RĪGA, 8 marts — Sputnik. Jaunā valsts aizsardzības koncepcija ir veidota LR Aizsardzības ministrijā sadarbibā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu. Tuvāko mēnešo laikā ar dokumentu iepazīsies visu ministriju (pat Zepmkopības un Kultūras ministrijas) pārstāvji un pēc tam nodos to saskaņošanai Saeimā.
Pasīvi pretoties Krievijai
Pērnā gada decembrī Rīgā notika liela topošajai koncepcijai veltīta konference, kurā piedalījās dažādu ministriju valsts sekretāri, augstas NBS amatpersonas un citi politiķi.
Konferences noslēguma dokumentā parādījās frāze: "Tādējādi, ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug."
Draudi no Krievijas puses dokumentā ir pieminēti 20 reizes sakarā ar "izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā". Līdz ar to varam secināt, ka, pēc Latvijas varasvīru domām, to maina…
Koncepcijas projektā īpaši uzsvērts darbs ar zemessardzes un jaunsardzes nodaļām. Dokumentā pieminēta nepieciešamība iesaistīt valsts aizsardzībā rezervistus, kas agrāk dienējuši LR armijā, un pat civiliedzīvotājus.
Kara gadījumā ļoti svarīga ir katra pilsoņa iesaistīšanās aizsardzībā – "aktīva vai pasīva pretošanās agresoram". NBS virsnieki (viņi vēlējās palikt anonīmi) pastāstīja, ka, lasot koncepciju, ilgi domājuši par šo "pasīvo pretošanos". Kas tā tāda ir? Nīgra ņurdēšana virtuvē?
Rezervisti uz sava rēķina
Pagājušā gada rudenī, pirmo reizi sešu gadu laikā NBS nolēma sapulcēt visus rezervistus un organizēt mācības. Pirms mācībām LR aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (šo posteni viņš ieņēma 2015. gada jūnijā, agrāk viņš bija Latvijas Spēkavīru asociācijas biedrs) paziņoja, ka mācībām jau pieteikušies aptuveni 300 rezervisti, pat negaidot pavēstes. Pēc tam sākās skandāli.
Lielākā daļa rezervistu (pat tie, kas pieteicās iepriekš) pēdējā mirklī nolēma atteikties. Daudziem neizdevās vienoties ar darba devējiem par iespēju pāris nedēļas "uzspēlēt kariņu". Dažiem rezervistiem piedāvāja iespēju ņemt atvaļinājumu uz sava rēķina. Galu galā norādītajā laikā un vietā ieradās aptuveni 50 cilvēki.
Daudzi no tiem, kam tika izsūtītas pavēstes, jau labu laiku strādā Anglijā, Īrijā, Zviedrijā vai Norvēģijā. Daudzi jau sasnieguši iesaukšanas vecuma robežu. Ne visi spēj iziet obligātās ārstu apskates: dzer, pīpē, sēž uz dīvana pie televizora vai datora.
Armija sākas skolā
Vārdu sakot, koncepcijas autoru priekšstati par rezervistiem ir pārāk varavīkšņaini. Varbūt nākamā paaudze ir veselīgāka un patriotiskāka? Jaunsardzē darbojas 7 365 bērni un pusaudži. Sputnik tikās ar Jaunsargu centra direktoru Druvi Kleinu.
"Dokumentā minēts jaunsargu rekrutēšanas darbs. Taču mēs ar rekrutēšanu nenodarbojamies. Jaunsargi ir skolēni, daudzi jaunsargi mācās tikai 5. klasē! Mēs dodam viņiem iespēju interesanti un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, organizējam dažādus treniņus, piemēram, pārgājienu laikā, — stāsta Kleins. – Ja kādam no viņiem tas ir iepaticis, viņš no 12. klases var izvēlēties speciālu programmu, kas orientēta ar apmācību turpināšanu un pievērš uzmanību militārajam dienestam."
Koncepcijā pieminēta arī patriotisma audzināšana. NBS komandieris Raimonds Graube ASV tikās ar senatoru Džonu Makkeinu un vienojās par finansiālo atbalstu. Šim senatoram ir tikai viens ienaidnieks Nr.1 – tas, kurš robežojas ar Latviju.
"Galvenais – pēc iespējas attālināties no politiskā jautājuma! Protams, mums ir jāpastāsta par Latvijas karogu, par vēsturiskajiem notikumiem (piemēram, par to, kas ir 18. novembris – Neatkarības diena, 11. novembris – Lāčplēša diena).
Taču mēs nekādā gadījumā necenšamies ieaudzināt jaunsargiem patriotismu, pamatojoties uz naida jūtām pret Krieviju!
Dažās apdzīvotajās vietās Latgalē un Vidzemē skolās mācās arī krievu bērni. Arī viņi kopā ar latviešiem un citu tautību pārstāvjiem ir iestājušies jaunsardzē, kur nav nekādu etnisko nesaskaņu un valda draudzība."
"Jautājumu par koncepciju ir daudz, — piebilst Kleins. – Piemēram, tajā teikts, ka Jaunsardzes mērķis līdz 2024. gadam ir iesaistīt 10% skolu jauniešu. Kā tas iespējams? Jaunsardze taču nav militārais dienests. Tie ir skolēni. Viņi atnāk uz pāris nodarbībām un aiziet, ja viņiem pie mums nepatīk. Jā, mēs varam lielam skaitam jauniešu dāvāt iespēju izmēģināt spēkus jaunsardzē. Ja kāda pašvaldība palūgs, lai mūsu instruktori ierastos noteiktās skolās, mēs, protams, atbrauksim."
