RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik. Situācija ar ES fondu apguvi satrauc, tomēr risks, ka līdz 2020. gadam pieejamie līdzekļi netiks apgūti, pagaidām nepastāv, uzskata Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
Atgādināsim, ka Latvija izmanto Eiropas finansējumu kopš iestāšanās ES. No 2007. līdz 2013. gadam Latvijai tika piešķirti aptuveni 4,53 miljardi eiro (jeb 3,18 miljardi latu). Gandrīz 4,5 miljardi energoefektivitātes celšanai, infrastruktūras attīstībai un daudziem citiem mērķiem Latvija saņēmusi no Eiropas uz periodu no 2014. līdz 2020. gadam.
Dažām programmām jau tiek sniegts atbalsts, taču lielākoties tās pat nav saskaņotas ar Ministru kabineta noteikumiem, un tas ir obligāts nosacījums katram projektam ar Eiropas finansējumu.
Šodien Latvija no pašreizējā plānošanas periodā apguvusi 12,5% līdzekļu jeb vairāk nekā 500 miljonus eiro.
Opozīcijas pašvaldībām finansējuma nepietiek
Eiroparlamenta deputāts, bijušais žurnālists Andrejs Mamikins speciāli Sputnik pastāstīja par neveiksmes iemesliem.
"Problēma nav jauna, mēs nepaspējam apgūt ES fondus jau 11 gadus — visu laiku, kopš Latvija ir ES dalībvalsts. Pēdējos pāris gados siuācija ir kļuvusi kritiska. Pirmkārt, dokumentācijas noformēšanas procedūras sarežģītības dēļ. Ļoti daudzi Latvijas uzņēmēji, valsts institūcijas, municipalitātes, pašvaldības nav pazīstami ar Eiropas Komisijas prasībām par dokumentu noformēšanu — un tas ir objektīvs iemesls," — stāstīja Mamikins.
Par otro subjektīvu iemeslu viņš uzskata to, ka finanses ienāk centralizēti, galvenokārt Ekonomikas ministrijai, t.i., valdībā, bet valdošā koalīcija ļoti greizsirdīgi izturas pret to, kurām pašvaldībām ir vērts šo naudu izdalīt, kurām — ne.
"Oficiāli tas nekur nav rakstīts, bet faktiski, ja lielā vai mazā pilsētā pie varas atrodas opozīcijas partija, valdība bieži tai piešķir daudz mazāk naudas, vai vispār nefinansē. Pat vietējās pašvaldības, kas ir gatavas līdzfinansēšanai, saņem atteikumu, ņemot vērā to, ka runa ir par infrastruktūru, ceļu un automaģistrāļu būvēšanu, par izglītības projektiem, semināriem u.c. Valdība met "svešām" pašvaldībām sprunguļus ceļā", — viņš paskaidroja.
Eirodeputāts arī minēja ES dalībvalstu kopīgo problēmu: konsultāciju kompānijas, kas nodarbojas ar dokumentu noformēšanu, par darbu prasa līdz 20% no kopējās projekta summas.
Daudzi uzņēmēji aprēķina Eiropas līdzfinansēšanas lietderību un atsakās no tās, jo līdz viņiem nonāk daudz mazāk līdzekļu, nekā cerēts, pastāstīja Mamikins.
"Pērn netika apgūti 48% no iespējamā Eiropas finansējuma — mēs nesaņēmā katru otro eiro, ko būtu varējuši saņemt," — sūrojās politiķis.
AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs, ekonomikas doktors Iļja Gerčikovs saskata citas tendences. Pēc viņa teiktā, iegūt eironaudu tiešām nav tik vienkārši.
"Diezgan veiksmīgi izmanto ES fondus lauksaimniecībā — par 98%. Kāpēc neizmanto citi, grūti pateikt, bet katru fondu raksturo konkrētā mērķa noteikšana. Tā varētu būt gan veselības aprūpe, gan ceļu būvniecība, tomēr konkrēti jūsu projekts, iespējams, šiem mērķiem neatbilst,"- viņš paskaidroja.
Gerčikovs arī atgādināja par ēku siltināšanas vai ceļu apguves projektiem: "Piemēram, jūs esat ēkas īpašnieks, kurā visi dzīvokļi ir privatizēti — šajā situācijā siltināšanas jautājumā jums nāksies vienoties ar katru,"- sacīja ekonomikas doktors.
ES finansēšanas zemūdens akmeņi
Nevajadzētu aizmirst arī par citiem ES finansēšanas zemūdens akmeņiem. Finanses tiek izsniegtas konkrētiem projektiem, tātad investors agri vai vēlu pieprasīs atskaites.
Kā vēstīja interneta lapa criminal.lv, pērn gandrīz 12 miljoni eiro no ES fondiem zaudēti krāpnieku rokās. Šī summa figurē kriminālprocesos, kuri bija uzsākti sakarā ar pārkāpumiem, un tādu lietu ar katru gadu kļūst vairāk.
Kā paziņoja radio Baltkom ēterā Eiroparlamenta deputāte Iveta Grigule, Eiropas nauda ir gluži kā narkotikas, uz kurām "sēž" Latvijas ekonomika.
"No vienas puses, mums dod naudu infrastruktūrai, lauksaimniecībai un attīstībai kopumā. No otras puses, pastāv milzīgi ierobežojumi. Zemnieks saņem naudu lauksaimniecības attīstībai, bet, ja viņš vēlas iegādāties traktoru, tad viņam tas jāiepērk Eiropas Savienībā. Viņš nevar to nopirkt mazliet lētāk Baltkrievijā. Arī detaļas ir jāpērk Eiropā. Tādējādi nauda atgriežas atpakaļ," — norādīja Grigule.
Viņas teikto apstiprina Iļja Gerčikovs. "Iekārtas iegāde Eiropā ir viens no nosacījumiem. Protams, eiropieši ir gatavi piešķirt finansējumu, taču vēlas, lai pirktu no viņiem. Tās ir viņu tiesības. Es neuzskatu par vajadzīgu ņemt finansējumu aprīkojuma iegādei Eiropā. Korejas iekārta nemaz nav sliktāka, bet cenas ziņā — daudz lētāka,"- uzskata viņš.
Eironaudas avoti
Lielākie Latvijas finanšu donori — Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF). Tos pārvalda Finanšu ministrija. Latvija apgūst arī līdzekļus no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF). Šos fondus vada Zemkopības ministrija.
ES deputāts Aleksejs Mamikins arī norāda, ka katrs septītais eiro Latvijas budžetā ir Eiropas Savienības palīdzība.
"Finanšu ziņā Latvija ir ļoti atkarīga no ES un Eiropa velk mūs finanšu tauvā. Pēc krīzes mēs paļaujamies uz šo naudu un ieskaitam to valsts budžetā. Taču visu naudu apgūt nevaram, un tas nozīmē, ka pašvaldības un municipalitātes nesaņem pietiekami daudz finansējuma. Izdevumi ir, bet nav ar ko papildināt ienākumu posteņus. Tas draud ar finanšu nestabilitāti valstī," — viņš uzskata.
