Kosačovs: Krievijai ir tiesības raizēties par krievu likteni jebkurā valstī

Senators, Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs intervijā Sputnik Igaunija pastāstīja, vai patiešām Krievija gatavojas pastiprināt politisko un militāro spiedienu uz Baltijas valstīm, un apsprieda jautājumu, vai Baltijai draud agresija no Krievijas puses.

"Visu mūžu esmu uzskatījis sevi par pragmatisku un reāli domājošu cilvēku, tātad jebkurā darbībā man ir jāsaskata jēga. Piemēram, es ļoti labi saprotu, kāda iemesla dēļ kompānija BBC ir uzņēmusi savu pseidodokumentālo filmu par Krievijas gaidāmo uzbrukumu Baltijas valstīm – tas ir klasiskā informācijas kara žanrs, kura ietvaros, tā sakot, katra šuvīte ir savā vietā un krāsas nekad nav pārāk sabiezinātas," – stāsta Kosačovs, komentējot britu dokumentālistu plaši pazīstamo darbu.

Kad sākas runas par reāla uzbrukuma risku un draudiem no Krievijas puses, realitātes izjūta atkāpjas, viņš turpina: neredzu nekādu saprātīgu pamatojumu – kāpēc tas Krievijai pēkšņi būtu ievajadzējies.

Tiem, kas izstrādā koncepcijas par "nenovēršamo" Krievijas iebrukumu Igaunijā (Latvijā, Lietuvā, Polijā) un spilgtās krāsās tēlo, kā krievu tanki sagrābj Eiropas pilsētas, senators atgādina: šajās teorijās nav neviena pārliecinoša pamatojuma, kāpec Krievijai būtu ievajadzējies sagrābt un kontrolēt pašreizējās NATO un ES valstis.

Par virtuālo Krievijas biedu

"Droši vien viņi paudīs savu protestu ar ieročiem rokās un vērsīsies pie saviem sabiedrotajiem NATO? Kas notiks pēc tam? Jebkurš saprātīgs cilvēks ātri vien sastādīs tabulu ar "plusiem" un "mīnusiem", ko rezultātā iegūs Krievija. Tabulas rezultāts būs acīmredzams," – spriež Krievijas senators.

Taču vienkāršos iedzīvotājus Baltijas valstīs un Eiropā biedē nevis ar reālo Krieviju, bet gan izmanto ārvalstu plašsaziņas līdzekļu radīto virtuālo biedu.

Kosačovs ironizē: "Krievi nāk" tāpēc, ka viņi ir krievi. Sak, tāpēc, ka viņi nevar nenākt. Tas viņiem ir asinīs. "Tu vainīgs esi tāpēc vien, ka gribas paēst man." Tātad vienoties nevajag, ir jābaidās un jāsauc palīgā Lielais brālis."

"Nu, bet pēc tam Krievija neizbēgami atbildēs, tātad "ienaidnieks pie vārtiem" un jauns pavērsiens "bruņošanās sacensībās" būs gatavs," – viņš norāda.

Krievijai ir tiesības raizēties par krievu likteni jebkurā valstī

Otrs jautājums, ko apspriež Krievijas Federācijas Federālās Sapulces augšpalātas starptautiskās komitejas vadītājs, veltīts "krievu pasaulei" ar ko arī tiek iebiedēti eiropieši: sak, ja kaimiņos dzīvo krievi, gatavojies – rīt atnāks krievu tanki.

"Pirmkārt, mums jau 25 gadus stāsta, ka krievi Baltijas valstīs jūtas lieliski, uz Krieviju doties nevēlas, tāpēc jebkāda uzmanība, ko viņu vajadzībām pievērš Krievija, ir lieka. Tagad izrādās, ka šis un tas tomēr nav kārtībā?" – interesējas Kosačovs.

Otrkārt, ja Igaunija vai Latvija patiešām raizējas par to, ka Krievija varētu tām uzbrukt krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumu dēļ, mostas bažas par tautiešiem: kam ir jānotiek šajās valstīs, lai Krievijai patiešām neatliktu nekas cits, kā vien sākt Trešo pasaules karu (tas būs gandrīz neizbēgams pēc Krievijas uzbrukuma NATO valstīm)?
Es ceru, ka demokrātiskās Eiropas valstis šīs grūtības atrisinās ar civilizētām metodēm, citādi visas tās runas par vērtībām un brīvībām ir viena vienīga fikcija, uzskata senators.

Treškārt, Krievijai ir tiesības raizēties par krievu likteni jebkurā valstī, kurā viņus kaut kas apdraud, norāda senators: tā ir vispārpieņemta prakse, taču, pats par sevi saprotams, tas vēl nedod pamatu agresijai. Labākā iespēja izvairīties no spekulācijām šajā jautājumā – nevajag pārkāpt cilvēku tiesības.

Piemēram, pirms gada Igaunijas parlaments pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas daļēji vienkāršo naturalizācijas procesu bērniem un personām vecumā no 65 gadiem. Pēc senatora domām, tas ir pareizs solis, lai arī aizkavējies par ilgiem gadiem.