RĪGA, 24. marts — Sputnik. Sīrijas konflikts ļāva Krievijai demonstrēt savu atjaunoto efektīvo armiju, un tās kaimiņi vēroja notiekošo ar mierīgu interesi, savā rakstā Washington Post norāda Endrjū Rots. Raksta tulkojums publicēts portālā inosmi.ru.
Operācija Sīrijā ļāva pasaulei izvērtēt Krievijas jaunās iespējas kaujas laukā, īpaši jūrā bāzētās spārnotās raķetes, pilnveidoto materiāli tehniskā nodrošinājuma sistēmu un elites struktūrvienību darbu. Taču kampaņas laikā Krievija parādīja ne vien stiprās, bet arī vājās puses.
Baltijas akcents
"Tas atgādina futbola spēli. Ja spēlējat pret Vāciju, jums vispirms ir jāpaskatās, kā spēlē Vācija, vai ne? Tas ir dabiski," — teica Jānis Bērziņš, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
Neviens netic, ka tuvākajā nākotnē Krievija un NATO viena otrai pieteikt tradicionālu karu. Tomēr Rots norāda, ka, iesaistoties konfliktos Ukrainā un Sīrijā un būtiski ietekmējot situāciju šajās valstīs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins demonstrējis Krievijas armijas augošo efektivitāti un gatavību lietot spēku savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai.
"Iejaucoties konfliktā un izstājoties no tā, Krievija pierādīja, ka ir pietiekami gudra un prot izmantot savu militāro potenciālu diplomātisku mērķu sasniegšanai," — atzīna Evelīna Farkaša, Atlantijas padomes zinātniskā līdzstrādniece, kas līdz pagājušajam gadam ieņēma ASV aizsardzības ministra vietnieka palīga posteni Krievijas, Ukrainas un Eirāzijas lietās.
Admirālis Džeimss Stavridiss iepriekš norādīja, ka 2009. gadā, kad viņš kļuvis par NATO spēku virspavēlnieku Eiropā, alianse neplānoja aizsargāties no Krievijas.
"Mūsu rīcībā nebija neviena operatīvā plāna Krievijas aizturēšanas jautājumos. No tiem atteicāmies, kad krita siena. Taču tas jau ir pagātnē," — piezīmēja Stavridiss.
Tagad NATO rīko militārās mācības un apsver iespēju izvietot lielu militāro kontingentu Baltijā, Polijā un citās Austrumeiropas valstīs, jo Krievijas kaimiņvalstis raizējas par to, ka Krievija varētu izmantot netradicionālus līdzekļus jauna uzbrukuma apstākļos.
"Pārliecība, kas pastāvēja kopš 1990. gada, ka militārā konfrontācija ar Krieviju Eiropā nav iespējama, izgaisa pēc šīm militārajām operācijām. Tagad radusies nepieciešamība plānot aizsardzības pasākumus, lai arī agrāk tas nebija nepieciešams," — uzsvēra Londonas Bruņoto spēku pētnieciskā institūta speciālists Krievijas armijas jautājumos Igors Sutjagins.
Analītiķi norāda, ka Sīrijas kampaņas taktika, kurā bija iesaistīti ekspedīcijas karaspēki ar remontētām un jaunām lidmašīnām, būtu nepieņemama iespējama konflikta gadījumā pie NATO austrumu robežām. Taču analītiķu uzmanību piesaistījušas dažas Krievijas operācijas īpatnības.
Bērziņš pieminēja vienu no Krievijas pieaugošā potenciāla elementiem elektroniskā kara apstākļos – sarežģītas aparatūras pielietošanu traucējumu radīšanai. Šādas iekārtas Maskava izvietojusi Kaļiņingradā – Krievijas anklāvā, kas robežojas ar Poliju un Lietuvu.
Kaļiņingradas bāzē atrodas arī Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400, ko Putins izmantoja Sīrijā un kas faktiski spēj radīt zonu, kurā lidojumi nav iespējami.
Demonstrējot savas spārnotās raķetes "Kalibr", kas tika palaistas no kuģiem Melnajā jūrā, Krievija ir pierādījusi savu iespējas uzbrukt attāliem mērķiem Eiropas teritorijā, tātad Eiropai nepieciešamas zenītartilērijas sistēmas, kas darbojas nelielā augstumā.
Sutjagins piebilda, ka konflikta gadījumā šīs raķetes varētu kļūst par lielisku alternatīvu operācijās, kurās krievu piloti ir pakļauti riskam, atrodoties NATO dalībvalstu gaisa telpā.
Vidusāzijas antiterors
Taču arī Sīrijā Krievija ir parādījusi dažas vājās vietas, piemēram, precīza tēmējuma šāviņu ierobežoto skaitu. Spriežot pēc videomateriāliem, ko publicējusi Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas militārā aviācija Sīrijā galvenokārt izmantoja "brīvā kritiena bumbas", kas liecina par ierobežotiem munīcijas krājumiem vai navigācijas sistēmu problēmām.
Iespējams, par iespaidīgāko atklājumu Krievijas kampaņas laikā Sīrijā kļuva tās nenoliedzamie uzlabojumi loģistiskas plānošanā. Apgādes līniju stāvoklis, kas ilgu laiku tika uzskatīts par Krievijas armijas vājo vietu, izskatījās iespaidīgi.
"Kad viss sākās, daudzi Vašingtonas pārstāvji bija pārliecināti, ka Krievija nespēs nodrošināt augstu operatīvo tempu. Mēs visi kļūdījāmies. Reizēm Krievija īstenoja ātri plānotus pasākumus, tomēr viņai vienmēr bija raksturīga pieeja "kas darbojas, tas darbojas," — sacīja Marks Galeoti, Krievijas drošības sistēmas eksperts un starptautiskās politikas profesors Ņujorkas universitātē.
Nesenās mācības liecina, ka par vienu no Krievijas armijas iespējamā pielietojuma jomām varētu kļūt antiterorisma operācijas Vidusāzijā vai Afganistānā. Līdz ar citiem Šanhajas sadarbības organizācijas locekļiem, Krievija organizēja mācības, kurās tika simulēta militāra atbilde uz teroristu, piemēram, ISIS iebrukumu Tadžikistānā, kas robežojas ar Afganistānu.
Tādējādi pirmā Krievijas mūsdienu ārvalstu intervence pierādīja, ka Maskava spēj to atkārtot, un NATO un Rietumiem ir nepieciešams ņemt vērā šo faktoru plānošanas procesā, norāda raksta autors.
