Zviedrijas valdība ir pieņēmusi lēmumu nepievienoties Ziemeļatlantijas aliansei un citām militārām savienībām, norādīts karaļvalsts ārpolitikas doktrīnas jaunajā redakcijā, ar ko 24. februārī parlamentu iepazīstināja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma.
Zviedrijas valdība uzskata, ka šāda politika garantēs stabilitāti un drošību reģionā. "Tā paredz aktīvu un atbildīgu drošības politiku, kā arī ārpolitiku līdz ar spēcīgu nacionālo aizsardzību," – teikts deklarācijā.
Politologs atgādināja, ka Norvēģija aliansei pievienojusies jau 1949. gada aprīlī, un ārpus NATO palikusi tikai Zviedrija un Somija.
Viņš norāda, ka NATO mērķi ir saprotami: lai pakļautu Zviedrijas ārējās drošības sistēmu, tā jāpiespiež iestāties aliansē, ņemot vērā patreizējo pret Krieviju vērstās histērijas vilni.
"Pašlaik NATO struktūras izdara nopietnu informatīvi psiholoģisko un politisko spiedienu uz Zviedrijas augstākajām aprindām. NATO vadība pūlas piespiest Zviedrijas politiko eliti dancot pēc savas stabules un atņemt valstij tās nacionālo drošību," – radio Sputnik ēterā uzsvēra Dimļevičs.
Pēc viņa domām, zviedri saprot, ka valsts iestāšanās NATO tikai izraisīs spriedzi reģionā.
"Zviedrijas atteikšanās iestāties NATO dos iespēju mazināt spriedzi pie valsts robežām. Pēc iestāšanās aliansē valsts drošība tikai pasliktināsies. Zviedrija un Somija nav iestājušās nekādās aliansēs, un šis lēmums mazina Krievijas un NATO konflikta telpu Baltijas jūras reģionā," — norādīja politologs.
Pēc Dimļeviča domām, zviedri saprot, ka NATO starptautiskās drošības sistēma negarantē valsts drošību.
"Zviedrijas parlamenta lēmums neiestāties NATO nepārprotami liecina par to, ka NATO militārā struktūra lielā mērā apdraud valstu intereses drošības jautājumos," – sacīja politologs.
