RĪGA, 8. marts — Sputnik, Vadims Koroļovs. Pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā. Tie "paredz būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu", tas ir, paredz kriminālatbildību par pretvalstisku darbību "hibrīdkara un informācijas kara" formātā, ziņo portāls rus.lsm.lv, atsaucoties uz parlamenta preses dienestu.
Likumprojekts gandrīz slēgtā režīmā ir izskatīts divās Saeimas komisijās — Nacionālās drošības komisijā un Juridiskajā komisijā. Pēc tam deputāti to bez īpašas kavēšanās ar balsu vairākumu apstiprināja.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") ir norādījusi, ka Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par darbību, kas vērsta pret valsts neatkarību, tās teritoriālo vienotību, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainījušies jau kopš 1999. gada.
Viņa noslēpumaini paskaidroja, ka Latvijai ir jāreaģē uz jaunajiem apdraudējumiem, jo situācija pasaulē un Eiropā ir būtiski mainījusies.
Varasvīri nav mēģinājuši paskaidrot, kas turpmāk tiks uzskatīts par "provokatīvām darbībām", "hibrīdkaru un informatīvo karu", "slēptām, pret valsts interesēm vērstām darbībām". Tomēr pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Sputnik Latvija mēģināja noskaidrot šos jautājumus ar ekspertu palīdzību un vērsās pie politiķiem, tiesībsargiem un juristiem.
Politiķu giljotīna
Agrākais Rīgas domes un Saeimas deputāts Modris Lujāns bija pēdējais politiskais ieslodzītais Latvijas PSR laikos. 1988. gadā viņš izgāja ielās ar plakātu "Lāsts tautu slepkavām". Viņš vērsās pret PSKP CK eliti, un Pēc mēnesi un astoņas dienas ilga ieslodzījuma pēdējais latviešu disidents iznāca brīvībā: tiesa attaisnoja cīnītāju pret režīmu.
"Diemžēl pašreizējā valsts pārņem ļaunākās padomju varas iezīmes. Ar represiju palīdzību tā cenšas noslēpt patiesību. Āboltiņa ceļ giljotīnu, taču tā apdraudēs pašus politiķus – arī viņi var tikt apsūdzēti saskaņā ar pašu pieņemtajiem pantiem," – ir pārliecināts Modris Lujāns.
"Krimināla atbildība iestājas gadījumā, ja ir nodoms, darbības un rezultāts. Puisim bija nodoms un darbības, taču ne rezultāts. Paraksts ir viedokļa paušana. Pēc būtības tā ir socioloģiska aptauja. Sēdināt cietumā par viedokļa paušanu – tas ir īsts vājprāts!" – uzskata Modris Lujāns.
Cerība uz Briseli
Līdzīgu viedokli pauž arī žurnālists, portāla ves.lv galvenais redaktors Konstantīns Gaivoronskis.
"Ja grozījumi tiks apstiprināti, Koptelovs cietumā nejutīsies vientuļš. Protams, pret šo situāciju attieksme ir negatīva.
Es gribētu, lai tiesisko normu pielietojums vārda brīvības jautājumos Krievijā tuvotos šim aspektam Latvijā un Eiropā, taču pie mums viss ir otrādi – tiesisko normu pielietojums Latvijā tuvojas Krievijas paraugiem, turklāt vēl tādiem, ko kritizē paši latviešu liberāļi. Dīvaini, ka neviens no viņiem vēl nav nosodījis grozījumus, ko gatavojas pieņemt Saeima. Šis fakts rada bažas."
"Faktiski konverģence ir ļoti nepatīkama: no vienas puses mēs kritizējam Krieviju par cilvēktiesību pārkāpumiem, no otras – darām visu, lai līdzinātos Krievijai," – uzsvēra Gaivoronskis.
Diskusija par grozījumu pieņemšanu nenotika, un sabiedrība jaunumus uzzinājusi tikai pēc grozījumu pieņemšanas, atzīmēja žurnālists.
"Tagad neviens nevar būt drošs par to, ka jaunās normas netiks pielietotas vārda brīvības ierobežošanai. Prātā nāk paralēle ar pantu par pretpadomju propagandu un aģitāciju. Ņemot vērā spriedumu Koptelova lietā, grozījumi paver "plašas nākotnes perspektīvas"," – viņš piebilda.
Gaivoronskis uzskata, ka atliek tikai cerēt uz Briseli, kas "liks aprauties, tāpat kā iejaucās situācijā Polijā, kad šajā valstī tika pieņemti likumi, kas skāra Konstitucionālo tiesu un sabiedrisko televīziju."
Vārda brīvībai mēdz būt robežas
Cits viedoklis izveidojies Saeimas deputātam no partijas "Vienotība", Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklim Aleksejam Loskutovam.
"Grozījumi ataino ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, kā rezultātā mainījušies priekšstati par iespējamām naidīgām darbībām, ieskaitot hibrīdkaru. Vārda brīvība nekad nav neierobežota. Valstis paredz sodu par apmelojumiem, apvainojumiem, par kūdīšanu, par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida kurināšanu, par aicinājumiem uz karu," – viņš norādīja.
"Tādā pašā mērā pamatots ir arī aizliegums kūdīt uz darbībām, kas vērstas pret mūsu valsts suverenitāti. Gribu īpaši uzsvērt to, ka atbildība paredzēta nevis par idejām un pārdomām, bet gan par aicinājumiem," – paskaidroja deputāts.
Politiķis sola, ka neviens nedomā izrēķināties ar citādi domājošajiem un politiskajiem oponentiem.
"Neredzu iemeslus neuzticēties tiesu sistēmai. Pat gadījumā, ja kāds vēlēsies izmantot šīs normas politisku mērķu sasniegšanas labad, cilvēka rīcību tiesa izskatīs pēc būtības, nevis pēc prasības iesniedzēja vēlēšanās," – ir pārliecināts politiķis.
Jautājumā par "Koptelova lietu" Aleksejs Loskutovs uzskata, ka aicinājums iekļaut Latviju Krievijas teritorijā tomēr ir bijis, taču tiesai bija jāņem vērā, ka agrāk viņš nav saukts pie kriminālatbildības un nav veicis citas prettiesiskas darbības, tāpēc sods, pēc viņa domām, ir pārāk bargs.
Aleksejs Loskutovs uzskata, ka Koptelovu vajadzēja notiesāt, taču atbrīvot no soda vai piemērot mazāko soda mēru.
Ja nav skaidrības, nav arī panta
Tiesisku vērtējumu grozījumiem Krimināllikumā Sputnik lūdza sniegt arī bijušajai Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas tiesnesei (1991. – 2002.) Tamārai Morščakovai.
Šo prasību būtība ir sekojoša: līdz brīdim, kamēr likumā nav pietiekami skaidri, pilnīgi un precīzi norādīts, kas tiek atzīts par noziedzīgu darbību, nav aprakstītas noziedzīgas darbības pazīmes, krimināla atbildība nevar iestāties," – paskaidroja bijusī tiesnese.
Juriste piebilda, ka krimināli tiesiskajam aizliegumam ir jābūt saprotamam, tam ir jānorāda uz darbībām, ko darīt aizliegts, tātad tā, lai cilvēkam, kurš lasa likumu, būtu iespēja pamatoti izprast savu nodarījumu negatīvās sekas.
"Cilvēkam ir jāsaprot, ko tieši viņš nedrīkst darīt. Nepieciešamība precīzi un skaidri formulēt tiesiskās normas, nosakot kriminālatbildības pamatojumu, ne vienu reizi vien ir uzsvērta Krievijas Konstitucionālās tiesas lēmumos, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos, kas izmanto Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, interpretē to un uz šī dokumenta pamata pieņem lēmumu par to, vai ir pārkāptas noziedzīgas darbības nosakošā likuma prasības," – secināja Tamāra Morščakova.
Jāsaka gan, ka Krimināllikuma grozījumos nav ne skaidrības, ne precizitātes – grozījumi Krimināllikumā tiek izdarīti pārāk sasteigti, bez sabiedriskās diskusijas. Tāpēc arī rodas bažas par vārda brīvību un tiesībām teikt, ko domā, – vai tik nenāksies sēdēt policijas iecirknī un pēc tam arī cietumā – gluži kā Modrim Lujānam.
