RĪGA, 14. aprīlis – Sputnik. Krievijas televīzijas kanālu retranslācijas aizliegums nav labākais risinājums, žurnālistiem pavēstīja ekspremjere Laimdota Straujuma.
Pagājušajā nedēļā Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu uz sešiem mēnešiem aizliegt televīzijas kanāla "Rossija RTR" retranslāciju Latvijas teritorijā – padomes priekšsēdētāja Aija Duļevska pavēstīja, ka tā darbā konstatēti trīs pārkāpumi – padome esot saskatījusi "kara propagandu". Par attiecīgo lēmumu tika informēta Eiropas Komisija.
"Esam piešķīruši papildu līdzekļus Latvijas sabiedriskajiem medijiem. To uzdevums ir aizpildīt Latvijas informatīvo telpu ar savu produktu, kas ieinteresēs vietējo publiku. Vienlaikus es neatbalstu arī agresīvas pārraides, kas traucē cilvēku dzīvi un kaitina. Taču neuzskatu, ka aizliegums būtu labākais paņēmiens," – paskaidroja Straujuma, komentējot lēmumu uz pusgadu aizliegt "Rossija RTR" retranslāciju.
Pērn kanāla "Rossija RTR" retranslācija tika aizliegta uz trim mēnešiem, jo, pēc NEPLP domām, tajā bija konstatēta kara propaganda, tātad tika pārkāpts likums par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Ierobežojumi palika spēkā no aprīļa līdz jūlijam.
Latvijas sabiedriskais darbinieks, bijušais Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins apstrīdēja tiesā NEPLP lēmumu uz sešiem mēnešiem ierobežot telekanāla "Rossija RTR" retranslāciju.
"Esmu iesniedzis atbilstošu iesniegumu Administratīvajā tiesā. Es pats skatos kanālu "Rossija RTR" un uzskatu, ka tas ir manu patērētāja tiesību pārkāpums," – paskaidroja Kuzins.
Tīkla blokāde
Agrāk aģentūra Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem
Pēc portāla bloķēšanas domēna zonā.lv informācijas aģenrtūra un radio Sputnik laida klajā ziņu resursu Sputnik Latvija krievu un latviešu valodās domēna zonā.com.
Vēlāk Kiseļovs paziņoja, ka Latvijas varas iestāžu darbība ir panika, kas sniedzas ārpus tiesību robežām. Viņš pauda uzskatu, ka Sputnik slēgšana Latvijā ir uz viņu, nevis uz aģentūru attiecināmo Eiropas Savienības lēmumu brīvs traktējums.
Demokrātija Baltijas stilā
Ne vienu reizi vien Baltijas valstu varas iestādes bez jebkādiem paskaidrojumiem cenšas kavēt Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbību.
Agrāk Lietuvas varas iestādes izsūtīja no valsts Krievijas valsts televīzijas un radio kanāla (VGTRK) korespondenta Pāvela Zarubina uzņemšanas grupu. 2015. gada oktobrī Igaunijas varas iestādes robežkontroles punktā "Koidula" aizturēja VGTRK korespondenta Nikolaja Vasiļjeva uzņemšanas grupu – žurnālistiem tika pārmeklētas kabatas, un robežsargi lūdza parādīt bagāžas saturu. Pēc dažām stundām viņi tika atlaisti, taču vīzas tika anulētas.
Septembrī Igaunija aizliedza iebraukt valstī Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" darbiniecei Marinai Perekrestovai, neskatoties uz to, ka aģentūrai ir visi darbam nepieciešamie dokumenti. 2014. gada aprīlī Lietuvas Ārlietu ministrija, nepaskaidrojot iemeslus, atteicās piešķirt akreditāciju RIA Novosti korespondentei Irinai Pavlovai.
2015. gada augustā Lietuvā avīzes "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova tika izsludināta par "nevēlamu personu, kas apdraud valsts drošību".
Sakarā ar šiem gadījumiem Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka vērojamas acīmredzamas koordinētas politiskās līnijas pazīmes Baltijas valstīs, "kur tagad ikviens cilvēks, kurš lielākā vai mazākā mērā saistīts ar Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, automātiski tiek uzskatīts par pretinieku un vajāšanas objektu."
ĀM atzīmēja, ka mediju apspiešana Baltijas valstīs "uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā ir vērti Viļņas, Rīgas un Tallinas demagoģiskie paziņojumi par demokrātijas un vārda brīvības principu ievērošanu."
