RĪGA, 1. mar — Sputnik, Marina Petrova. Tiesībsarga amats Latvijā parādījās tikai pirms desmit gadiem. Juris Jansons ir otrais cilvēks, kurš ieņem šo posteni. Iespējams, tāpēc politiķi, tiesībsargi un sabiedrība nesaprot, kas īsti būtu no viņa jāgaida, kādi rezultāti jāpieprasa.
Rezultātā – vienas vienīgas vilšanās. Tādi bija gan pirmā tiesībsarga Romāna Apsīša, gan arī otrā – Jura Jansona darba rezultāti. Daudzi uzskatīja, ka Apsītis ir pasīvs. Šķita, ka "Saskaņas centra" izvirzītais Juris Jansons palīdzēs valsts galvenā tiesībsarga birojam iegūt balsi.
Cerība uz enerģiju
"Jebkura tiesībsarga pienākums (ombuds ir galvenais speciālists valstī šajā sfērā) – pievērst īpašu uzmanību dažādu minoritāšu aizsardzībai neatkarīgi no personiskās pārliecības vai aizspriedumiem. Es runāju par nacionālajām un reliģiozajām minoritātēm," – Sputnik stāsta partijas "Saskaņa" parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Taču Jansona laikā tiesībsarga birojs izteicās par jebko, tikai ne par minoritāšu tiesībām.
"Mēs nenoliedzam, ka pirms pieciem gadiem paši izvirzījām šo cilvēku tiesībsarga postenim. Taču gadās tā, ka vara un augsts amats maina cilvēku. Ar viņu kaut kas notiek. Man šķiet, šis kungs nav pareizi un pilnībā izpratis mērķus, ko noteica valsts, izvirzot viņu šim postenim," – uzskata Valērijs Agešins.
Tagad "Saskaņa" uzskata par nepieņemamu galvenā tiesībsarga attieksmi pret mazākumtautībām.
"Mēs esam neapmierināti ar viņa darbu jautājumā par mazākumtautību skolām, piemēram, par pedagogiem, kas strādā šajās skolās, — stāsta Agešins. – Mēs uzskatām, ka ir nepieņemami cīnīties ar mazākumtautību pārstāvjiem."
Paklupis pret mazākumtautībām
Patiešām, jautājums par mazākumtautībām Jura Jansona darbā ieguva kritisku nozīmi. Jau pirmajās dienās tiesībsarga postenī viņš lika saprast, ka neplāno ieņemt aktīvu pozīciju jautājumā par nepilsoņiem, mazākumtautībām, Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem vai krievu skolām.
Vēlāk izvērsās vēl viens skandāls – tiesībsarga biroja pētījuma "Bilingvālā izglītība 2014" publikācija. Biroja darbinieki veica aptauju skolēnu vidū un noskaidroja, piemēram, ka krievu skolās bērni tiek diskriminēti, jo visu skolotāju latviešu valodas zināšanas nav pietiekami labas.
"Šo pētījumu es Jansonam "piedot"nevaru, — Sputnik stāsta sabiedriskais tiesībsargs Jeļena Bačinska. – Pēc tā publikācijas pat organizējām protesta akciju un pieprasījām tiesībsarga atstādināšanu. Es uzskatu, ka šādas aptaujas sarīkošana nav īpaši profesionāla no pedagoģijas un bērnu psiholoģijas viedokļa."
"Viņa piemērotību amatam liek apšaubīt agrākais paziņojums par to, ka mazākumtautību skolās ir jāievieš latviešu mācību valoda, turklāt tas jāpaveic pēc iespējas ātrāk. Neskatoties uz to, ka Starptautiskās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību oficiālais tulkojums pauž, ka šādiem procesiem ir jānotiek pēc iespējas lēnāk, lai netraumētu bērna psihi un šis process neietekmētu izglītības procesu," – uzskata Bačinska.
Viņa norāda, ja Jansons ne vienu reizi vien ir uzstājies pret referendumu, kura mērķis bija valsts valodas statusa piešķiršana krievu valodai, kā arī norādījis, ka neuzskata par diskriminējošām pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības.
Savā pēdējā atskaitē Saeimā Juris Jansons pastāstīja par bērnu, ieslodzīto, garīgi slimo cilvēku aizsardzību, par bēgļu tiesībām saņemt pabalstu un daudz ko citu. Par mazākumtautību, nepilsoņu vai krievu skolu skolēnu tiesībām netika teikts ne vārda.
"Iespējams, viņš ir izkalpojies valdības partiju priekšā, lai tiktu ievēlēts šajā postenī vēlreiz," – uzskata Bačinska.
Iespējas ir visiem
Ja tā patiešām ir, daļēji šis mērķis ir sasniegts. Savu atbalstu Jansonam jau solījusi Nacionālā apvienība un ZZS pārstāvji – divas partijas no trim, kas veido valdības koalīciju.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, "Nacionālās apvienības"pārstāve uzstājās pēc tiesībsarga atskaites un augstu novērtēja veikto darbu, vienlaikus atbalstot ierosinajumu par nacionālās informatīvās telpas aizsardzību un mediju ombuda amata izveidi.
Arī ZZS parlamenta frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis arī uzskata, ka tiesībsargs ir attaisnojis uz viņu liktās cerības.
"Mēs uzskatām, ka viņam ir jāturpina uzsāktais. Tiesībsarga amats negarantē kādus noteiktus panākumus. Viņa viedoklim, norādījumiem un izteikumiem ir ieteikuma raksturs. Jautājums ir tikai par to, vai valdība un ministrijas uzklausīs viņa ieteikumus," – Brigmanis stāsta Sputnik.
Tātad Juris Jansons saņems 38 valdošās koalīcijas deputātu balsis. Iespējams, par viņu balsos abas mazās opozīcijas frakcijas – "Reģionu apvienība" un "No sirds Latvijai". Ar šo deputātu 14 balsīm pietiks, lai Jansons no jauna tiktu ievēlēts šajā amatā.
Tiesa, neviena frakcija nav norādījusi, ka ir gatava atdot Jansonam visas savas balsis. Piemēram, "No sirds Latvijai" atzīmē, ka "lielākā daļa deputātu ir gatavi atbalstīt Jansonu". Savukārt "Reģionu apvienības" frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš teica, ka atbilstošs risinājums tiks pieņemts pirms parlamenta balsojuma, kam jānotiek 3. martā.
Ja centralizēta lēmuma nebūs, ikviens deputāts lems pastāvīgi. Šajā gadījumā ikviens sīkums būs svarīgs. Piemēram, nozīme var būt pat medijos publicētajai informācijai par to, ka Jansons uzaicināts ierasties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā jautājumā par iespējamu interešu konfliktu.
"Ja viņam ir grūtības, kas nav radušās ne šodien, ne vakar, tātad, kādam tas ir vajadzīgs. Uzskatu, ka šāda informācija parādījusies ar mērķi izdarīt spiedienu uz deputātu viedokli," – stāsta Augusts Brigmanis.
Alternatīva krieviem?
Savukārt kādreizējā premjerministra partija "Vienotība" neplāno balsot par Juri Jansonu. "Vienotība" ir izvirzījusi savu kandidātu — Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzēju Ilzi Bērziņu-Ruķeri. Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Vienotība") norāda, ka partijas galvenā pretenzija pret Jansonu skar mazākumtautības.
"Juris Jansons salīdzinājumā ar Romānu Apsīti bija ievērojamāks. Taču eksperti cilvēktiesību aizsardzības jomā uzskata, ka viņš ir izvēlējies sabiedrībā populāras tēmas, kas ne viemēr sakrita ar cilvēktiesību aizsardzības sfērā aktuāliem jautājumiem," – Sputnik stāsta deputāts.
Pietiekami liela vērība netika veltīta arī mazākumtautību tiesībām, un Lībiņa-Egnere uzskata, ka tiesībsargam ir jānodarbojas tieši ar šāda veida jautājumiem.
Viņa ir pozitīvi novērtēta arī no "Saskaņas" puses. "Ar otru kandidātu iespējama konstruktīva un profesionāla saruna. Piemēram, viņa norādīja, ka nesaprot, kā iespējams slēgt mazākumtautību skolas. Man šķiet, viņas pozīcija nepilsoņu jautājumā ir pietiekami liberāla. Tas nav slikti," – stāsta Valērijs Agešins.
Ja Saeima tiesībsarga amatā apstiprinās Bērziņu-Ruķeri, "Saskaņa" ir gatava turpināt dialogu par balsstiesību piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem vietējo pašvaldību vēlēšanās.
Ar Jansonu šāda saruna nav iespējama, uzskata Agešins.
Pati Bērziņa-Ruķere norāda, ka par prioritāru uzdevumu uzskata dažāda veida diskriminācijas, kas Latvijā vēl joprojām ir aktuālas. Pastāv dažādas problēmas ar krimināllietām.
"Pašlaik mums ir maz tiesas izskatīšanai nodotu lietu, ko būtu ierosinājis pats tiesībsargs, lai aizsargātu kādu vai pārstāvētu kāda cilvēka intereses. Pašlaik tiesībsargs galvenokārt nodarbojas ar saraksti," – viņa pastāstīja Sputnik.
"Vienotības" kandidātes viedoklis par sāpīgo "krievu problēmu" īpaši neatšķiras no "Saskaņas" principiem.
"Es noteikti veltīšu lielāku vērību mazākumtautību tiesībām Latvijā, cilvēkiem, kuri šeit dzīvo gadiem ilgi. Mums ir jāsaglabā mazākumtautību skolas, un visiem procesiem tajās ir jānotiek brīvprātīgi. Es iebilstu pret vardarbīgu ciparu, datumu un proporciju ieviešanu," – stāsta Ilze Bērziņa-Ruķere.
