Militārie eksperti: valsts aizsardzības koncepcija nedrīkst biedēt

RIGA, 7. marts  — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Latvijas jaunā aizsardzības koncepcija. Pašlaik tas ir tikai projekts, kam vēl pusgadu nāksies klaiņot pa varasvīru kabinetiem.

Projekts tiks izskatīts Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā. Domājams, ministrijas izdarīs savus grozījumus, un Aizsardzības koncepcija atgriezīsies Saeimas Aizsardzības komisijā. Tikai pēc tam dokumentu izskatīs Saeima. Tas, domājams, notiks tikai oktobrī.

Latvijas Aizsardzības koncepcija tiek atjaunota reizi četros gados – katrs Saeimas sasaukums to pieņem divus gadus pēc vēlēšanām, līdz 1. oktobrim.

Aizsardzības koncepcijas projekts latviešu valodā ir publicēts šeit >>>

Sputnik lūdza militārajiem ekspertiem izvērtēt dokumentu, it īpaši sadaļu, kurā pieminēta zemessardze.

"Koncepcijas, ko varētu apspriest, vēl nav, un būtu pāragri izdarīt secinājumus par to, vai tā ir laba vai slikta, – savu viedokli pauda Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa", agrakais robežsardzes priekšnieks un iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons. – Taču jau tagad ir skaidrs, ka šeit ir daudz mazāk "ūdens". Atšķirībā no iepriekšējās koncepcijas, šī ir konkrētāka."

"Svarīgākās lietas šis projekts nemaina: Latvijas aizsardzības pamatā ir kolektīvā drošība, — pastāstīja nacionāla bloka deputāts brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš. – Tas nozīmē, ka Latvijas debesis aizsargā lidotāji no NATO valstīm."
Viņš pauda uzskatu, ka jaunā aizsardzības koncepcija ņems vērā mūsdienu izaicinājumus, piemēram, notikumus Ukrainā un pat BBC skandalozajā filmā atainoto nemieru scenāriju.

Izdomāti ienaidnieki un reālas briesmas

"Esmu visai skeptiski noskaņots pret šo projektu, — šaubās Jānis Ādamsons. – Lai izstrādātu dzīvotspējīgu koncepciju, nepieciešama pašreizējās situācijas – gan iekšējo, gan ārējo faktoru analīze. Ļoti šaubos par to, ka tāda analīze tiks veikta. Pēdējo 10 gadu laikā iespējamais pretinieks ir noteikts ar politisko risinājumu palīdzību. Varasvīri nebūt nevēlas veikt Latvijai un tās iedzīvotājiem draudošo risku analīzi."

"Šodien reāls apdraudējums mūsu drošībai ir liels, sabiedrība to redz, tāpēc gribētos cerēt, ka uzmanību tam veltīs arī jaunais dokuments," — izteica cerību Kārlis Krēsliņš.

Viņš norādīja, ka draudus rada patvēruma meklētāju parādīšanās, jo to starpā valstī var iekļūt kārtības pārkāpēji. "Es uzskatu, ka tas ir nopients iemesls reāli vērtēt notikumus Sīrijā un citos karstajos punktos," – vērtēja politiķis.

Rusofobi ir nobeiguši zemessardzi

Patreizējā projektā īpaša loma veltīta zemessardzei. Jānis Ādamsons pastāstīja, kāda, pēc viņa domām, ir zemessardzes loma Latvijas aizsardzībā.

"Šodien zemessargi nav īsti zemessargi, — viņš norādīja. – Godīgi sakot, es nevaru pateikt, kā viņus saukt. No vienas puses, tā ir mūsu Nacionāla gvarde, lielākā militārā struktūra Latvijā. No otras puses, šīs vienības vieta nacionālās aizsardzības struktūrā nav noteikta. Jautājumu par to, kas būtu jādara zemessargiem, ikviens politiķis traktē, kā vien vēlas."

Sākumā zemessardzes funkcijas bija saprotamas, — paskaidroja Krēsliņš. – Tagad zemessardze veido Nacionālo bruņoto spēku elementu un uzņemas sarežģītas funkcijas, piemēram, piedalās starptautiskajos militārajos manevros.

"Tas ir ļoti labi, ka puiši tiek sagatavoti, taču kur lai viņi ņem brīvu laiku? – viņš bija neizpratnē. – Pēc darba brīvdienās viņš nevis brauc makšķerēt, bet atsauc atmiņā savas karošanas prasmes. Zemessargi nevar visu laiku veltīt treniņiem, — viņi strādā citās jomās."

"Jaunās aizsardzības koncepcijas projektā pieminēta zemessardzes nostiprināšana, taču patiesībā struktūrai ir vajadzīga reanimācija, — atzīmēja Ādamsons. – 90. gados mūsu bruņoto spēku un zemessardzes kvalitate un efektivitāte bija krietni lielāka. Runa nav tikai par kareivju un virsnieku sagatavotību, runa ir par politisko vadību. Jo izteiktāki ir mūsu aizsardzības ministru nacionālistiski radikālie uzskati, jo lielāks ienaidnieks ir Krievija, un jo vājāka mūsu armija."

Ādamsons pieminēja Ģirtu Valdi Kristovski un Arti Pabriku, kuri ministra posteni ieņēma laikā, kad valstī nebija problēmu ar budžetu.

"Viņi abi biedēja ar iedomātiem draudiem no austrumiem, taču nevis attīstīja bruņotos spēkus un gādāja jaunu bruņojumi, bet gan uz ministrijas rēķina cēla sporta zāles un dažādus sporta kompleksus. Jo skaļāki bija kliedzieni par Krievijas draudiem, jo straujāk mazinājās zemessardzes rīcībā esošais apbruņojums un kritās viņu nozīme aizsardzības sistemā," – viņš pavēstīja.

Vai zemessardze spēj pārvarēt mūsdienu grūtības?

"1995. gadā es, būdams iekšlietu ministra postenī, parakstīju vienošanos ar zemessardzi par sadarbību ar policiju, — Ādamsons pastāstīja. – Dokumentā bija precīzi norādīti, kādi ir zemessardzes uzdevumi un kā tie jāpilda. Īpaši precīzi tika norādīts, ka zemessardze ir pakļauta policijai. Ja atceraties, tas bija noziedzības uzplaukuma laiks. Kopā ar zemessardzi mēs šo problēmu atrisinājām."

"Zemessardze var būt ļoti efektīva, — piezīmēja Kārlis Krēsliņš. – Dažkārt profesionāļiem ir vajadzīga palīdzība, piemēram, plūdu vai meža ugunsgrēka gadījumā. Protams, ar noteikumu, ka zemessargus vadīs teicami apmācīti komandieri. Manuprāt, miera laikā zemessardze var sniegt palīdzību policijai, ugunsgrēkiem, robežsargiem. Taču šajā jautājumā neiztikt bez deklarācijas par vienošanos. Koncepcijai ir jābūt precīzai: ir jānorāda uzdevumi, atbildīgie par apmācību un tā tālāk. Tādos jautājumos tukša pļāpāšana ir lieka."

"Kad Rīgā bija nekārtības, — viņš atcerējā, — zemessargi bija gatavi palīdzēt policijai, taču tas viņiem  netika atļauts. Lieta tāda, ka pašreizējie likumi nosaka: zemessardze ir iekļauta NBS sastāvā, un NBS ir aizliegts izmantot pret valsts pilsoņiem. Neviens viņus nav mācījis, kā strādāt ar iedzīvotājiem, kas ir pieļaujams, kas – ne. Tas var slikti beigties, ja neapmācīti cilvēki tiek izvesti pret līdzpilsoņu pūli."

"Par to jau 20 gadus es runāju no dažādām tribīnēm: mūsu mazajai valstij nav vajadzīgas divas militāra rakstura ministrijas, — uzsvēra Ādamsons. – Tas ir dārgi un neefektīvi. Mums ir vajadzīga viena nacionālās drošības ministrija, kam būtu pakļauta gan armija, gan policisti."

"Iespējams, vienotas ministrijas izveide būtu pārāk krass solis, — pauda Krēsliņš. – Manuprāt, ideja ir saprātīga, un mēs varētu iet šajā virzienā. Piemēram, varētu izveidot vienotu augstskolu karavīriem, robežsargiem un policistiem. Mūsu mazajā valstī ar vienu spēka struktūru augstskolu būtu pilnīgi pietiekami."

Kas apdraud Latviju?

"Atšķirībā no tiem, kas sagrāva mūsu armiju, es esmu pilnīgi pārliecināts: kara Latvijas teritorijā nebūs, — paziņoja Ādamsons. – Nebūs tanku no austrumiem, no kuriem baidās puse valsts. Nav tā, ka valstij nebūtu vajadzīgi bruņotie spēki, taču, gatavojoties karam ar Krieviju, mēs tikai novēršamies  no reālajiem draudiem."

Viņš uzskatīja galvenos apdraudējumus: starptautiskais terorisms, kibernoziegumi, energoapgādes drošība un ekoloģiskās katastrofas, piemēram, meža ugunsgrēki un globālās sasilšanas efekts. "Kopš pagājuša gadsimta šie draudi nav mainījušies, un zemessardze spēj palīdzēt Latvijai tās pārvarēt," – vērtēja eksperts.

"Šie draudi cilvēkus tā nebiedē kā krievu tanki, taču tie ir ļoti nopietni, — savu viedokli pauda Krēsliņš. Holandes Aizsardzības ministrija plūdu risku globālas sasilšanas rezultātā uzskata par svarīgāko. Arī Latvijā plūdi mēdz gadīties. Vai tad patiešām zemessardze nevar būvēt dambjus?" – viņš jautāja.

10 gadu laikā NATO valstīs kiberuzbrukumi ir nodarījuši  zaudējumus triljona dolāru vērtībā. "Latvijā ir lielisks internets, taču NATO drošības centrs ir iekārtots Igaunijā, nevis pie mums," – atgādināja Ādamsons.
"Par ko liecina fakts, ka izdevām ASV hakeri Čalovski? Mēs atzināmies, ka esam bezspēcīgi un nekompetenti kibernoziegumu izmeklēšanas jomā," – viņš piebilda.

"Mūsu valsts drošību apdraud dažādi faktori, — secināja Ādamsons. – Gribētos ticēt, ka jaunā aizsardzības koncepcija ņems vērā šos riskus, nevis biedēs Latvijas pilsoņus ar mītiem."