RĪGA, 3. mar — Sputnik. 1. martā Latvijas pilsone Laila Brice informējusi Latvijas vēstniecību Lielbritānijā par viņas arestu Londonā, trešdien vēstīja aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Ārlietas ministriju.
Latvijas ĀM preses sekretārs Raimonds Jansons paskaidrojis, ka, saņemot lūgumu par aizstāvību, Latvijas iestādes ir gatavas sniegt nepieciešamo palīdzību. Vēstniecības darbinieki varētu piedalīties arī tiesas sēdēs. Pašlaik tiek izskatīts jautājums par tulkotāja pakalpojumu nodrošināšanu.
"Protams, vēstniecība regulāri kontaktējas ar vietējām institūcijām, lai raudzītos uz situācijas virzību," sacīja Jansons.
Arests: vēsture, reakcija
Aptuveni 20 cilvēki, sapulcējušies pie Latvijas Ārlietu ministrijas ēkas, šodien organizēja protesta akciju. Sievietes pieprasīja Latvijas vēstniecības iejaukšanos Londonā arestētās Lailas Brices lietā.
Rokās viņas turēja plakātus, kuros angļu un latviešu valodās bija rakstīts "Brīvību Lailai Bricei!", "Rokas nost no Latvijas bērniem!".
Kā ziņots, Latvijas pilsone, bijusī žurnāliste Laila Brice nezināmu iemeslu dēļ šā gadā 26. februārī apcietināta Londonā.
29. februārī Brice tika atbrīvota pret drošības naudu līdz piektdienai. Par to viņa paziņoja sociālajā tīklā Facebook un norādīja, ka trīs dienas pavadījusi Lielbritānijas cietumā.
"Mani apsūdz par datu slēpšanu, t.i., par atbalstu bērna nolaupīšanā, ko izdarījusi latviešu māmiņa, garīgi slima vīrieša vardarbības upuris. Es tikai palīdzēju nelaimīgajai sievietei, nekādu noziegumu neesmu izdarījusi," — paziņojusi Brice.
Опубликовано Laila Brice 29 февраля 2016 г.
Saeimas deputāts Igors Pimenovs informē, ka telefonsarunā Brice viņam pastāstījusi, ka izdots tiesas rīkojums par arestu, taču policists atteicies iepazīstināt Brici ar lēmuma tekstu, paziņojot, ka viņa saņems to tiesā pirmdien, 29. februārī.
Tiesas rīkojums viņai tika atstāstīts mutiski ar noliegumu darīt to zināmu atklātībai. Mediji pievērsuši uzmanību tam, ka Latvijas pilsone trīs dienas tika turēta apcietinājumā, neuzrādot apsūdzību.
"Neskaidri pamatots, mīklains arests ar acīmredzamu tiesību pārkāpšanu dramatiski pasliktina jau tā smago Lailas Brices garīgo stāvokli, kurā viņa atrodas visu laiku pēc britu tiesu lēmumiem saistībā ar viņas meitu, un draud viņas veselībai," — stāstīja Saeimas deputāts Igors Pimenovs.
"Lailas Brices draugi un paziņas Rīgā un Londonā turpina kampaņu Lailas atbalstam. Džons Hemmings, bijušais Pārstāvju palātas deputāts, kustības "Par ģimeņu tiesībām” aktīvists, novērtēja valdības apiešanos ar Lailu Brici kā cietsirdīgu," — piebilda Pimenovs.
Meitas atņemšana
Atgādināsim, ka Lailai Bricei, kas pirms dažiem gadiem aizbraukusi no Latvijas uz Lielbritāniju, britu sociālie dienesti atņēmuši meitu, jo māte viņu atstājusi bez uzraudzības.
Policijas ziņojumā teikts: "Sadzirdēju bērna raudas aiz durvīm… Istabā bija jūtama spēcīga urīna un fekāliju smaka. Uz spilvena embrija pozā gulēja bērns. Kad ienācām, viņa apsēdās, rokās turot tukšu rozā pudelīti. Piegāju pie bērna, viņa piecēlās un devās pie manis. Ievēroju, ka meitenes apģērbs ir slapjš, un autiņbiksītes nošļukušas starp kājām. Varēja redzēt, ka bērns trīc. Smaka bija ļoti asa. Bija skaidrs, ka dienas laikā viņa nav ne nomazgāta, ne pārģērbta."
Pēc tam meitene ar mātes piekrišanu tika atdota valstij. Sākotnēji sociālie dienesti plānojuši atdot bērnu mātei, bet pēc diviem gadiem nodomu mainījuši un sākuši bērna atsavināšanas procesu.
Neviens tiesas lēmums nav pieņemts par labu mātei. Pēc Latvijas parlamentāriešu iejaukšanās izdevies panākt lietas izskatīšanu Apelācijas tiesā.
"Tiesnesis atzina, ka sociālie dienesti ir pieļāvuši dažādus pārkāpumus," — vēstīja Pimenovs.
Neskatoties uz to, tiesa Brices lūgumu neapmierināja, jo pēc bērna atņemšanas viņas meita jau pārāk ilgi (pusotru gadu) nav dzīvojusi kopā ar bioloģisko ģimeni.
2015. gada oktobrī Lielbritānijas tiesa apstiprināja Katrīnas Brices adopciju, atzīstot, ka tas atbilst meitenes interesēm.
Brices lieta Latvijā ir izraisījusi plašu sabiedrisko rezonansi.
Jautājumā tika iesaistīti Latvijas ierēdņi, ministri, deputāti, prezidenta kanceleja un Latvijas vēstniecība Lielbritānijā.
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko toreiz apgalvoja, ka gadījumā, ja vietējās varas iestādes būtu iejaukušas agrāk, lieta, iespējams, būtu beigusies citādi. Tāda pati ir situācija arī citās lietās par tā saukto piespiedu adopciju, ja Latvijas valdība pārāk vēlu tiek informēta par savu pilsoņu nesaskaņām ar britu sociālajiem dienestiem.
