RĪGA, 25. marts — Sputnik. Lēmums pieņemt Krievijas palīdzību cīņā pret terorismu ir svarīgāks nekā ienaidnieka tēla veidošana, paziņoja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ekskluzīvā intervijā Sputnik. Diplomāts uzskata, ka Latvijas un Krievijas robežas nostiprināšana nav slikta lieta, taču pie tam nevajag deklarēt, ka Maskava apdraud visu pasauli.
Maskava ir gatava palīdzēt
Vešņakovs paziņoja, ka Krievija – valsts, kurā terorisms ir labi pazīstams, ir gatava sniegt informāciju par to, kā aizsargāt pilsoņus no reālā ienaidnieka – vispasaules terorisma.
"Eiropā, tostarp arī Briselē un diemžēl arī Rīgā valdīja pārāk mierīga atmosfēra un pārliecība par to, ka teroristu acīs šīs pilsētas nav interesantas un sprādzieni var notikt tikai kaut kur tālu tālu, tikai ne pie mums. Krievijas iedzīvotāji šādu pieredzi ir guvuši, un šķiršanās no ilūzijām vienmēr ir sāpīga," – atzina vēstnieks.
22. martā teroristu uzbrukuma laikā Briselē gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki. No rīta divi sprādzieni atskanēja Briseles lidostā Zaventemā, trešais – metro stacijā Mālbeka. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās teroristiskais grupējums "Islāma valsts".
"Sprādziens Briseles lidostā tika organizēts saskaņā ar scenāriju, ko pirms pieciem gadiem teroristi izmantoja Domodedovo lidostā Maskavā. Izlidošanas zona – drošības zona. Lai tajā iekļūtu, cilvēkam ir jāiziet cauri metāla meklētājiem, jāpierāda, ka viņam nav spridzekļu. Taču arī tā nekļuva par teroristu uzbrukuma mērķi. Viņi izvēlējās pasažieru terminālu, vietu, kur pulcējas liels skaits cilvēku un sprādziens nes maksimālu rezultātu – sēj bailes iedzīvotāju vidū," – paskaidroja Vešņakovs.
Diplomāts piebilda, ka pēc terorakta Domodedovo Krievija piedāvāja Eiropai informāciju par gūto pieredzi un secinājumiem, taču piedāvājums neguva pretimnākšanu. Tagad līdzīgs scenārijs ir izmantots Briselē.
"Pašlaik Krievija no jauna piedāvā reālu palīdzību – konsultācijas sabiedrisko vietu drošības pasākumu jautājumos. Rīgā ir lielākā lidosta Baltijas valstīs. Man šķiet, terorisma apkarošanas jomā pieredzējušo speciālistu ieteikumi būtu daudz svarīgāki nekā pūles pielaikot Maskavai ienaidnieku tēlu. Mēs piedāvājam palīdzību. Mēs esam gatavi sniegt informāciju. Tikai Latvijas ziņā ir lēmums, pieņemt šo palīdzību vai ne," – uzsvēra Vešņakovs.
Robežu – aiz atslēgas
Pēc teroraktiem Briselē Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paziņoja, ka austrumu robežas nostiprināšana ir viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem.
Latvijas vēlme pasargāties no robežpārkāpēju pieplūduma ir saprotama, piezīmēja sūtnis.
"Nav slikti, ja robežas nostiprināšana paredzēta nelegālas robežas šķērsošanas novēršanai. Tuvajos Austrumos plosās karš. No valstīm, kas iesaistītas konfliktā, bēgļu gaitās dodas miljoniem cilvēku. Viņi cenšas nokļūt Rietumeropas valstīs – tāds ir viņu mērķis. Pašlaik maršruts ved cauri Grieķijai, taču gadījumā, ja tas tiks slēgts, veidosies citi ceļi. Iespējams, citu starpā bēgļi dosies arī cauri Krievijai un Latvijai," – norādīja Vešņakovs.
Pavisam citāda ir situācija, ja sākas neracionālas ģeopolitikas demonstrācija, kas cenšas parādīt, kādus draudus Krievija rada visai pasaulei.
"Krievija nedraud Latvijai un negatavojas draudēt,"- paziņoja vēstnieks.
Intervijas pilno tekstu Sputnik publicēs tuvākajā laikā
