RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša informēja par katastrofisku kadru trūkumu iestādē.
Slimnīcā šobrīd trūkst 86 ārstu un 99 pacientu aprūpes darbinieku, vēsta aģentūra LETA atsaucoties uz Čakšas vārdiem.
Slimnīcā garākās rindas ir pie kardiologa, oftalmologa, otolaringologa, psihiatra un ģenētiķiem. Piemēram, rindā pie oftalmologa nāksies gaidīt 155 dienas, ģenētikas speciālista pieņemšana jāgaida 108 dienas, kardiologa – 107 dienas, vizīte pie psihiatra var notikt pēc 88 dienām, bet pie otolaringologa — pēc 48 dienām.
Pēc Čakšas teiktā, milzīgās rindas rada augošais pieprasījums pēc slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem, un nepietiekama personāla efektivitāte, kā arī ievērojams ambulatoro pacientu skaita pieaugums. Tāpat, pēc ārstu domām, liela nozīme ir arī valsts noteiktajiem ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba apmaksas zemajiem tarifiem.
Pēc slimnīcas vadītāja domām, problēmas risinājumā varētu palīdzēt ambulatoro pacientu plūsmas sakārtošana, prioritāro rindu izveide un sistemātiskas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā. Nepieciešami arī citi uzlabojumi.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem nesen tika apspriesta Saeimas apakškomisijās— Sabiedrības veselības un Demogrāfijas lietu apakškomisijās.
Kurš noteiks diagnozi Veselības ministrijai
Ministru prezidents Māris Kučinskis piektdien plāno apspriest situāciju veselības aprūpē ar medicīnas asociāciju pārstāvjiem. Dienas kārtībā — valdības rīcības plānā paredzētie pasākumi situācijas uzlabošanai veselības aprūpes jomā, gaidāmās reformas veselības aprūpē un iespējas palielināt finansējumu.
Prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka neatbalsta veselības aprūpes reformu, kuras pamatā būtu budžeta deficīta palielināšanās.
"Sakārtojot savu fiskālo telpu, Latvijai ir tomēr jāturpina kustēties bezdeficīta budžeta virzienā, jo nebūtu jātērē vairāk, nekā nopelnām. Jebkurš budžeta deficīts ir aizņemšanās, un tas nozīmē, ka tā mums tāpat būs jārod līdzekļi, kā šo aizdevumu atdot, un, manuprāt, tas nav pareizi," — sacīja Vējonis raidījumā "Rīta panorāma" LTV kanālā.
Komentējot plānotas veselības aprūpes darbinieku protesta akcijas, viņš paziņojis, ka jebkuru problēmu var atrisināt diplomātiskā ceļā.
"Izejot ielās, protams, var paust savu neatkarību. Mēs esam demokrātiska valsts, un šīs tiesības var izmantot, bet, vai tas vienmēr noved pie rezultāta? Diemžēl tā varbūt nav. Manuprāt, līdzīgi kā karos, bieži vien ir jāsēžas pie galda un jāved diplomātiskas sarunas, jāmēģina panākt labvēlīgs rezultāts, kas ir pieņemams abām pusēm." — teica prezidents.
Arodbiedrību akcija "Par cilvēka cienīgu dzīvi un darbu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā" norisināsies Rīgā 1. maijā. Demonstrāciju dalībnieki atbalstīs veselības un izglītības jomu darbiniekus. Situācija veselības aprūpē, pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāja Pētera Krīgera domām, apdraud ne tikai cilvēku veselību, bet arī valsts drošību kopumā.
Krīgers uzsvēra, ka veselības aprūpe jau pārdzīvojusi dažādas reformas, taču ir nepieciešama vēl viena— finansējuma reforma, tikai pēc tam gaidāma situācijas uzlabošanās.
Pavisam nopietna tēma
Vakar kāda Bērnu klīniskās slimnīcas ārsta uzvedība izraisīja aktīvas diskusijas sociālajos tīklos. Meitenes invalīdes māte informēja, ka ārsts pieņemšanas laikā atteicis sarunāties ar meiteni krievu valodā, norājis viņu par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām un ieteicis "braukt uz savu Krieviju".
Vēlāk slimnīcā informēja, ka ir aprunājušies ar ārstu par šo situāciju, un sekos tam, lai tamlīdzīgi gadījumi nākotnē neatkārtotos, bet medicīnas iestādes galvenais ārsts jau ir atvainojies bērna mātei par notikušo.
