Maskavā un Briselē tika paziņots par drīzu Krievijas un NATO padomes sēdi, kas pēdējo reizi tika organizēta pirms diviem gadiem. Pēc kara sākuma Ukrainas austrumos un Krimas referenduma par pussalas atgriešanos Krievijas sastāvā Ziemeļatlantijas alianse pārtrauca visas attiecības ar KF, pieprasot ievērojami samazināt Maskavas pārstāvniecību alianses galvenajā mītnē, un aizliedzot Krievijas virsniekiem un diplomātiem ienākt savā galvenajā birojā, izņemot Krievijas pastāvīgo pārstāvi NATO.
Taču divus gadus ilgā NATO karantīna neietekmēja Maskavas darbu, pat neskatoties uz steidzami sasaukto dalībvalstu vadītāju samitu Velsā, kurā tika pieņemts lēmums par alianses austrumvalstu aizsardzības pastiprināšanu pret "Krievijas militāro agresiju".
NATO pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami paplašinājusi mācības pierobežas teritorijās un jūras akvatorijā, ka arī nolēmusi izvietot papildu karaspēka kontingentu un kontroles punktus Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Alianse pieprasīja arī palielināt sabiedroto valstu iemaksas organizācijas budžetā līdz 2% no katras valsts IKP.
Tiesa, šie lēmumi, kuru uzdevums ir uzmundrināt NATO sabiedrotos, pagaidām nenes nekādu rezultātu. Krieviju nobiedēt nav izdevies, un piešķirt 2% IKP alianses budžeta vajadzībām pagaidām piekritusi tikai Igaunija un Grieķija. Domājams, Atēnas šiem nolūkiem izmantos līdzekļus, ko Grieķijai piešķir ES un Vācija cīņai ar ekonomiskajām grūtībām. Par Tallinu diezin vai ir vērts spriest – tās ieguldījums būs pārāk mazs.
Pārējās dalībvalstis par drošību maksāt nesteidzas, piemēram, Lietuva ienes "kopējā katlā" tikai 1,1% IKP, Latvija – 0,9%, Polija un Vācija – mazliet vairāk nekā Lietuva.
Negrib maksāt
Kāpēc NATO valstu galvaspilsētas negrib atvēlēt līdzekļus kopējai aizsardzībai? Pirmkārt, patiesībā neviens nebaidās no "Krievijas militārās agresijas". Otrkārt, viņiem ir ērti parazitēt uz amerikāņu militāro spēku un finanšu rēķina – tik un tā Vašingtona visu nosūtīs uz Eiropu.
Amerikai dalība NATO dāvā iespēju likumīgi atrasties Eiropā un aktīvi ietekmēt visus svarīgākos lēmumus, ko pieņem tās valstu valdības, tostarp arī par Eiropai neizdevīgajām sankcijām pret Krieviju.
Šiem nolūkiem NATO spēku virspavēlnieks Eiropā amerikāņu ģenerālis Filips Brīdlovs sekmīgi pilda savu lomu, retranslējot tālāk mītu par "Krievijas kara draudiem". Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kā lūgšanu atkārto, ka iebiedēšana ar Krieviju ir labākā NATO politika austrumu virzienā. Nevis terorisma draudi pēc sprādzieniem Parīzē un Briselē, kas gandrīz sacēluši kājās visu Eiropu, bet gan suverēnas Krievijas politikas draudi.
ASV vēlas stiprināt mītu, tāpēc nākamajā finanšu gadā piešķirs NATO valstu drošībai Eiropā 3,7 miljardus dolāru – trīsreiz vairāk nekā parasti. Jau pašlaik ASV iemaksas alianses budžetā sastāda 75-80% kopējās summas (tad kāpēc gan citām NATO dalībvalstīm vajadzētu maksāt vairāk, ja par visu maksā Vašingtona?).
Tieši tāpēc ASV, nevis citas valstis sūta uz alianses austrumu robežām četrarpus tūkstošus karavīru un virsnieku un 250 tankus, bruņumašīnas un pašgājējas artilērijas iekārtas. ASV piešķir līdzekļus militārās vadības centru atvēršanai Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, kā arī ceļ pretraķešu aizsardzības bāzi ar Aegis sistēmu un SM-3 pretraketēm Deviselā (Rumānija).
Kurš tad tiks bombardēts?
ASV karaspēks – 40 tūkstoši kareivju un virsnieku arī agrāk pastāvīgi atradās Eiropā – Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Serbijā, Turcijā un Lielbritānijā. Piecās valstīs – Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Turcijā atrodas 200 amerikāņu brīvā kritiena B-61 bumbas; Lietuvā un Igaunijā, Zokņu un Emari aviobāzēs dežurē iznīcinātāji F —16 un Tornado, kas var šīs bumbas izmantot.
Kļūst skaidrs, kā saistīta Vašingtona un citas NATO dalībvalstis. Pentagons un tā sabiedrotie organizē mācības Austrumeiropas poligonos un Baltijas jūras un Vidusjūras akvatorijā. Alianses kuģi ieiet arī Melnajā jūrā, tās lidmašīnas pārvietojas gar pašām Krievijas robežām. Pie tam Vašingtona ne vārda nebilst par to, ka tas var izraisīt Maskavas pretreakciju, jo šāda NATO politika kļūst bīstama.
Kas notiek Krievijā?
Kā reaģē Maskava? Pagaidām KF militārā vadība izturas diezgan mierīgi – politiķi uzskata, ka viens no pašreizējās NATO un ASV politikas mērķiem ir izprovocēt Krieviju tērēt vairāk naudas bruņošanās drudzim.
2010-2020. gadu valsts bruņošanās programmas finansējumam tika piešķirti aptuveni 20 triljoni rubļu (apmēram 350 miljardi dolāru). Tas nav daudz 10 gadu periodam, salīdzinot ar Pentagona budžetu, kurā 2017. gada vajadzībām paredzēti 582 miljardi dolāru, bet NATO budžets sastāda gandrīz 300 miljardus.
Tomēr Krievijas armijai ir mūsdienīgs un efektīvs bruņojums, kā arī augsta līmeņa kaujas nodrošinājuma sistēmas. Par to visa pasaule varēja pārliecināties Krievijas GKS un jūrnieku operācijas laikā Sīrijā.
Ziemeļatlantijas alianses vēlēšanās turpināt sadarbību vai vismaz dialogu ar Krieviju izriet arī no tā, ka bez Maskavas Vašingtona un Brisele nav spējīgas atrisināt pasaules stabilitātes problēmas, kuru starpā ir arī cīņa pret starptautisko terorismu.
Ir skaidrs, ka sarunas Krievija – NATO padomē būs grūtas. Krievijas pārstāvim nāksies uzklausīt dažādas 28 NATO valstu vēstnieku pretenzijas gan par situāciju Ukrainā, gan par to, ka aliansei liegta iespēja pārbaudīt Krievijas bruņoto spēku kaujas gatavību, kā arī pārmetumus daudzos citos jautājumos.
Taču arī Krievijai ir savi argumenti: valsts apvērsuma atbalsts Kijevā, pret Krieviju vērstā retorika, trūkumi cīņā ar terorismu, kā arī teroristisko organizāciju atbalsts no atsevišķu NATO valstu, piemēram, Turcijas puses.
Vārdu sakot, pārrunas būs sarežģītas, taču pats galvenais ir atsākt dialogu. Tas ir labāk nekā karot. Diezin vai tuvākajos gados karš beigsies, taču daudzas problēmas nav iespējams risināt vienam bez otra. Pirmo vietu starp tām neapšaubāmi ieņem terorisms.
Iespējams, autora viedoklis nesakrīt ar redakcijas pozīciju
