RĪGA, 15. marts — Sputnik, Marina Petrova. Veselības ministra Gunta Belēviča biroja aizsardzībai nācās aicināt palīgā speciālo uzdevumu bataljona kareivjus, kad birojā atskanēja draudīgs zvans – nezināms vīrietis paziņojis, ka viņam esot ierocis ar optisko tēmekli un viņš visus nošaušot.
Tiesībsargājošo orgānu darbinieki zvanītāju aizturēja. Tas bija 45 gadus vecs Vangažu iedzīvotājs – ne ieroča, ne sodāmības. Noskaidrojās, ka Veselības ministrijai viņš zvanījis izmisumā, līdz kuram vīrieti novedusi mediķu apiešanās ar viņa meitu Lindu Misēviču.
Izmisuma žests
Informāciju par notikušo Linda publicējusi savā profilā Facebook: 5. februārī sākušās veselības problēmas. Viņa devusies uz slimnīcu Jelgavā. No turienes viņu sūtījuši pie ģimenes ārsta, kurš savukārt nosūtījis izdarīt analīzes.
Meitenei kļuvis sliktāk, un pēc diviem zvaniem neatliekamajai palīdzībai viņa saņēmusi padomu doties uz slimnīcu, kur viņu izmeklētu.
Gaidot rezultātus, Linda no jauna devusies pie ģimenes ārsta, jo sāpes bijušas neizturamas. Ārsts ieteicis iet uz slimnīcu. Dzimtajā Jelgavā Lindu uzņemt atteicās, un viņa devās uz Gaiļezera slimnīcu, taču arī šeit saņēma atteikumu. Tad viņa piezvanījusi tēvam, kurš savukārt zvanījis Veselības ministrijai. Viss stāsts kopumā aizņēmis divarpus nedēļas, un rezultātā sievietei konstatēta divpadsmitpirkstu zarnas čūla pirmsoperācijas stadijā.
Visos šī stāsta posmos mediķi skaidrojuši situāciju ar sarežģītiem apstākļiem: vietu nav, laika nav. Faktiski tas nozīmē "nav naudas".
Pēdējo mēnešu laikā piedzīvotais liecina, ka naudas nav ne tikai Lindas gadījumā. Naudas nav arī tiem cilvēkiem, kas vēlas pieteikties uz izmeklēšanu slimnīcā, lai to izietu vismaz pēc nedēļas vai pat mēneša.
Kvotu sadalīšana
Janvāra vidū kļuva zināms, ka lielākās Rīgas slimnīcas vairs nepieņem pacientus valsts apmaksātās izmeklēšanas veikšanai. Izrādījās, ka USI iespējams iziet tikai uz sava rēķina, un arī to nāksies pagaidīt.
Pie tā, ka valsts kvotas beidzas krietni ātrāk nekā gada beigās, Latvijā sen ir pieraduši. Tomēr agrāk šādas problēmas radās tikai rudenī, un Veselības ministrija mēģināja izlūgties papildu finansējumu. Parasti izdevās.
Taču neviens nebija gatavs tam, ka kvotas beigsies gada sākumā. Slimnīcās pacientiem teica: zvaniet pēc mēneša, iespējams, kaut kas mainīsies.
"Šogad Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Veselības ministriju ir piespiedis slimnīcas pierakstīt pacientus, kuru skaits nepārsniedz 1/12 daļu no iepriekšējā gada rādītājiem. Tas ir, viņi ir stingri sadalījuši pa mēnešiem summu, kas viņiem atvēlēta šogad. Tātad cilvēki slimnīcās tiek pierakstīti tikai uz šo mēnesi," – Sputnik paskaidroja Saeimas opozīcijas deputāts Vitālijs Orlovs.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs norādīja, ka nav iespējams noslēgt līgumus ar slimnīcām uz visu gadu, ja nav zināma precīza summa, ko Veselības ministrija atvēlēs to pakalpojumiem. To, kāpēc ciparu nav, ministrs paskaidrot nevarēja.
"Summa, par kādu valsts slēgs līgumu, bija zināma attiecībā uz stacionāro sektoru. Attiecībā uz ambulatoro sektoru informācijas nebija. Manuprāt, tas nav pietiekams iemesls neatvērt kvotas visam gadam – starpība nav liela, aptuveni divi procenti uz vienu vai otru pusi," – Belēvičs piebilda LTV7 ēterā.
Populārs ārsts – labs ārsts
Kad Latvijas iedzīvotāji saprata, ka kvotas kūst acu priekšā, viņi nolēma ieņemt slimnīcas triecienā. 1. februārī, kad Austrumu slimnīca sāka pierakstīt pacientus pieņemšanai martā, kvotas tika izsmeltas dažu stundu laikā.
Slimnīcas gaiteņos simtiem vecāka gadagājuma cilvēku, kas pieraduši pierakstīties personīgi, mēģināja tikt līdz reģistratūras lodziņiem. Rindā stāvēja aptuveni 300 cilvēki, vēl 400 gaidīja savienojumu pa tālruni, un 600 atsūtīja elektroniskās vēstules.
Belēvičs uzskata, ka pie tā daļēji vainīgi paši pacienti – viņi nevis patstāvīgi sadalījušies pa visām slimnīcām, kas veic izmeklēšanu, bet gan mērķtiecīgi devušies uz populārākajiem stacionāriem.
Ministrs norādījis, ka cilvēkiem ir tiesības izvēlēties iestādi, kas sniegs valsts apmaksātus pakalpojumus. Pakalpojumus, kas izķerti dažu stundu laikā, var bez rindas saņemt citās vietās. Taču, ja jūs esat labs ārsts, pie jums būs rinda.
Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide uzsvēra, ka šādas problēmas nebūtu radušās, ja ne izmeklēšanas kvotas. No 1. janvāra Latvijā ieviestas kvotas arī laboratorijas analīzēm, tātad pacientam nāksies meklēt laboratoriju, kurā kvotas vēl nav beigušās.
"Nepatīkamā situācija ir izveidojusies veselības aprūpei piešķirto līdzekļu trūkuma dēļ. Mēs redzam, ka ministram nākas meklēt finansējumu pašā sistēmā," – Veides kundze norādīja intervijā avīzei "MK-Latvija".
Taču Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs uzskata, ka problēmu rada nevis kvotas, bet gan ģimenes ārstu reakcija.
"Te noderētu igauņu pieredze. Ja pacients ir kritiskā stāvoklī, mediķim vajadzētu būt tiesīgam pašam piezvanīt medicīnas centram un lūgt ārpuskārtas izmeklēšanu," – ierosināja politiķis.
Pēc viņa domām, varētu palīdzēt arī e-veselības programma, bet tā ir izgāzusies: "Katrs ceturtais programmas izstrādātājs savu daļu ir uzrakstījis atsevišķai platformai, un izrādījās, ka tās nav savietojamas. Lai atrisinātu jautājumu, klīnika "Gaiļezers" jau ir atcēlusi ikmēneša pierakstu un ieviesusi agrāko kārtību – pierakstu uz gadu. Taču rudenī kvotas atkal beigsies. Tātad jautājumu iespējams risināt tikai ar papildu finansējumu."
Naudas nav jau sen
Ministrs piekrīt: visas veselības aprūpes problēmas Latvijā radušās līdzekļu trūkuma dēļ. Eurostat dati liecina, ka Latvijā pacienti sedz aptuveni 40% veselības aprūpes izdevumu. Lielāks rādītājs ir tikai Bulgārijā un Kiprā.
Taču arī šis faktors nevar izskaidrot kritisko situāciju 2016. gada sākumā, jo veselības ministrijas budžets šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pat pieaudzis – tas palielinājies aptuveni par 20 miljoniem eiro.
Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs gan uzskata, ka to grūti nosaukt par vērā ņemamu atbalstu: "Finanšu ministrija ik gadus norāda, ka finansējumam ir jābūt lielākam nekā pērn. Taču izmeklēšanai nepieciešamā nauda beidzās jau septembrī."
Savukārt Guntis Belēvičs solījis lūgt Finanšu ministrijai papildu līdzekļus un pati FM veic liela mēroga auditu veselības aprūpes sistēmā.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis norāda, ka problēma radusies jau 2007. gadā, kad Veselības ministrijas finansējums tika samazināts par 30%. Pēdējo trīs gadu laikā skaitļi nav sarukuši, taču ārstēšanās izmaksas ir pieaugušas (jauni medikamenti, nācijas novecošana utt.), tāpēc naudas trūkums ir jūtams pastāvīgi.
Kaut kāda iemesla dēļ uz šīgada finansējuma rēķina nav segti pagājušā gada parādi.
"Ministrs ir brīdinājis, ka fondi, no kuriem varētu segt ārstēšanas izdevumus, ir izsmelti. Slimnīcas, poliklīnikas, ģimenes ārsti un citi speciālisti nevar izstādīt rēķinus, kas pārsniedz līgumā norādīto. Veselības ministrija nenoliedz, ka naudas nav, taču tās trūkumā vaino Finanšu ministriju un valdību," – atgādina Princis.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks uzskata, ka daudzās valstīs rindas slimnīcās nevienu neizbrīna.
Starp citu, Ražuks ir valdošās "Vienotības" pārstāvis, kas jau vairākus gadus vadījusi Finanšu ministrija.
"Rindas ir bijušas vienmēr, taču tā ir ne tikai Latvijas – tā ir jebkuras valsts problēma. Parasti gada nogalē tika atrasti papildu līdzekļi. Šogad tā nenotika, un slimnīcas nebija gatavas tam, ka gada beigās netiks dzēsti visi parādi," – Ražuks piebilda sarunā ar Sputnik.
