RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzskata, ka nacionālās nesaskaņas apdraud Latvijas nākotni un liek šķēršļus tās attīstībai.
Savos nesenajos Lieldienu sprediķos abu konfesiju vadītāji mudināja draudzes locekļus salīgt mieru ar Latvijā dzīvojošajiem krieviem. Arhibīskaps Stankevičs runāja par mūri, kas izaudzis neatkarības gados starp krieviem un latviešiem un par to, ka cilvēki, kurus visu laiku saukā par okupantiem, migrantiem un ienaidniekiem, viņi reāli sāk justies kā tādi. Arhibīskaps J. Vanags teica, ka domstarpības par to, pie kāda pieminekļa kurš iet, kādā skolā sūta savus bērnus, kādus televīzijas kanālus kurš skatās, spēj tā aizmiglot acis, ka nespējam cits citā ne tikai Jēzu, bet cilvēku saskatīt.
Abi arhibīskapi 27. aprīlī deva kopīgu interviju izdevumam "Latvijas avīze", kurā sīkāk pastāstīja par to, kā viņi redz tālākās attiecības ar Latvijas krievu kopienu.
"Diemžēl latvieši krievus, visticamāk, vairs nespēs pārliecināt. Ja kāds to spēs, tie būs no krievu vidus," — atzina Vanags.
Savukārt Stankēvičs atzina: "Nevajag mūsu krievus tik vienkārši atdot un ierakstīt kādā piektajā kolonnā, ienaidniekos, kuri grib pārdot Latviju vai atdalīt kādu daļu. Neatdosim viņus, pacīnīsimies par viņiem!"
Stankevičs bilda, ka vajadzētu nevis plēst veco brūci, bet gan sākt beidzot ārstēt, jo "augonis inficē visu organismu, kas šajā gadījumā ir visa Latvijas valsts. Mēs esam lielu izaicinājumu priekšā, un mums reāli jāgādā par to, lai sabiedrību integrētu, nevis iedzīvotājus rīdītu vienu pret otru. Ir jāatbalsta jebkāda veida iniciatīvas, kuras apvieno gan latviski, gan krieviski runājošo iedzīvotāju daļu. Piemēram, viena no tādām iniciatīvām ir Lielā talka, kur kopā draudzīgi var piedalīties latvieši, krievi un visu citu Latvijā dzīvojošo tautu cilvēki. Arī masu sporta pasākumos piedalās gan latvieši, gan krievi, gan citas Latvijā dzīvojošās tautas. Ar pilnu pārliecību gribu teikt – ja turpināsim uzplēst vecās rētas, tas ir ceļš uz nekurieni. Mums vienreiz ir jānovelk svītra un jāsāk jauna dzīve," – skaidroja Rīgas arhibīskaps.
Vanags piebilda, ka krievu sabiedrība nav monolīta. Viņš uzsvēra, ka daļa no tās, tāpat kā daļa latviešu, nevēlas panākt ne tuvināšanos, ne izlīgumu. Iespējams, viņi to var atļauties – Latvija nav vienīgā viņu nākotnes iespēja, un tepat vien ir Krievija. Taču latviešiem vienīgā iespēja ir Latvija, un ar to jābūt piesardzīgiem un gudriem. Nav ne gudri, ne apdomīgi saskatīt krievu tautības cilvēkos tikai draudu un nesaskatīt viņu potenciālu. "Es neesmu rožains optimists un neesmu pārliecināts, vai kaut kas vēl ir saglābjams, taču nevaram atļauties nemēģināt," – paskaidroja Vanags.
Viņaprāt, runa ir nevis par piedošanu un samierināšanos, bet gan par veselo saprātu un atbildību par Latvijas nākotni. Tādai ir jābūt attieksmei no abām pusēm.
