Kerijs Maskavā: ko gaidīt no pārrunām?

© Sputnik / Alexander Vilf / Pāriet pie mediju bankasВстреча главы МИД РФ С.Лаврова с Государственным секретарем США Дж.Керри
Встреча главы МИД РФ С.Лаврова с Государственным секретарем США Дж.Керри - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Tikšanās ar Krievijas vadību noritēs Beļģijā notikušo teroraktu fonā. Vērā tiks ņemta Krievijas grupējuma izvešana no Sīrijas. Sagaidāma arī saruna par sankcijām.

RĪGA, 24. marts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ieradies divas dienas ilgā vizītē Maskavā. Amerikāņu ārpolitikas departamenta vadītāja gaidāmās pārrunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un valsts prezidentu Vladimiru Putinu notiks tādu notikumu atmosfērā, kā terorisma draudu pieaugums Eiropā, Krievijas GKS grupējuma daļēja izvešana no Sīrijas un Sīrijas pārrunu posma noslēgums Ženēvā, ziņo RIA Novosti.

Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров - Sputnik Latvija
Lavrovs: Baltijas valstīs atdzimst neonacisms. Rietumi klusē

Šī ir jau trešā ASV ārpolitikas departamenta vadītāja vizīte Krievijā gada laikā. Arī agrāk, piemēram, maijā, kad Kerijs apmeklēja Sočus, un decembrī, kad viņš ieradās Maskavā, ASV Valsts departamenta vadītājs piedalījās pārrunas ar Lavrovu un Putinu.

Šajās dienās ASV valsts sekretārs tikās ne vien ar Krievijas vadību, bet arī Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru, kurš Krievijas galvaspilsētu apmeklēja trešdien. Ārlietu ministru trīspusējā tikšanās netiek plānota, informēja vācu delegācijas pārstāvis.

Sarunas sarežģītā situācijā

Krievijai un ASV ir jāapspriež vairāki jautājumi, neskatoties uz regulāro saskarsmi ārpolitikas departamentu vadītāju līmenī – Lavrovs un Kerijs tiekas arī starptautisku pasākumu ietvaros (pēdējā tikšanās notika 13. februārī Minhenē) un piedalās pārrunās pa tālruni. Saziņa notiek arī valstu vadītāju līmenī (Putina un Obamas pēdējā telefona saruna notika 15. martā).

Krievijas prezidenta preses sekretārs pavēstīja, ka gaidāmajās Krievijas un ASV pārrunās tiks apspriesta divpusēja sadarbība Tuvajos Austrumos un Ukrainas jautājumos. Pats Kerijs paziņoja, ka vizītes laikā vēlas ar Krievijas vadību apspriest drošības jautājumus, situāciju Tuvajos Austrumos un Ukrainā, kā arī citus būtiskus jautājumus, piemēram, teroraktus Briselē. Augstu stāvoša ASV Valsts departamenta amatpersona paskaidroja, ka ASV cer uzzināt, vai Krievijai ir kādi "minējumi" par teroristiem, kas organizēja uzbrukumus Beļģijas galvaspilsētā.

Maskava rēķinās ar to, ka ASV valsts sekretāra vizīte Krievijā veicinās Krievijas un ASV dialoga normalizēšanos. Krievijas ĀM pārstāvji atzīmē, ka Krievijas un ASV attiecībās izveidojusies sarežģīta situācija, ko cita starpā sekmējuši vairāki "Vašingtonas konfrontatīvie pasākumi, kuru ieganstam tika minēta krīze Ukrainā".

Флаги России и Украины - Sputnik Latvija
The Guardian: Krievija Ukrainai ir vajadzīga vairāk kā jebkad
Neapšaubāmi, īpašu vietu pārrunās aizņems Sīrijas problēmas un Maskavas un Vašingtonas sadarbība situācijas noregulēšanai šajā valstī. Neskatoties uz nepārprotamajiem panākumiem pamiera nodrošināšanas jomā, uguns pārtraukšanas kontroles mehānisma saskaņošanas jautājumos valstis ir nonākušas zinamā strupceļā. Krievijas Ģenerālštāba Galvenās  operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Sergejs Rudskojs paziņoja, ka 25. februārī Krievijas Aizsardzības ministrija nosūtījusi ASV pārstāvjiem karadarbības pārtraukšanas kontroles projektu. 5. martā pēc tam, kad kļuva zināma ASV pozīcija, Krievijas AM nosūtīja amerikāņiem vienošanās projektu un piedāvāja pēc iespējas īsākā laikā organizēt ekspertu konsultācijas vienošanās teksta saskaņošanai.

Taču, pēc Rudskoja vārdiem, 18. martā Ammanā Krievijas un ASV konsultāciju laikā kļuva skaidrs, ka amerikāņi nav gatavi apspriest konkrētus jautājumus un saskaņot vienošanās tekstu. Tātad Krievija ir gatava no 22. marta īstenot uguns pārtraukšanas kontroles mehānisma vienošanos vienpusējā kārtībā.  Pie tam, Rudskojs piebilda, "militārais spēks tiks izmantots tikai pēc tam, kad tiks saņemti ticami pierādījumi par bruņoto formējumu sistemātiskiem saistību pārkāpumiem, kas tiek īstenotas Krievijas un ASV kopējā paziņojuma ietvaros par militāro darbību pārtraukšanu Sīrijā no 2016. gada 22. februāra."

Оглашение приговора Надежде Савченко - Sputnik Latvija
Vai 22 gadu pietiks, lai Savčenko labotos?
Iespējams, Krievijas un Amerikas pārrunās Maskavā tiks izskatīts arī sankciju jautājums. 2. martā ASV prezidents Baraks Obama pagarināja pret Krieviju vērstos ierobežojošos pasākumus, kas tika ieviesti 2014. gada martā. Krievijas ĀM paskaidroja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas Lavrova un Kerija tikšanās laikā iespējams apspriest tikai pēc ASV iniciatīvas.

Jautājumā par Ukrainas piloti Nadeždu Savčenko, kurai piespriesta brīvības atņemšana uz 22 gadiem par VGTRK žurnālistu slepkavību Ukrainas austrumos un kuru atbrīvot aicinājis Obama, Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs paskaidroja, ka šo tematu nav iespējams apspriest Krievijas un ASV divpusējā dialoga ietvaros. Gadījumā, ja Kerijs Maskavā pārrunu laikā pieminēs šo tēmu, Krievija viņu uzklausīs, taču "tas arī viss", pavēstīja Rjabkovs. Valsts departamenta pārstāvji apstiprināja, ka Džons Kerijs "protams, runās par Savčenko".

Darbības mehānisms

Ekonomikas augstskolas NPU vispasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs sarunā ar RIA Novosti pārrunu priekšvakarā atzīmēja Lavrova un Kerija līdzšinējā darba rezultātus.

"Patiešām, ļoti efektīvs mehānisms, gandrīz ideāls un ļoti operatīvs," – savu viedokli pauda eksperts.

Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров - Sputnik Latvija
Lavrovs pastāstījis par rusofobo noskaņojumu Baltijas valstīs
Viņš atzīmēja, ka pēc Krievijas GKS kontingenta daļējas izvešanas no Sīrijas, kad tika panākta vienošanās par Krievijas un ASV kontaktiem Maskavā, Tuvo Austrumu valstī "veidojas jauna konfigurācija". "Pašlaik tikšanās tiek plānota, lai noskaidrotu jauno koordināšu sistēmu un vienotos par tālākajām darbībām," – atzina Suzdaļcevs.

Pārrunu noslēgumā eksperts sagaida noteiktu "konstrukciju", vienošanos. Ņemot vērā nesenos teroraktus, ieskaitot arī Briselē notikušos, lielākā nozīme tiks piešķirta drošības jautājumiem.

"Vai nu mēs iznīcinām, vai viņi (teroristi) ierodas mūsu mājās," – uzsvēra eksperts.

Ziņu lente
0