Prezidents nosūtījis Imigrācijas likumu Saeimai

© AP Photo / Seth WenigLatvijas prezidents Raimonds Vējonis
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka Imigrācijas likuma grozījumi apdraud likuma īstenošanu. Viņš nosūtījis likumu Saeimai un lūdzis novērst nepilnības.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis nolēmis neizsludināt Imigrācijas likuma grozījumus, aģentūrai LETA pavēstīja prezidenta kancelejā.

Viņs informēja, ka Saeimā tika steidzami nodoti līdz galam neizstrādāti priekšlikumi, kuri rada pretrunas ne tikai likuma tekstā, bet arī apdraud likuma piemērošanu. Prezidents iepazinās ar likuma tekstu un tā izstrādes materiāliem un konstatēja, ka pieļautās kļūdas ir tik nozīmīgas, ka tās jānovērš pirms likuma pasludināšanas. Šī iemesla dēļ viņš nodevis grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Заседание Сейма Латвии 31 марта 2016 - Sputnik Latvija
Prezidents kritizē Saeimas darba steigu

Prezidents paskaidroja, ka pilnveidošana nepieciešama vismaz septiņām normām. Piemēram, likumā nav noteikta budžeta programma, kurai tiek pārskaitīti ārvalstnieku apmaksātie 5000 eiro par atkārtotu uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotas uzturēšanās atļaujas izsniegšanu valsts ekonomiskās attīstības vai drošības interesēs.

Nesen Vējonis jau pauda neapmierinātību ar steigu, kādā deputāti pieņem strīdīgus normatīvo aktu grozījumus.

"Vairākkārt esmu uzsvēris, ka man nepatīk Saeimas prakse, ka uz trešo vai otro lasījumu steidzamiem jautājumiem tiek iesniegti ļoti būtiski grozījumi, neļaujot ne ekspertiem, ne Saeimas juristiem, ne arī pārējiem izvērtēt grozījumus," — sacīja Vējonis, komentējot grozījumus Imigrācijas likumā.

Agrāk ārvalstu investori un Latvijas nekustamo īpašumu īpašnieki vērsās pie prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā. Pēc viņu domām nodevas ieviešana 5000 eiro apmērā ir netaisnīga.

Grozījumi nosaka, ka ārvalstu pilsonis varēs saņemt uzturēšanās atļauju pēc divu nekustamo īpašumu iegādes ārpus Rīgas, Rīgas rajona un Jūrmalas robežām. Agrāk likumā bija paredzēta viena nekustamā īpašuma iegāde. Mājokļa vērtība nevar būt mazāka par 250 000 eiro. Pie tam deputāti nolēma, ka gadījumā, ja ārvalstnieks vērsīsies pēc uzturēšanās atļaujas pagarinājuma, viņam nāksies nomaksāt nodevu – 5 000 eiro, taču zaudēt to varēs arī par nodokļu parādu pat 150 eiro apmērā.

Ziņu lente
0