Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova lielās, ekskluzīvās intervijas trešā daļa veltīta krievu disidentiem, Latvijas nepilsoņiem un terorisma draudiem visā pasaulē. Ar vēstnieku sarunājās Sputnik korespondents Vladimirs Dorofejevs.
Par līdzīgo un atšķirīgo latviešu un krievu raksturā, par kopīgām vērtībām un nepamatotām bailēm Aleksandrs Vešņakovs stāsta šeit>>
Par Hitlera kareivju glorifikāciju, nesapratni, kas rada plaisu mūsu valstu vidū, un totalitārisma pēdām Aleksandrs Vešņakovs pastāstīja šeit>>
Cilvēkiem ir tiesības aizbraukt un atgriezties
— XX gadsimtā Rīga bieži ir kļuvusi par disidentu centru, kur sabrauca ar Krievijas valdību neapmierinātie. Arī mūsdienās veidojas šāda tendence. Kāda ir jūsu attieksme pret šo krievu kopienas daļu?
— Attieksme ir normāla. Es tiekos ar viņiem, dažiem pat esmu devis intervijas. Pie jums apmetušies dažādi Krievijas iedzīvotāji, ne tikai tie, kas kritizē Krievijas valdību. Daži Rīgu izvēlējušies ģimenes dēļ, citi – tādēļ, ka veic uzņēmējdarbību vai vēlas bez grūtībām pārvietoties pa Eiropu. No Krievijas iespējams brīvi aizbraukt, ja ir vēlēšanās, — tā ir ierasta demokrātiska izvēle. Cilvēkiem ir tiesības aizbraukt un atgriezties.
— Daudzi Krievijas iedzīvotāji šeit iegādājušies nekustamos īpašumus. Varbūt arī jums kāds īpašums ir iepaticies?
— Nē, tādus plānus neesmu kalis. Taču tas nenozīmē, ka pēc pilnvaru izbeigšanās vairs nekad neatbraukšu uz Latviju. Šeit ir vietas, ko esmu iemīļojis, un cilvēki, ar ko mani saista draudzība.
— Kādas vietas Latvijā jums ir tuvākās?
– Pirmajā vietā, protams, ir Jūrmala – daļa, kur atrodas mana rezidence. Lielisks parks ar priedēm, plašas pludmales un, protams, jūra, kas man, Piejūras iedzīvotājam, nešķiet nemaz tik auksta. Man šķiet, esmu izbraukājis visu Latviju, dažās vietās esmu bijis pat vairākkārt – gan Latgalē ar tās skaistajiem ezeriem, sēnēm un ogām, gan piekrastē, kur ar jūru sastopas Rīgas jūras līcis. Šeit ir daudz skaistu vietu. Starp pilsētām man īpaši iepatikusies Ventspils. Jau padomju laikos, 70. gados nācās apmeklēt Ventspili, un pilsēta, manuprāt, ir ļoti mainījusies. Tagad tā ir tīra un skaista Eiropas pilsēta.
– Ko jūs varētu ieteikt tūristiem no Krievijas aplūkot Latvijā, lai saprastu šo valsti?
– Lai Latviju saprastu, šeit tomēr ir jāpadzīvo. Ja runājam par zināmu priekšstatu par valsti, protams, ir jāpabraucas pa galvenajiem tūrisma maršrutiem, jo tie ir patiešām ir valdzinoši. Es runāju par Vecrīgu, par Siguldu, par Rundāles pili. Lai saprastu latviešu tautu, būtu jāapmeklē Etnogrāfiskais muzejs. Tas ir lielākais šāda veida muzejs Baltijas valstīs, šeit atrodamas īstas zemnieku mājas. Īpaši jauki būs to apmeklēt kādos latviešu svētkos vai gadatirgus laikā. Ar to iepazīties var burtiski pāris dienu laikā. Ja interesē tradīcijas, es ieteiktu atbraukt uz Līgo svētkiem, 23. un 24. jūnijā. Tie ir tautiski, interesanti svētki, kas tiek svinēti pat Rīgā, tomēr pareizāk būtu līgot kādās latviešu zemnieku mājās. Ja nu ir radusies vēlēšanās izprast pašreizējo politisko situāciju, labākais būtu savām acīm ieraudzīt Rīgu 16. martā un 9. maijā. Cik mazs ir 16. marta pasākumu dalībnieku skaits, cik daudz šeit policijas un specdienestu, kas apsargā Waffen SS leģionāru un viņu atbalstītāju gājienu, cik plaši un draudzīgi šeit tiek svinēts 9. maijs. Tik liela mēroga svētki netiek svinēti pat daudzās pilsētās Krievijā.
Bēgļi. Kas viņi tādi ir?
– Vai šeit Latvijā jūtaties drošībā?
– Šodien, dzīvojot teroraktu riska apstākļos, daudzi Eiropas iedzīvotāji nejūtas drošībā, kur nu vēl publiski pazīstamas personas.
– Vai izmantojat apsardzes pakalpojumus?
– Nē, Latvijā ne. 2008. gadā pēc traģiskajiem notikumiem Dienvidosetijā jūsu Ārlietu ministrija man piedāvāja apsardzi, taču es atteicos. Krievijā man bija apsardze, kad ieņēmu Centrālās Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja posteni, it īpaši, kad strādājām Čečenijas Republikā.
– Lūdzu, atgādiniet, ar ko nodarbojāties Čečenijā?
– Pirms trīspadsmit gadiem organizējām Čečenu Republikā referendumu saskaņā ar demokrātijas principiem. Tolaik republikas iedzīvotāji pieņēma Čečenu Republikas jauno konstitūciju. Starp citu, esmu viens no tās autoriem. Vienlaikus referendumā tika pieņemti likumi par Čečenu Republikas parlamenta un prezidenta vēlēšanām. Arī to sastādīšanā esmu piedalījies. Nesen tika atzīmēta šīs konstitūcijas pieņemšanas kārtējā gadadiena.
Čečeni lepojas ar to, ka pirms trīspadsmit gadiem viņi ir sākuši jaunu mierīgu dzīvi, pateicoties demokrātijas procesam. Esmu viens no izmaiņu iniciatoriem un autoriem, tāpēc man tas ir ļoti patīkami. Nenoliedzu, ka republika vēl joprojām saskaras ar problēmām, taču valstī ir beidzies iekšējo asiņaino cīņu, bandītisma un terorisma, pret federālo centru vērstā kara periods. Piezīmēšu, ka tieši tajā pašā laikā, citā zemeslodes punktā ASV prezidents iebrukumu Irākā pamatoja ar Sadama Huseina rīcībā esošajiem masveida iznīcināšanas ieročiem. Šīs dezinformācijas rezultātā sākās bruņots iebrukums, kas noveda pie haosa un starptautiskā terorisma centra izveides. Līdz pat šim laikam Irākā regulāri notiek terorisma akti. Jau trīspadsmit gadi ir pagājuši!
– Tas ir pārāk tālu no Latvijas un mūsu interesēm.
– Jūs kļūdāties. Šodien no Čečenijas pie jums ciemos brauc tūristi, un, tāpat kā citi tūristi no Krievijas, viņi tērē vairāk naudas nekā eiropieši. No agrāk bagātās Irakas pie jums brauc bēgļi, kuri lūdz patvērumu. Iespējams, viņu vidū ir arī teroristi no ISIS.
– Vai jūs iebilstat pret to, ka Latvija sniedz patvērumu bēgļiem no Irākas?
– Gluži otrādi. Arī Krievija sniedz patvērumu pilsoņu karu upuriem, tostarp arī Irākas, Sīrijas un Afganistānas iedzīvotājiem. Viņu skaits sniedzas tūkstošos. Taču, ņemot vērā starptautiskā terorisma draudus, būtu pareizi, ja mēs viens otram sniegtu informāciju par bēgļiem un par terorismu aizdomās turētajiem. Pašlaik, cik zinu, šādas informācijas apmaiņas nav ne tikai Eiropas un Krievijas starpā, bet arī pašu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tā ir ļoti bīstama situācija.
– Vai pastāv iespēja, ka ISIS teroristi varētu nokļūt arī Latvijā?
– Nezinu. Negribu minēt. Nesen mediji ziņoja, ka bēgļu vidū (atgādināšu – viņu skaits sniedzas miljonos) ir aptuveni 400-500 ISIS teroristi, kuru uzdevums ir organizēt teroraktus kādu laiku pēc ierašanās Eiropas valstīs. Nebūtu pareizi atteikt visiem tādēļ, ka radušās bailes no terorisma uzbrukumiem. Taču vienlaikus pastāv risks, ka Eiropā varētu atskanēt simtiem sprādzienu. Manuprāt, tas ir pietiekami svarīgs iemesls, lai apvienotu visu civilizēto valstu spēkus pret XXI gadsimta absolūto ļaunumu – starptautisko terorismu, ar ko draud "Islāma valsts", "Džebhat an Nusra" un tamlīdzīgas organizācijas.
XX gadsimta absolūtais ļaunums bija nacistiskā Vācija. Rietumvalstis pārāk vēlu novērtēja nacistiskās ideoloģijas radītos draudus, tāpēc nacisti nospieda uz ceļiem lielāko daļu Eiropas. Manas tautas vīrišķība, pašaizliedzība un varonība, kā arī antihitleriskās koalīcijas izveide palīdzēja mums toreiz sagraut Trešā reiha noregulēto kara mašīnu un izglābt pasauli no brūnā mēra.
Mums ir jāpatur prātā šī vēstures mācība. ISIS ideoloģija ir tikpat bīstama kā nacisms. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo mazāki būs cilvēku upuri un zaudējumi.
Nepilsonības problēma daudzus apmierina
– Strādājot Latvijā, jūs daudz ko varējāt pārvērtēt un izprast dziļāk. Kādas ilūzijas ir izgaisušas?
– 2008. gadā, kad devos šurp, informāciju par valsti man sniedza publikācijas presē un dokumenti. Tolaik man radās priekšstats, ka "nepilsoņu" problēma vienkārši līdz galam izstrādāta, ka Krievija neko daudz nedara, lai atrisinātu šo jautājumu, ka dažādas ES struktūras vienkārši nav informētas par notiekošo un pati Latvijas valdība vienkārši kļūdās, neizprot problēmu… Tagad šīs ilūzijas ir pagaisušas. "Nepilsoņu" eksistence apmierina gan Latvijas valdību, gan Eiropu. Latvijas valdība saprot, ka šī problēma kavē sabiedrības konsolidēšanos, taču jautājumu risināt neļauj bailes par to, ka vēlēšanās turpmāk piedalīsies vēl divsimt tūkstoši vēlētāju, pašreizējo nepilsoņu.
Savukārt Eiropas un starptautiskās organizācijas gan propagandē tiesiskās vērtības, kas izslēdz nepilsonību, taču patiesībā ir izlēmušas, ka "situācija Latvijā ir īpaša" un to labos laiks. Latviešu polittehnologs Jurģis Liepnieks vērtē, ka 25 gadu laikā politisku nāciju izveidot nav izdevies. "Nepilsoņi" netiek pielaisti pie varas, tāpēc viņi nejūt pilsonisko atbildību valsts priekšā. Iespējams, šī iemesla dēļ Latvija iekasē arī mazāk nodokļu nekā varētu. Igaunija nodokļos iekasē vairāk nekā miljardu, lai gan Igaunijā iedzīvotāju skaits ir mazāks. Manuprāt, šī problēma bremzē Latvijas attīstību.
– Atvainojiet par jautājumu, taču kāpēc Krievijai būtu jāuztraucas par mūsu "nepilsoņiem", šķēršļiem, kas traucē attīstību utt.?
– Jūsu "nepilsoņi" ir mūsu līdztautieši, kuri regulāri lūdz vēstniecības palīdzību, atbalstu, tostarp arī pilsonības jautājumos. Pats par sevi saprotams, cenšoties pildīt starpnieka pienākumus starp Latviju un tās "nepilsoņiem", mēs redzam, ka gan Latvijai, gan Krievijai par labu nāktu šīs plaisas likvidēšana valsts iedzīvotāju vidū. Ja jūs, Latvijas iedzīvotāji, nevēlaties jautājumā par "nepilsoņu"problēmu uzklausīt Krieviju, uzklausiet Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, kurš nesen intervijā avīzei "Diena" pavēstīja, ka latviešu un nelatviešu nespēja vienoties var būt fatāla – sašķelta sabiedrība ir viegli ievainojama, it īpaši mūsdienu apstākļos.
