RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Latvijas Drošības policija izskatīs sūdzību, kas vērsta pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš sociālajos tīklos publicēja karikatūru par valsts varas iestāžu pretenzijām, pieprasot kompensāciju par zaudējumiem, kas esot nodarīti "padomju okupācijas" gados.
"Saņemtais iesniegums tiks izvērtēts," – piektdien pavēstīja Drošības policijas preses sekretāre Līga Pētersone.
Pagājušajā nedēļā Ušakovs sociālajos tīklos publicēja karikatūru, kas radīja neizpratni sabiedrībā. Zīmējumā atainots velosipēdists, kurš grūž nūju ritenī un nokritis pieprasa no Krievijas kompensāciju 185 miljardu eiro apmērā – šo summu aplēsa komisija, kuras uzdevums ir aprēķināt zaudējumus, ko Latvijas ekonomikai nodarījusi PSRS okupācija.
Ar lūgumu izvērtēt Rīgas mēra publikāciju sociālajos tīklos Ģenerālajā prokuratūrā un Drošības policijā vērsās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis.
Arī Latvijas Okupācijas izpētes biedrība vērsusies Ģenerālajā prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai Rīgas mēra Nila Ušakova publicētā karikatūra nepārkāpj Krimināllikuma pantu, kas aizliedz genocīda un noziegumu pret cilvēci attaisnošanu.
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembrī Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece šim viedoklim kategoriski nepiekrīt. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM pavēstīja, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
