RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Vakar sociālajos tīklos tika publicēts stāsts par to, kā Bērnu klīniskās slimnīcas neirologs Guntis Rozentāls norājis savu pacienti par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Paskatīsimies, kāda bija sociālo tīklu lietotāju reakcija par šo vēsti.
Ziņa par neirologu, kurš norāja meiteni invalīdi par to, ka viņa nezinot latviešu valodu, saviļņoja krievvalodīgos ziņu portālu un sociālo tīklu apmeklētājus, taču latvieši ziņu gandrīz neievēroja. Atsevišķās vietnēs bija norāde uz informāciju krievu valodā, un latvieši komentēja to krievu valodā publicētajās interneta lapās. Protams, gan krievi, gan latvieši komentāros bieži demonstrēja absolūtu kultūras un takta trūkumu. Publicētas arī nekorektas domas un acīmredzamas muļķības.
Vai tā būtu propaganda?
Pat šajā cilvēku emociju akacī bija saskatāmi vairāki novirzieni. Daļa komentētāju pieņēma, ka šo jaunumu apmaksājusi Kremļa propaganda, lai tādējādi nomelnotu Latviju. Atļaušos tomēr piezīmēt, ka šie pieņēmumi nav patiesi.
Viss sākās pēc meitenes mātes publikācijas Facebook, ko ievēroja un tālāk tajā pašā tīklā tiražēja vairāki žurnālisti. Viņi ieteica mātei publicēt šo stāstu Rīgas mēra lappusē. Nila Ušakova lapu Facebook lasa desmitiem tūkstošu cilvēku. Pašlaik šīs ziņas lapā vairs nav, taču daudzi to izlasīja un pārpublicēja arī savās lapās. Redzēju, ka to pārpublicēja 158 tīkla lietotāji, taču, iespējams, to skaits vēl pieauga.
Ziņu pārtvēra arī visi lielie krievvalodīgie portāli Latvijā, izņemot valsts ziņu portālu. It visur tā piesaistīja plašu uzmanību. To būtu svarīgi aptvert sazvērestību teorijas piekritējiem: portāliem ir svarīgs populārs materiāls, jo komerciālie portāli tās fonā var labāk pārdot reklamu, bet valsts mediji ar vienu tādu ziņu var labāk piesaistīt uzmanību popularizējamajam viedoklim, nekā ar milzum daudzām analītikas publikācijām. Ja kaut kas jāpaziņo ar mediju palīdzību, vispirms ir jāpanāk, lai tos lasītu.
Latvija – nekaunīgu ārstu zeme?
Vēlāk ziņu publicēja ārvalstu resursi. Kā gan citādi? Ja ziņa parādās vairākās vietās un visur rada emocijas, tā noteikti tiks pārpublicēta! Dažās publikācijās tika pausta negatīva attieksme pret visu Latviju un tās ārstiem. Es gan gribētu piebilst, ka rupja attieksme nacionālajā jautājumā nav retums, taču statistika liecina, ka laika periodā kopš neatkarības atgūšanas šādu gadījumu skaits nepārsniedz procenta tūkstošdaļu.
Neskatoties uz Valodas likumu, kurš nosaka: speciālistu pienākums ir sazināties TIKAI valsts valodā, slimnīcās un poliklīnikās attieksme pret krievvalodīgajiem patiešām ir iecietīga. Gan valstij piederošajās, gan citās medicīnas iestādēs viedoklis ir vienkāršs: ārsta pienākums ir palīdzēt cilvēkam, lai kādā valodā viņš runātu.
Tā kā lielākā daļa slimnīcu atrodas pilsētās, kur dzīvo plašas krievu kopienas, daudzi ārsti prot krievu valodu un par kauna lietu to neuzskata. Bērnu klīniskās slimnīcas mājas lapā ir atklāti paziņots: "Valodas barjeru nav – personāls pārvalda krievu valodu."
Pat pats ārsts Guntis Rozentāls, spriežot pēc atsauksmēm tīmeklī, lielākoties pietiekami labi sazinās ne tikai ar krievu tautības pacientiem, bet arī ar krievu valodā runājošajiem iestādes darbiniekiem.
Vai ir pamats bažām?
Iespējams, tīmekļa lietotājiem ir taisnība: cilvēks ir mazliet par daudz salasījies naidīgas ziņas un izgāza dusmas pār meiteni, kas ne pie kā nebija vainīga. Neglīti? Kauns tā rīkoties? Daudziem taču tā gadās. Var jau būt, ka tas nav īsti piedodami, taču saprotams gan.
Te svarīgāks ir kas cits: pie kādiem secinājumiem nonāca slimnīca? Slimnīcas preses sekretāre Dace Preisa radio Baltcom ēterā pastāstīja, ka ar ārstu ir aprunājušies, un viņš ir daļēji atzinis savu vainu. Vienojušies par to, ka turpmāk viņš ārstēs, nevis audzinās. Viss kārtībā? Lieliski. Taču sociālo tīklu lietotāji ir aizvainoti par to, ar kādu attieksmi saskaras krievi un vaicā: "Vai ārsts tiks sodīts?" Nē. Sodu viņš nesaņems. Tāpat kā citās līdzīgās situācijās, ko pamana mediji, taču statistika — ne.
"Tātad mūs var nesodīti pazemot," – secina vienkāršie cilvēki. Un citi vienkāršie "titulētās nācijas" pārstāvji viņiem atbild: "Var pazemot? Vajag!" Šajā kategorijā īpaši "izcēlās" komentētāji no Tvnet.lv, taču arī citi neatpaliek. Man šķiet, ka pat pašu ārstu tāds atbalsts samulsinātu. Noslēgumā varu piebilst tikai to, ka būtu nepareizi izdarīt secinājumus par Latvijas oficiālajām nostādnēm, kur nu vēl par mūsu slimnīcām, ņemot vērā vienkāršu cilvēku izteicienus. Tomēr komentāri sociālajos tīklos ir mūsu sabiedrības spogulis. Greizs, tomēr spogulis. Tas ir tikai atspulgs nevis realitāte.
P.S.
"Gadījums ar ārstu, kurš atteicies sarunāties ar bērnu krievu valodā, ir nepieņemams un nepieļaujams. Žēl, ka valstij piederošajā Bērnu slimnīcā iespējami tādi incidenti, taču gribu atzīmēt, ka tādi gadījumi ir ārkārtējs izņēmums.
Toties tā izskatās, piemēram, publiskā informācija par magnētisko rezonansi pašvaldībai piederošajā Rīgas 1. slimnīcā. Mēs nedalām valodas kategorijās ne rīdziniekus, ne pacientus.
P.s. Rezonanse tika atklāta vakar. Tas ir mūsdienīgākais aparāts Baltijas valstīs". (tulkojums no krievu)
