RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik, Jeļena Kirillova. Pagaidām gan šis solījums ir tikai atskanējis – šodien kļuva zināms, ka "negodīgie" darbinieki tiks pārcelti uz citiem amatiem ārpus finanšu iestādes. Vai ar to VID "tīrīšanā" tiks pielikts punkts?
Jau šī gada sākumā VID izcēlās milzīgs skandāls, kad pārraides "De facto" (LTV) žurnālistiem izdevās ierakstīt atklātu interviju ar vienu no "ēnu baroniem", kurš nodarbojās ar nodokļu nemaksāšanas shēmām. Par finanšu noziegumiem aizdomās turamais pavēstīja, ka shēmās bijuši iejaukti Finanšu policijas darbinieki, un bija gatavs pat nosaukt viņu vārdus.
Materiāli tika nodoti tiesībsargājošajiem orgāniem, taču rezultātā ne Finanšu policijai, ne arī prokuratūrai neizdevās iegūt pierādījumus, kas apliecinātu izmeklētāju sakarus ar naudas "atmazgātāju" noziedzīgo grupējumu. VID darbinieku deklarāciju analīzes rezultātā žurnālisti konstatēja interesantas nianses, kas ļāva pieņemt, ka daži finanšu iestādes darbinieki, iespējams, nav gluži godīgi.
Pusmiljons dolāru mantojumā no mammas, skolotājas
VID izmeklētāju deklarācijās bieži tika norādīti skaidrās naudas uzkrājumi, dāsnas naudas dāvanas no radiniekiem, lieli aizdevumi trešajām personām un pat laimesti azartspēlēs. Varam jau, protams, pieņemt, ka VID darbinieki neuzticas bankām Latvijā, tomēr ticamāks šķiet pieņēmums, ka runa ir par nelikumīgā ceļā saņemtu naudas līdzekļu legalizāciju.
Izmeklētāja vidējā alga ir 800-1000 eiro mēnesī, taču daudzi uzrādīja uzkrājumus 10 000 eiro – gandrīz vidējās gada algas – apmērā. Apmēram desmitā daļa darbinieku deklarācijās uzrāda radinieku dāvanas. Piemēram, kāda VID izmeklētāja sešus gadus saņem algu 1200 eiro apmērā, finansiālu palīdzību no mātes 2400 eiro apmērā un naudas dāvanas no tēva. Aizdomas rada arī aizņēmumi, ko izmeklētāji norāda savās deklarācijās (piemēram, viens no viņiem norāda, ka aizdevis 21 000 eiro no saviem personīgajiem uzkrājumiem), un, protams, likuma sargu neparastā laime azartspēlēs.
Skandalozs bija Finanšu policijas vecākā izmeklētāja Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova stāsts. Viņi no mātes saņēma mantojumā gandrīz pusmiljonu eiro.
Vēl joprojām nav saprotams, kā skolotājai no Jelgavas izdevās kļūt par tik sekmīgu finansiālo magnātu. Pēc tam, kad šis stāsts ieraudzīja dienas gaismu, Dirnēns pameta policiju "pēc paša vēlēšanās". Noskaidrojās, ka māte, skolotāja no Jelgavas atstājusi mantojumā 550 000 dolāru skaidrā naudā. Dirnēna mantojuma daļa sastāda 444 985 eiro, ieskaitot mātes atstātos nekustamos īpašumus. Dirnēns saņēma mantojumā zemes gabalu Garkalnē un pārdeva to savam dēlam Robijam par 200 000 eiro.
Neskatoties uz to, ka policijā Roberts Dirnēns saņēma apmēram 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, viņa 23 gadus vecajam dēlam Robijam pieder arī divi dzīvokļi jaunceltnēs Zolitūdē un Ozolniekos. Tēvs atdeva dēlam arī 100 000 eiro, kas tika ieguldīti firmā S.D.D.Group. Firmas darbības lauks — ar kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecību saistīta starpnieku darbība. Firmā strādā tikai divi cilvēki, taču, šķiet, tai klājas ļoti labi, un jau otro gadu no vietas uzņēmuma apgrozījums sastāda 1,12 miljonus eiro. Tīrā peļņa šajā laikā – 20 000 eiro.
Starp citu, pērn Robijs Dirnēns pat mēģināja iekārtoties darbā Finanšu policijā, lai gan alga tur nepārsniedz 1 000 eiro. Arī pārējiem šīs saimes locekļiem neklājas slikti. Roberta Dirnēna brāļa meita ir Kipras ofšoram piederošas firmas "Re&Law Consultations" valdes locekle. Firmas īpašumā reģistrētas četras automašīnas: mikroautobuss FordTransitCustom, divi ekskluzīvi RangeRover un dārga BMW, ko izmanto Madara Dirnēna. Automašīnu kopējā vērtība – aptuveni 250 tūkstoši eiro.
Finanšu policijā Roberts Dirnēns ir nostrādājis 15 gadus, un nekādas aizdomas par viņa darbu vadībai nav radušās. Kad sākās skandāls, Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš sava padotā darbu raksturoja sekojoši: "Viņš pildīja uzliktos pienākumus un darbu veica labi."
Spriežot pēc 2015. gada datiem, nekādi iebildumi par Finanšu policijas darbinieku darbu nav radušies – neviens no viņiem nav disciplināri sodīts. Tikai tagad ierosinātas lietas par diviem darbiniekiem, kā arī divas krimināllietas pret Finanšu policijas darbiniekiem.
"Negodīgo" VID darbinieku skaits – ierēdņi ir apjukuši
Ministri un pārējie ierēdņi sola "iztīrīt" VID rindas, taču jautājums par negodīgo darbinieku skaitu vēl joprojām nav skaidrs. Vispirms parādījās patiešām satriecošs cipars – 173 darbinieki. Informāciju par to sniedza pati VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Taču vēlāk viņa atsauca šos datus, teikdama, ka tas esot bijis iespējamo nodokļu nemaksātāju saraksts.
"Es neteicu, ka 173 darbinieki savus pienākumus pilda negodīgi. Iespējams, 173 cilvēki ir izvairījušies no nodokļu maksāšanas. Atšķirība ir liela. Nevaru pateikt, kāpēc VID negodīgo darbinieku saraksts tika saistīts ar šo skaitli. Jau pagājušā gada septembri tika analizētas visas šo cilvēku deklarācijas. Viena lieta ir ieraudzīt, ka nav samaksāti nodokļi, taču vēl ir jāsavāc pierādījumi un jāveic izmeklēšana," – viņa informēja.
Vēlāk runa bija par 29 darbiniekiem. Šo sarakstu VID ģenerāldirektore iesniedza finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē. Reizniece-Ozola uzdeva VID ģenerāldirektorei līdz 1. maijam atlaist aizdomas turētos darbiniekus. Turklāt Finanšu ministrijas vadītāja uzdeva VID veikt nodokļu dienesta svarīgāko struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju.
Taču pagaidām vēl nav publicēta informācija par to, ka kāds būtu atlaists. Vēlāk šo notikumu fonā parādījās ziņas par vēl vienu skandalozu arestu: Cēsīs tika aizturēta Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kura tiek turēta aizdomās par krāpnieciskas shēmas izveidi, kas ļaundariem devusi iespēju nolaupīt 1,6 milj. eiro. Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš (starp citu, tagad arī viņam draud rotācija) paziņoja, ka nozieguma nebūtu bijis, ja VID kopumā nebūtu tik paviršas attieksmes pret PVN krāpniekiem.
Kāds tiks atlaists vai nokļūs aiz restēm?
Pa to laiku premjerministrs Māris Kučinskis, kurš nesen solīja atlaist no darba negodīgos darbiniekus, ir vienojies ar atbildīgajām amatpersonām par negodīgo darbinieku pārcelšanu rotācijas kārtībā uz amatiem ārpus VID un Finanšu ministrijas posteņiem.
Aģentūrai LETA premjers paskaidroja, ka panākta vienošanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un citām amatpersonām par nepieciešamību veikt izmaiņas VID struktūrās, jo tās problēmas tiek uzskatītas par iekšējās drošības jautājumu.
Desmit dienu laikā sāksies darbi, taču pagaidām premjerministrs vēl nevēlējās nosaukt konkrētas amatpersonas, ko skars rotācija. Arī negodīgo darbinieku vārdi netiks nosaukti, kamēr specdienesti nesavāks pietiekamus pierādījumus, lai izvirzītu apsūdzības. Kučinskis piebilda, ka turpmāk tiks meklēti risinājumi, lai nepieļautu negodīgo personu tālāku darbu valsts pārvaldes iestādēs. Viņš uzsvēra, ka problēmas risinājums VID ļaus sākt cīņu ar negodīgu darbu visā valsts pārvaldes aparātā.
Šie vārdi gan atgādina kārtējo lozungu. Varam pat nešaubīties par to, ka drīz vien "negodīgo" darbinieku saraksts saruks vēl vairāk. Privātās sarunās VID darbinieki neslēpj, ka nodokļu dienestā trūkst kvalificētu speciālistu, savukārt milzīgo VID štatu vadība skaidro ar "Latvijas sarežģīto nodokļu sistēmu". Un tomēr pat finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piezīmēja, ka Igaunijas nodokļu dienestam, kurā strādā tikai 1000 darbinieki, izdodas iekasēt vairāk nodokļu nekā Latvijas VID ar tā 4000 darbinieku.
