RĪGA, 3.feb — Sputnik. Ziņu aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz publikāciju avīzē "Kommersant" ziņo, ka trešdien notiks konsultācijas jautājumā par Krievijas vīzas saņēmušo migrantu atgriešanos Krievijā no Norvēģijas. Konsultācijās piedalīsies abu valstu ĀM pārstāvji.
"Norvēģija uzskata, Krievija ir droša valsts, tāpēc patvēruma meklētājus ir iespējams sūtīt atpakaļ uz KF, ja viņi ir ieradušies Norvēģijā no Krievijas," – preses izdevumam pastāstīja Norvēģijas sūtnis Krievijā Leidulfs Namtveds.
Norvēģija uzskata, ka Krievijai ir jāuzņem atpakaļ gan tie bēgļi, kam ir vīza un uzturēšanās atļauja, gan arī tie, kam izsniegta vienreizējā vīza, pat tad, ja tās termiņš ir beidzies, jo Norvēģijas, tātad arī Šengenas zonas robežu viņi ir šķērsojuši nelegāli.
"Vienreizējā vīza ir pietiekams pamats viņu atgriešanai," – paskaidroja Namtveds.
Runa ir par pieciem tūkstošiem migrantu, kuri pagājušajā gadā šķērsojuši Krievijas-Norvēģijas robežu, meklējot patvērumu Norvēģijā. Lielākoties tie ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu – Sīrijas, Afganistānas un Irākas iedzīvotāji. Lielākajai daļai migrantu bija vienreizējās vai tranzīta vīzas, ko viņi ir izmantojuši, iebraucot Krievijas teritorijā un pametot to.
Pagājušā gada rudenī no Murmanskas apgabala uz kaimiņvalstīm – Norvēģiju un Somiju ir devušies aptuveni 10 tūkstoši Āzijas un Āfrikas valstu iedzīvotāji, kas pretendē uz bēgļa statusu. Norvēģijas varas iestādes paziņoja, ka lielākā daļa iebraucēju patvērumu šajā valstī nesaņems, jo viņi ir ieradušies no drošām valstīm, ir saņēmuši Krievijas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, tātad viņiem ir jāpaliek Krievijā. Janvārī Norvēģija uzsāka bēgļu deportāciju atpakaļ uz Krieviju – tika nosūtīts pirmais autobuss ar 13 nesekmīgiem patvēruma meklētājiem. Pēc tam izraidīšanas process tika apturēts – Norvēģijas un Krievijas puses darbības nebija saskaņotas.
KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava neplāno uzņemt personas, kas melojušas jautājumā par Krievijas apmeklējuma mērķiem.
"Runa ir par cilvēkiem, kuri Krievijā ieradās ar mērķi strādāt vai apmeklēt radus. Nekur nav norādīts, ka viņu mērķis ir Norvēģija. Tātad šie cilvēki ir snieguši melīgas ziņas jautājumā par to, kāpēc viņi ieradušies Krievijā. Tādus cilvēkus mēs uzņemt nevēlamies. Viņi ir pārkāpuši mūsu likumus, tāpēc ar Norvēģijas varas iestādēm mēs esam vienojušies par pauzi, lai varam izstrādāt algoritmu, kas ļaus atrisināt šo problēmu, neaizskarot ne KF, ne arī Norvēģijas intereses," – Lavrovs teica lielā preses konferencē.
"Starp KF un Norvēģiju ir noslēgta vienošanās par migrantu atgriešanu, un mūsu Federālais migrācijas dienests ar norvēģu kolēģiem apspriež iespēju ātri izstrādāt šīs vienošanās papildinājumus, kas ļaus risināt šādu ļaunprātīgu ceļotāju radītās problēmas," – ministrs piezīmēja.
Kaimiņu attiecības
Latvijā pirmie bēgļi ieradīsies tikai februārī, taču jau pagājušajā gadā varas iestādes pieņēma lēmumu nostiprināt robežu ar Krieviju.
"Latvijas robežsardze pieņēma lēmumu par Latvijas-Krievijas robežas nostiprināšanu. Tā ietvaros paredzēts izveidot 12 metrus platu joslu gar robežu (270 km). Tiek apspriests arī jautājums par to, kādos iecirkņos būtu jāceļ žogs," – augustā norādīja valsts iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Decembrī Latvijas puse uzbūvēja pirmos desmit nožogojuma kilometrus uz robežas ar Krieviju – "visbīstamākajās" vietās.
Pēc varas iestāžu domām, žogs ir vajadzīgs, lai ierobežotu kontrabandistu un nelegālo migrantu iespējas, kuri pūlas iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. 2016.gadā valsts robežas nostiprināšanai atvēlēti 2,2 miljoni eiro, bet līdz 2019.gadam šim nolūkam tiks veltīti 17 miljoni eiro.
