RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Lielākā daļa vāciešu iebilst pret Baltijas valstu aizsardzību no Krievijas "militārā apdraudējuma". Par to liecina aptauja, ko pēc Bertelsmann fonda un Varšavas Sabiedrisko lietu institūta pieprasījuma veica Sabiedriskā viedokļa pētījumu institūts Emnid.
Uzbrukums no Krievijas puses Vācijai nedraud – pie šāda viedokļa pieturas 56% vāciešu. Tieši tāpēc gandrīz puse VFR pilsoņu (49%) iebilda pret pastāvīgu NATO militāro klātbūtni Polijā vai Baltijas valstīs. Šo ideju atbalsta tikai 40% aptaujāto.
Aptaujā, kas noritēja 2016. gada 4.-12. martā, piedalījās tūkstotis cilvēku vecumā no 18 gadiem. Aptauja tika veikta personīgas sarunas formā.
2016. gada februārī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka 28 NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, tiekoties Briselē, atbalstīja ierosinājumu par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanu Eiropas austrumu daļā, Vidusjūras austrumu rajonos un Melnajā jūrā.
Avīze Daily Telegraph vēstīja, ka saskaņā ar šo plānu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, iespējams, tiks dislocēti bataljoni no ASV, Lielbritānijas un Vācijas, kuru sastāvā būs 500-1000 karavīri.
