RĪGA, 28. marts — Sputnik. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vadītājs arhibīskaps Jānis Vanags ir pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji, ko biedē sprādzieni Eiropā, paši pieņems islāmu, lai pasargātos no teroristiem. Šādu viedokli viņš pauda intervijā Latvijas televīzijā.
"Ja mums nebūs skaidras savas reliģiskās identitātes sabiedrībā, tad es domāju Klimoviča kungam (Roberts Klimovičs – aut.) ir liela taisnība, ka cilvēki, kas meklēs, mūsu bērni, mūsu jaunieši viņi atradīs to, kas sevi visskaļāk pieteiks un pēc piecdesmit gadiem tiešām Latvija varētu būt islāma valsts," – viņš pavēstīja.
Savukārt Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs piebilda, ka viņam sāp sirds, vērojot Eiropas nevarīgo politiku attiecībās ar imigrantiem.
"Viņi visi nāk un dara ko vēlas! Viņi klaji, pilnīgi atklāti ignorē likumus un nekas netiek darīts. Esmu par to, lai tiktu pastiprināti likumi pret tiem pārkāpējiem, kuriem nav vēl uzturēšanās atļaujas!" — paziņoja arhibīskaps intervijā žurnālam Kas jauns.
"Ja viņi veic kādu vardarbību, viņus bez diskusijām jāsūta atpakaļ uz mītnes zemēm," — uzsvēra Stankevičs.
"Ja viņi pārkāpj Latvijas robežu, iebrauc Latvijā, viņi ir jāinformē, ka no viņiem bez jebkādām atlaidēm tiks prasīts ievērot mūsu likumus, respektēt mūsu kultūru, ka viņi nevarēs mums uzspiest savu kārtību. Mēs esam savās mājās un viņi ir ciemiņi," – norādīja Rīgas arhibīskaps.
Līdzīgs ir arī Latvijas Islāma kultūras centra preses sekretāra Ahmeda Roberta Kļimoviča viedoklis. Atgādināsim, ka tikai pirms pusgada viņš paziņoja, ka pēc pusgadsimta Latvija kļūs par islāma valsti.
Pašlaik šie draudi šķiet fantastiski – 2012. gadā sagatavotais Tieslietu ministrijas ziņojums liecina, ka Latvijā dzīvojuši 340 musulmaņi – aptuveni desmitreiz mazāk nekā Vasarsvētku draudzes vai septītās dienas adventistu locekļu. Savukārt luterāņu, katoļu un pareizticīgo – trīs galveno kristietības konfesiju pārstāvju skaits Latvijā pārsniedz pusotru miljonu, tātad trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju.
Atšķirībā no Lietuvas, kur jau kopš XIV gadsimta dzīvo musulmaņi "lipki" (Lietuvas tatāri), kam izdevies saglabāt trīs senlaicīgas koka mošejas un salīdzinoši jaunu akmens mošeju Kauņā, Latvijā musulmaņi gandrīz nemaz nav manāmi. Pat vienīgā mošeja valstī, ķieģeļu ēka Brīvības ielā no malas izskatās kā parasts nams.
Tiesa Islāma kultūras centra bijušais vadītājs Imrans Oļegs Petrovs nesen radīja satraukumu aprindās, kam raizes dara valsts islāmizācija. Vienīgais musulmanis Latvijā, kurš saņēmis reliģisko izglītību Saūda Arābijā, pirms deviņiem mēnešiem pazuda kopā ar sievu, un nesen publicēja video Youtube, kurā apsveica slaktiņu Charlie Hebdo redakcijā. Domājams, pašlaik Petrovs uzturas Sīrijā vai Irānā un cīnās ISIS pusē. Latvijas Drošības policija ierosināja pret viņu krimināllietu par nelikumīgu piedalīšanos arvalstu militārajā konflikā.
Jau minētais Agmeds Roberts Kļimovičs apstiprināja, ka ISIS aktīvi vervēja līdzgaitniekus Latvijā un viņiem izdevies pārvilināt savā pusē Petrovu un vēl četrus Latvijas Islāma kultūras centra locekļus un vienu musulmani, kurš nav bijis kopienas loceklis.
Kļimovičs uzskata, ka islāmofobijas noskaņojums Latvijā ir ļoti spēcīgs. Kā piemēru viņš minēja pagājušajā gadā svinētos Kurban Bairam svētkus. Musulmaņi, kam neatradās vieta islāma kultūras centrā, iznāca pielūgt Dievu slēgtā iekšējā pagalmā, taču mājas iedzīvotāji izsauca policiju, kas padzina ticīgos un piesprieda soda naudu kultūras centram.
Pašlaik Saeimā tiek izskatīts likumprojekts, ar kura palīdzību tiks aizliegts nēsāt apģērbu, kas aizsedz seju, piemēram, nikābu. Latvijas Reģionu apvienība jau izteikusies, ka šo liegumu atbalstīs, savukārt partija "No sirds Latvijai" gaida, kāda būs vēlētāju reakcija. Tieslietu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties likumprojekta apspriešanā.
Kristīgo baznīcu durvis ir vaļā
"Latvija ir kristīga valsts, taču tā ir gan eiropeiska, gan laicīga valsts, — skaidro Armēņu Apustuliskās baznīcas oficiālais pārstāvis Baltijas valstīs garīdznieks Hosrovs Stepanjans. — Laicīgās vērtības bieži vien noliedz kristietības principus. Eiropieši attālinās no baznīcas. Protams, Dieva kalpi to uztver sāpīgi un no sirds vēlas, lai cilvēki atgrieztos baznīcas klēpī."
"Ņemot vērā to, cik nopietna ir bēgļu attieksme pret savu dvēseli, kristietības problēmas kļūst arvien spilgtākas, — uzskata Armēņu Apustuliskās baznīcas pārstāvis. – Protams, tās uztrauc ikvienu krietnu kristieti. Taču ko darīt šādā situācijā? Kristīgo baznīcu durvis ir plaši atvērtas. Priesteri, kuru pienākums ir runāt ar ticīgajiem par Dievu, ir gatavi dialogam. Taču cilvēkiem ir jāsaprot: ja dvēsele ilgojas pēc Dieva, labāk būtu aiziet uz baznīcu un lūgt priestera palīdzību, nevis meklēt Dievu vienam pašam. Nepietiek vienkārši krustīties, lai saglabātu eiropeisko un kristietisko identitāti. Dvēselei ir vajadzīgs kas vairāk."
Jebkuri radikāļi ir bīstami
"Vanaga vārdi ir pārspīlēti, — uzskata politikas zinātņu doktors Andrejs Berdņikovs. – Latvijai nedraud briesmas pēc piecdesmit gadiem kļūt par islāma valsti. Eiropā pastāv radikālā islāma problēmas, un Eiropa tās risinās. Nevarētu teikt, ka nav iemeslu uztraukties. Mūsdienās islāms izplatās straujāk nekā citas reliģijas. Islāmiskie teroristi, kas nogalina civiliedzīvotājus (tostarp arī musulmaņus), nopietni apdraud Eiropu. Es uzskatu, ka pareizs risinājums būtu saprātīga imigrācijas politika."
Situācija kļūst arvien ļaunāka, taču Berdņikovs neuzskata, ka tā būtu krīze. "Es saskatu citu risku: ultralabēji (nacionālistiski) noskaņoto spēku izplatīšanās Eiropā, — brīdina politologs. – Iespējama atteikšanās no demokrātijas lieliskajiem sasniegumiem, piemēram, Šengenas zonas slēgšana vai Eiropas Savienības sabrukums. Jums patīk brīvi pārvietoties pa Eiropu? Ziniet, man arī."
Berdņikovs uzskata, ka pie vainas ir nevis islāms, bet tie, kas šo reliģiju izmanto.
"Islāms pats par sevi draudus nerada, — paskaidroja politologs. – Draudus rada islāmiskie radikāļi. Ja no šīs formulas islāms pazudīs, draudi saglabāsies. Labējie radikāļi un teroristi Eiropā tieši tāpat apdraud eiropeiskās vērtības, kā islāmistu teroristi pašnāvnieki. Jā, viņi izmanto atšķirīgas metodes, lai nodarītu ļaunu nevainīgiem cilvēkiem. Taču vai fašistu sarīkotie grautiņi ir labāki nekā sprādziens lidostā? Jebkurā gadījumā cieš nevainīgi cilvēki, civiliedzīvotāji, kuru nāve ir tikai līdzeklis pārējo iebiedēšanai."
"Nav zināms, kurš vainīgs radikālā islāmisma uzplaukumā Eiropas pilsoņu aprindās, — paskaidroja Berdņikovs. – Vai tie ir priesteri, mullas vai ierēdņi, kas veido geto, kuros 40% iedzīvotāju ir bezdarbnieki. Ja geto iedzīvotājam nav nodarbes, viņš ātri vien nokļūst marginālu ideju iespaidā."
Islamizācija nav iespējama ne pēc 50, ne arī pēc 100 gadiem
Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Eiropas tiesību katedras docents Nikolajs Toporņins uzskata, ka bailes no islāma Latvijā ir krietni vien pārspīlētas.
"Es uzskatu, ka tas nav iespējams ne pēc 50, ne arī pēc 100 gadiem. Bailes teroraktu priekšā nevar uzvarēt cilvēka pārliecību – tā ir daudz stabilāka nekā vienkārši draudi, pat terorisma draudi," – viņš paskaidroja.
Dažās valstīs, piemēram, Latvijā, tāpat kā kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā vispār nevar būt ne runas par valsts islāmizāciju. Eksperts par to ir pārliecināts, jo pašlaik šīs valstis pat atsakās uzņemt bēgļus, lai arī runa ir tikai par astoņiem simtiem cilvēku.
"Runāsim atklāti. Īpaši atlasīti 800 cilvēku, sievietes un bērni, nevis kareivīgi noskaņoti islāmisti, nespēs nopietni ietekmēt cilvēku attieksmi pret ticību," — paskaidroja Toporņins.
Viņš norādīja, ka pavisam cita lieta ir tā, par ko runājuši Romas pāvests un Patriarhs Kirills – par karojošā fundamentālisma draudiem un radikālā islāma attieksmi pret kristietību.
"Par to gan šodien ir jārunā un jāceļ trauksme, jo draudi ir reāli. Karojošais fundamentālisms ir pieteicis karu kristietībai. Par to liecina terorakti. Tomēr es nedomāju, ka pēc piecdesmit gadiem cilvēki atteiksies no tradicionālās ticības. Tā ir pārāk fantastiska aina, kam nav nekāda pamata," – piebilda Toporņins.
