RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) griezās pie Lielbritānijas televīzijas un radio regulatoru "Ofcom" ar lūgumu izvērtēt iespējamos likuma pārkāpumus telekanāla "NTV Mir" raidījumā "Mesto vstreči", ceturtdien ziņoja RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Delfi.
"NEPLP Monitoringa centrs konstatējis, ka šā gada 20. aprīlī pārraidītajā programmā "Mesto vstreči", kas ir redzama Latvijas skatītājiem, notikusi diskusija par iespējamo nacisma atdzimšanu Eiropā. Diskusiju papildina TV sižeti, vienā no tiem Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) tiek nodēvēta par neonacisti, kura esot slavena ar saviem ultra labējiem uzskatiem un negatīvu attieksmi pret Krieviju," – rakstīja portāls Delfi, atsaucoties uz padomes pārstāvjiem.
Iestāde uzskata, ka sižetam piemitis "tendenciozs raksturs", un tajā minētie fakti bija izkropļoti: piemēram, tajā izskanējis apgalvojums par to, ka Mūrniece "piedalījās 16. marta leģionāru gājienā" Rīgā un "nolikusi ziedus pie nacistu kapiem", raksta portāls. NEPLP uzskata, ka telekanāla sižetā pārkāpts Latvijas Elektronisko mediju likums, kā arī Lielbritānijas regulatora apstiprinātais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides kodekss. Atbilstoši kodeksam, viedokļi un fakti nedrīkst maldināt.
Iepriekš Latvijas Republika uz pusgadu aizliedza televīzijas kanāla "Rossija — RTR" translāciju, jo, pēc NEPLP domām, ziņu un citās programmās izskanējusi kara propaganda, kas ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpums.
Arī aģentūra Sputnik Latvijā saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu.
Iepriekš Lietuvas valdība izsūtīja no valsts VGTRK korespondenta Pāvila Zarubina filmēšanas grupu. 2015. gada oktobrī Igaunijas varas iestādes robežpunktā "Koidula" aizturēja VGTRK korespondenta Nikolaja Vasiļjeva filmēšanas grupu— pārmeklēja žurnālistus un viņu bagāžu. Pēc dažām stundām viņus atbrīvoja, taču vīzas tika anulētas. Septembrī Igaunija aizliedza iebraukt valstī informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" darbiniecei Marinai Perekrestovai, lai gan aģentūrai ir visi darbam nepieciešamie dokumenti.
2014. gada aprīlī Lietuvas ĀM, neizskaidrojot iemeslus, noraidīja RIA Novosti korespondentes Irīnas Pavlovas akreditāciju. Laikraksta "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova 2015. gada augustā tika atzīta Lietuvā par "nevēlamu personu, kas apdraud valsts drošību".
Ņemot vērā visus iepriekšminētos incidentus, Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka gadījumi ar mediju apspiešanu Baltijas valstīs "neapšaubāmi apliecina, ko vērti ir Viļņas, Rīgas un Tallinas demagoģiskie paziņojumi par demokrātijas principu un vārda brīvības atbalstu."
