RĪGA, 1. mar — Sputnik, Regīna Hohlova. Krievija neuzskata NATO par militāru pretinieku, — šādu viedokli pauž militārais eksperts, avīzes "Militārās rūpniecības kurjers" galvenais redaktors Mihails Hodarenoks.
"NATO un Krievijas rīcībā ir kodolieroči, tāpēc ASV un KF militārās sadursmes rezultātā tie neapšaubāmi tiks izmantoti," — atzīmēja eksperts. Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija nekad nav bijušas draudzīgi noskaņotas pret Krieviju. "Trīs Baltijas valstu nozīme no militārā viedokļa ir absolūti niecīga, lai kāda būtu to aizsardzības koncepcija. Šo valstu bruņotos spēkus var ignorēt. Labākajā gadījumā Baltijas valstis var izvirzīt dažus bataljonus, ne vairāk. Ne KF, ne arī NATO neplāno militāro sadursmi šo valstu teritorijā," – uzsvēra Hodarenoks.
Militāro mācību ietvaros Baltijas valstu tuvumā, kaimiņvalstu robežas netiek pārkāptas, un Krievija jau iepriekš informē partnerus par gaidāmajām mācībām.
"Ir vajadzīga īpaši uzbudināta politiskā iztēle, lai mūsu mācības uzskatītu par gatavošanos bruņotai sadursmei," — uzskata eksperts.
"Mums ir tiesības izvietot savā teritorijā jebkādus ieročus, un mums nav par to jāatskaitās. Tā ir Krievijas Federācijas iekšējā lieta. "Iskanderi" Kaļiņingradā ir mobilas bruņojuma vienības. Šodien viņi ir tur, bet rīt – vairs ne," – piezīmēja Hodarenoks.
Nesen Latvija publicēja valsts aizsardzības koncepciju. Valsts aizsardzības koncepcijas projektā tika norādīts, ka valsts bruņotie spēki varēs patstāvīgi pretoties par pretinieka pārspēkam. Pats galvenais – audzināt patriotismu.
Dokumentā uzsvērts, ka valsts aizsardzība ir katra pilsoņa pienākums, viņam ir aktīvi vai pasīvi jāpretojas agresoram. Cīņas sparu valsts iedzīvotājos varētu celt Nacionālo bruņoto spēku klātbūtne visos valsts reģionos. Patriotisko noskaņojumu uzlabos militārās parādes, sabiedriskie pasākumi ar karavīru piedalīšanos un apmācību organizācija apdzīvotās vietās.
