Radikālās ksenofobijas vilnis Eiropā dāsni dāvā ES austrumvalstu politiķiem vēl vienu iemeslu runāt par draudiem no Krievijas puses. Viņi uzskata, ka var piespiest NATO kļūt par "leģitīmas vardarbības" mehānismu, kas novērsis šo Austrumeiropas "mūžīgo baiļu avotu". It kā Briselei pēc Krimas pievienošanās būtu par maz problēmu austrumu politikā.
Izrādās, ka viss Baltijas valstu un Polijas eirointegrācijas entuziasms sakņojas bailēs no Krievijas, naidā un vēlmē paslēpties aiz kādas platas muguras. Kad sapnis bija sasniegts, sākās ES diplomātijas apzināta sabotāža un pašu varonības demonstrācija.
Nesenajās parlamenta debatēs par valsts ārpolitikas prioritātēm Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ("Nacionālā apvienība"), kas šobrīd pilda valsts galvas pienākumus, pasludināja Krieviju par ienaidnieku tā, it kā tas būtu pats par sevi saprotams.
Latvijas sabiedrības biedēšana ir valstvīru retorikas nozīmīgs elements, taču tie, kas baida, paši no draudiem nebaidās, un uzskata, ka spriedzi var vēl palielināt. Runas par kara nenovēršamību saceļ sabiedrībā īstu baiļu vilni, līdzpilsoņi cenšas gatavoties draudošajām briesmām.
Galu galā iebiedēšana ir novedusi tiktāl, ka arvien lielāks skaits satrauktu latviešu stājas zemessardzē, lai gatavotos cīņai pret ārējo un iekšējo ienaidnieku. Krievi un cittautieši, baidoties, ka tiks paziņoti par iekšējo ienaidnieku vai "piekto kolonnu", savukārt dodas uz trenažieru zālēm un tuvcīņu sporta klubiem.
Vai prasme šaut un attīstīti muskuļi briesmu brīdī ievajadzēsies? Jācer, ka ne — neviens pie skaidra saprāta būdams, neticēs, ka Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm. Tomēr baiļu atmosfēra valstī aug.
Valstī joprojām dzīvo liels skaits "ienaidnieku". Pārsvarā tie gan ir cienījama vecuma cilvēki. Savulaik pie varas esošie politiķi ienaidnieku lomu piešķīra nepilsoņiem.
Kad citu valstu politiķi un diplomāti aizrāda mūsu valdībai par attieksmi pret šo "riska grupu", atbilde ir vienkārša: "Situācija viņus apmierina. Ļaudis ielās neiziet un logus nedauza." Tā ir varas pašapmierinātība? Vai tīša nepilsoņu kūdīšana? Sak, sāciet protestēt, iebiedējiet latviešus, paceliet mūsu reitingu!
Reiz brīdināju, ka radikālo politiķu spēles ar etnisko spriedzi var novest pie dumpjiem un grautiņiem.
Šķiet, tagad varu mest bažas pie malas – man piemēru rāda prezidents un citi valstsvīri, kas starptautisko spriedzi mūsu sabiedrībā uzskata par dabisku.
Tādā atmosfērā pie mums ierodas vairāki simti patvēruma meklētāju no Sīrijas un Irākas. Nabaga cilvēki vēl nav ne soli spēruši uz Latvijas zemes, bet sabiedrība jau tur "saracēņus" aizdomās par ļauniem nodomiem un sajūt tiesības norādīt viņiem viņu "vietu". Vai tas nekļūs par dzirksteli Latvijas "pulvera mucā"?
