RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Tuvāko divu nedēļu laikā gaidāma Krievijas un NATO apspriede vēstnieku līmenī – šāda informācija izriet no alianses paziņojuma oficiālajā tīmekļa vietnē.
"Šī tikšanās notiks tuvāko divu nedēļu laikā NATO galvenajā mītnē Briselē. Sēdē tiks apspriesta ar Ukrainu saistītā situācija un nepieciešamība pilnībā izpildīt Minskas vienošanos," – teikts paziņojumā.
Krievijas un NATO dialoga atsākšanu apsveica Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Pēc viņa vārdiem, ir jāapspriež dažādi jautājumi un tēmas, turklāt šajā gadījumā pat formāls alianses dialogs ar Krieviju ir ne vien noderīgs, bet arī nepieciešams.
Krievijas un NATO padome tika izveidota 2002. gadā. Pēdējā sēde diplomātu līmenī notika 2014. gada jūnijā. Kopš tā laika Krievijas un Ziemeļatlantijas alianses dialogs ir iesaldēts Ukrainas konflikta dēļ. Krievijas un NATO padomes darba atjaunošanu pagājušā gada decembrī pieminēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Maskava atzīmēja, ka sazinās ar "NATO sekretariāta vadību jautājumos, ko būtu iespējams apspriest."
Tikai viedokļi
"PIR-centra" viceprezidents Jevgēņijs Bužinskis neuzskata, ka padome ļaus pieņemt kardinālus lēmumus.
"Grūti spriest par to, vai šī tikšanās būs perspektīva, taču pirms Ukrainas jautājuma nekādi lēmumi citās jomās netiks pieņemti – tas ir galvenais klupšanas akmens," – atzina politologs.
Pēc viņa domām, nepieciešami dažādi dialoga formāti, bet Krievijas un NATO padome nav izmantota ilgu laiku.
"Runas par to (padomes apspriedi — red. piez.) rit jau labu laiku. Beidzot kaut kas ir sakustējies. Es domāju, tā ir cerīga nianse," — viņš uzsvēra.
"Nekādu kardinālu izmaiņu nebūs – tā būs tikai viedokļu apmaiņa. Es uzskatu, ka nekādi politiski lēmumi netiks pieņemti, ņemot vērā to, ka tā ir Krievijas un NATO Padome pastāvīgo pārstāvju līmenī. Iespējams, tā būs sākotnēja viedokļu apmaiņa. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško noteikti pievērsīs partneru uzmanību tam, ka Kijeva nepilda Minskas vienošanās. Tā vietā Ukraina uzklausa rietumvalstu argumentus un nodod tos Maskavas ziņā. Šim nolūkam – dialogam – ir nepieciešama padome," – savas domas paskaidroja Bužinskis.
Jau iespējamas izmaiņas
Maskavas Valsts universitātes Vispasaules politikas fakultātes docents Aleksejs Feņenko no savas puses pastāstīja RIA Novosti korespondentam, ka pats lēmums sasaukt Krievijas un NATO Padomi pastāvīgo pārstāvju līmenī jau vēsta izmaiņas – tas nozīmē, ka kontakti starp Krieviju un aliansi ir saglabājušies.
"Patiesībā padomi gaida dziļāka problēma: atlicis tikai gads līdz Krievijas un NATO Dibināšanas akta noslēgšanas 20. gadadienai, un mēs pašlaik meklējam iespējas to pārvērtēt. Pēc 2014. gada samita Velsā alianse ir pārvērtējusi tā noteikumus, atsakoties no vienošanās par liela militārā kontingenta neizvietošanu Austrumeiropā," – pastāstīja Feņenko.
"Man šķiet, jau kopš pērnā pavasara Krievija ierosina garantēt četru valstu – Somijas, Ukrainas, Gruzijas un Moldāvijas neitralitāti. Šis jautājums tiks apspriests. Pastāv divi varianti: vai nu mēs to garantējam ar dokumentu, kas līdzinās Līgumam par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) – ar vienošanos par liela kontingenta neizvietošanu šo valstu teritorijā, vai parakstām vienošanos par šo valstu neitrālo statusu. Pretējā gadījumā Dibināšanas aktu mainīt neizdosies, taču arī tas ir iespējams," – piebilda eksperts.
