerikāņu kara kuģi, kas atrodas netālu no kara bāzes Kaļiņingradā, atzīmēja Koens.

Pie tam Vašingtona un Brisele, ievērojami paplašina savu militāro klātbūtni Austrumeiropā, taču apsūdz Maskavu "provokācijās pret NATO", lai gan šajā gadījumā provokatora lomā ir tieši alianse, rakstīja politologs.

"NATO rīcība var Krievijas iedzīvotājiem atgādināt nacistiskās Vācijas iebrukumu 1941. gadā – tā bija pēdējā reize, kad pie valsts robežām koncentrējās naidīgs spēks," – uzsvēra Koens.

Nav saprotams tikai tas, cik mērķtiecīgi NATO un ASV tuvojas karam ar Krieviju – vai to rīcība ir apzināta, vai šīs valstis rīkojas neapzināti, "kā pa sapņiem", savu neizpratni pauda analītiķis.

Bataljoni ierindā

NATO Apvienoto spēku Eiropā jaunais virspavēlnieks ģenerālis Kērtiss Skaparoti aicināja būt pastāvīgi gataviem pretoties apdraudējumam no Krievijas un teroristu puses un piezīmēja, ka alianse pašlaik ir saskārusies ar "atdzimstošo Krieviju." Pie tam Krievija uzsver, ka nav ieinteresēta pastiprināt konfrontāciju ar NATO, taču ir gatava adekvāti reaģēt uz Rietumu darbībām.

Aprīlī avīze Wall Street Journal informēja par NATO nodomiem izvietot Baltijas reģionā četrus bataljonus, tātad aptuveni četrus tūkstošus karavīru. Izdevums paskaidroja, ka ASV ir gatavas sūtīt uz Baltijas valstīm divus bataljonus, bet Vācijas un Lielbritānijas bruņotie spēki varētu piešķirt pa vienam bataljonam.
ASV valsts sekretāra vietnieks Entonijs Blinkens apstiprināja informāciju par to, ka austrumu flangā tiks dislocēta armijas brigāde – 4 tūkstoši kareivju, kuri garantēs pastāvīgu klātbūtni Eiropā saskaņā ar rotācijas principu. Viņš piezīmēja, ka, pateicoties izdevumu palielinājumam, ASV varēs dislocēt Eiropā "veselu brigādi ar tās nodrošinājumu".

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informēja, ka līdz gada beigām Rietumu kara apgabalā tiks formētas divas jaunas divīzijas. Viņš norādīja, ka Aizsardzības ministrija ir gatava pasākumiem, kas ļaus atbildēt uz NATO spēku pieaugumu Krievijas robežu tiešā tuvumā.

Ziņu lente
0