RĪGA, 30. marts — Sputnik. Minska "nav sajūsmā" par NATO aktivitāti pie savām robežām, taču neuzskata, ka alianse varētu uzbrukt Baltkrievijai un Krievijai, paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
"Jūs ļoti labi saprotat, ka mēs nepriecājamies par to, kā pēdējā laikā, maigi izsakoties, aktivizējusies Ziemeļatlantijas alianse. Mēs novērojam NATO aktīvās darbības. Pacentieties saprast, ka mēs nevaram nereaģēt uz to. Tas viss notiek pie mūsu robežām," – sarunā ar ASV aizsardzības ministra palīga vietnieku norādīja Lukašenko.
Baltkrievijas prezidents "nevēlas demonizēt un pārspīlēt šo procesu". "Nedomāju, ka NATO gatavotos karam pret Krieviju vai Baltkrieviju. Pašreizējā situācijā tas ir neticami, un nevienam nav vajadzīgs," – viņš pavēstīja.
Maikls Kārtpenters apgalvoja, ka NATO klātbūtnes pastiprināšanās Baltkrievijas kaimiņvalstīs neapdraud republiku.
Lukašenko uzsvēra arī to, ka Baltkrievija ir gatava pildīt savus sabiedrotā pienākumus militārajā sfērā, taču nekaros citas valsts teritorijā.
"Jums ir jāsaprot, ka tāpat kā jūs esat Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis, tāpat arī mēs esam Krievijas un citu pēcpadomju valstu sabiedrotais – Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts. Arī KDLO neslēpj savu pozīciju, tā ir vienkārša: lai kādas būtu mūsu sabiedroto intereses aiz organizācijas robežām, mēs nekad nekarosim svešā teritorijā," — paziņoja Lukašenko.
Haoss Ukrainā beigsies, ja ASV to vēlēsies
Lukašenko atzina, ka situāciju Ukrainas austrumos nav iespējams noregulēt bez ASV līdzdalības.
"Ja ASV vēlēsies jau rīt pārtraukt karu Ukrainā un spers dažus soļus šajā virzienā, haoss tur beigsies," – norādīja Baltkrievijas prezidensts.
Viņš atkārtoja, ka "nav iespējams bez ASV noregulēt situāciju tur, tas ir, Ukrainā", pat pirms "Normandijas četrinieka" samita Baltkrievijas galvaspilsētā.
Lukašenko pauda bažas par to, ka valstī no Ukrainas teritorijas varētu iekļūt ieroči un munīcija.
"Runājot par jaunajiem apdraudējumiem, kas rada raizes sakarā ar notikumiem Ukrainā, vispirms jāmin nevis terorisma draudi, bet iespēja, ka ieroči no Ukrainas teritorijas varētu lielā skaitā nonākt Baltkrievijā," — viņš uzsvēra.
ASV vēstniecības saņemtie dati liecina: kopš konflikta sākuma Donbasā 2014. gada aprīlī ASV ir sniegusi Ukrainai palīdzību vairāk nekā 260 miljonu dolāru apmērā. Tostarp piegādātas bruņuvestes, transporta līdzekļi, nakts redzamības iekārtas un siltumvizori, medicīniskās iekārtas, inženiertehniskās iekārtas, portatīvās radiostacijas, patruļas kuteri, teltis un pretmīnmetēju radari. Džebs Bušs, viens no galvenajiem prezidenta posteņa kandidātiem no republikāņu partijas, paziņoja, ka ASV pienākums ir turpināt Ukrainas apbruņošanu un sniegt atbalstu tās bruņoto spēku sagatavotības līmeņa jautājumos.
Maikls Kārpenters pirmdien ieradās Minskā ar oficiālu vizīti, kas ilgs līdz 30. martam.
