RIGA, 6. marts — Sputnik. Lielbritānijas tiesa nolēmusi neizvirzīt apsūdzību pret Londonā arestēto Lailu Brici. Šo informāciju aģentūrai LETA paziņojis ĀM preses sekretārs un vēstnieks Raimonds Jansons.
Jansons pavēstījis, ka slēgtajā tiesas sēdē apsūdzība pret Brici nav izvirzīta, tāpēc lieta ir izbeigta. Viņš piebildis, ka vēstniecība turpina kontaktēties ar Brices advokātu, lai precizētu detaļas.
Bez tiesībām nodot informāciju atklātībai
26. februārī Londonā nezināmu iemeslu dēļ tika arestēta Latvijas pilsone, agrākā žurnāliste Laila Brice. Pēc trim dienām, 29. februārī viņa tika atbrīvota no aresta pret drošības naudu. Savā profilā Facebook Brice raksta, ka cietumā viņa pavadījusi trīs dienas.
"Mani apsūdz par datu slēpšanu, t.i., par atbalstu bērna nolaupīšanā, ko izdarījusi latviešu māmiņa, garīgi slima vīrieša vardarbības upuris. Es tikai palīdzēju nelaimīgajai sievietei, nekādu noziegumu neesmu izdarījusi," — paziņojusi Brice.
Kā agrāk pavēstīja Saeimas deputāts Igors Pimenovs, telefona sarunā Brice pastāstījusi, ka izdots tiesas rīkojums par arestu, taču policists atteicies iepazīstināt Brici ar lēmuma tekstu, paziņojot, ka viņa saņems to tiesā pirmdien, 29. februārī.
"Neskaidri pamatots, mīklains arests ar acīmredzamu tiesību pārkāpšanu dramatiski pasliktina jau tā smago Lailas Brices garīgo stāvokli, kurā viņa atrodas visu laiku pēc britu tiesu lēmumiem saistībā ar viņas meitu, un draud viņas veselībai," – pavēstījis Saeimas deputāts Igors Pimenovs.
Lailas Brices draugi un paziņas Rīgā un Londonā turpina kampaņu Lailas atbalstam.
"Džons Hemmings, bijušais Pārstāvju palātas deputāts, kustības "Par ģimeņu tiesībām" aktīvists, novērtēja valdības apiešanos ar Lailu Brici kā cietsirdīgu," — piebildis Pimenovs.
2. martā aptuveni 20 cilvēki pulcējās pie Latvijas Ārlietu ministrijas ēkas. Viņi bija tērpušies svītrotos apģerbos, kas simbolizēja cietumnieku apģērbu. Sievietes pieprasīja Latvijas vēstniecības iejaukšanos Londonā arestētās Lailas Brices lietā.
Rokās viņas turēja plakātus ar uzrakstiem "Brīvību Lailai Bricei!", "Rokas nost no Latvijas bērniem!" angļu un latviešu valodās.
Latvijas diplomātiskais un konsulārais korpuss aizsargā Latvijas pilsoņus, taču uzturēšanās valsts varas pārstāvji ziņo vēstniecībai par personas aizturēsanu tikai gadījumā, ja šī informācija ir pieprasīta.
Šķiršanās pēc tiesas lēmuma
Atgādināsim, ka Lailai Bricei, kas pirms dažiem gadiem aizbraukusi no Latvijas uz Lielbritāniju, britu sociālie dienesti atņēmuši meitu, jo māte viņu atstājusi bez uzraudzības.
Policijas ziņojumā teikts: "Sadzirdēju bērna raudas aiz durvīm… Istabā bija jūtama spēcīga urīna un fekāliju smaka. Uz spilvena embrija pozā gulēja bērns. Kad ienācām, viņa apsēdās, rokās turot tukšu rozā pudelīti. Piegāju pie bērna, viņa piecēlās un devās pie manis. Ievēroju, ka meitenes apģērbs ir slapjš, un autiņbiksītes nošļukušas starp kājām. Varēja redzēt, ka bērns trīc. Smaka bija ļoti asa. Bija skaidrs, ka dienas laikā viņa nav ne nomazgāta, ne pārģērbta."
Pēc tam meitene ar mātes piekrišanu tika atdota valstij. Sākotnēji sociālie dienesti plānojuši atdot bērnu mātei, bet pēc diviem gadiem nodomu mainījuši un sākuši bērna atsavināšanas procesu.
Neviens tiesas lēmums nav pieņemts par labu mātei. Pēc Latvijas parlamentāriešu iejaukšanās izdevies panākt lietas izskatīšanu Apelācijas tiesā.
"Tiesnesis atzina, ka sociālie dienesti ir pieļāvuši dažādus pārkāpumus," — piebildis Pimenovs.
Neskatoties uz to, tiesa Brices lūgumu neapmierināja, jo pēc bērna atņemšanas viņas meita jau pārāk ilgi (pusotru gadu) nav dzīvojusi kopā ar bioloģisko ģimeni.
2015. gada oktobrī Lielbritānijas tiesa apstiprināja Katrīnas Brices adopciju, atzīstot, ka tas atbilst meitenes interesēm.
Brices lieta Latvijā ir izraisījusi plašu sabiedrisko rezonansi. Jautājumā tika iesaistīti Latvijas ierēdņi, ministri, deputāti, prezidenta kanceleja un Latvijas vēstniecība Lielbritānijā.
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko tolaik uzsvēra, ka gadījumā, ja vietējās varas iestādes būtu iejaukušas agrāk, lieta, iespējams, būtu beigusies citādi. Tāda pati ir situācija arī citās lietās par tā saukto piespiedu adopciju, ja Latvijas valdība pārāk vēlu tiek informēta par savu pilsoņu nesaskaņām ar britu sociālajiem dienestiem.
