RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. Preses izdevuma The Independent žurnāliste Mērija Deževski gaidāmo Krievijas un NATO Padomes apspriedi uzskata par vērā ņemamu Maskavas diplomātisko uzvaru, vēsta RIA Novosti.
Krievija ir vairākkārt uzsvērusi, ka sadarbības atjaunošanās ir atkarīga no NATO vēlmes: tā kā sakaru kanālus ar Maskavu slēgusi alianse, tai nāktos tos atjaunot. Un Rietumi ir piekāpušies, piedāvājot organizēt Krievijas un NATO Padomes sēdi, norāda Deževski. Acīmredzot, alianse ir nolēmusi, ka jebkāds dialogs tomēr ir labāks, nekā tā pilnīgs trūkums.
"Krievijas un NATO Padomes tikšanās ir vērā ņemama Maskavas diplomātiskā uzvara. Īpaši svarīgi ir tas, ka tā ir reālisma uzvara ārpolitikā, Austrumu un Rietumu attiecībās," – uzskata žurnāliste.
Pēdējo gadu laikā rietumvalstu ārpolitikā ir strādājuši ideologi un ideālisti, norādīja Deževski. Šī iemesla dēļ Ukraina tika uzskatīta par "ideoloģijas kara lauku, vēl vienu valsti, kur galu galā uzvarēs rietumnieciskās vērtības."
Pie tam attiecībā pret Krieviju nekādi kompromisi nebija paredzēti. Vispirms atskanēja pasība Maskavai pildīt Minskas vienošanos, kas tika paveikts. Pēc tam Rietumi pavēstīja, ka nekāda tuvināšanās ar Krieviju nav iespējama, pirms Ukrainai netiks atdota Krimas pussala (starp citu, tam netic pat Kijeva, uzsvēra Deževski).
"Krievijas un NATO Padomes sēde šonedēļ apliecina, ka Rietumu politikā beidzot uzvar reālisti. Pirmo reizi rietumvalstis atzīst, ka, iespējams, ir pārvērtējušas savus spēkus Ukrainā," – secina raksta autore.
Krievijas un NATO Padomes sēde notiks Briselē 20. aprīlī. Tā būs pirmā sēde gandrīz divu gadu laikā. Plānots, ka puses apspriedīs Ukrainas krīzes noregulēšanas un kara draudu mazināšanas jautājumus.
Krievijas un NATO Padome izveidojās 2002. gadā. Tās pēdējā sēde diplomātu līmenī notika 2014. gada jūnijā. Kopš tā laika Krievijas un Ziemeļatlantijas alianses dialogs ir apturēts Ukrainas konflikta dēļ.
Iespējas atjaunot šīs padomes darbu pagājušā gada decembrī komentēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Maskava informēja, ka sazinās ar "NATO sekretariāta vadību jautājumos, ko būtu iespejams apspriest."
Stoltenbergs pavēstīja, ka joprojām paliek spēkā 2014. gada aprīlī pieņemtais alianses lēmums apturēt sadarbību ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka vienlaikus NATO ir atstājusi atvērtus politiskā dialoga un militārās saskarsmes kanālus.
Eksperti ir norādījuši, ka gaidāmā tikšanās pati par sevi ir kļuvusi par lielu soli uz priekšu, taču negaida no tās konkrētus lēmumus, jo, domājams, tā kļūs par viedokļu apmaiņu.
