RĪGA, 16. feb — Sputnik. Kravu apgrozījums Latvijas ostās šī gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir krities par 14,5% — tas sastāda 5,5 milj. tonnu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis to vērtē kā "ievērojamu kritumu" un pat vērtē, ka situācija šī gada janvārī ir "dramatiska". Ministrs saskata tikai vienu iespēju – samazināt esošos tarifus. Pašlaik tie pārsniedz pat kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas piedāvātos tarifus.
Taču Latvijai kravas piesaistīt var ne tikai tarifu maiņa, uzskata Augulis. Šajā jomā ir palīdzīgu roku var sniegt bizness, popularizējot Latvijas priekšrocības starptautiskajās izstādēs. Piemēram, pavasarī Rīgā notiks Eiropas un Ķīnas transporta ministru konference "16+1"; tajā piedalīsies arī uzņēmēji. Ar tās palīdzību amatpersonas iecerējušas piesaistīt Latvijā kravas no Ķīnas un Kazahstānas.
Krievija vēlas pielikt punktu tranzītam cauri Baltijas valstīm, taču pagaidām tai nav pietiekami plašas iespējas, lai nodrošinātu kravu pārvadājumus tikai savā teritorijā. Energoresursu cenas krišanās apstākļos KF ir spiesta tos eksportēt visos iespējamos virzienos.
Kravu transporta un uzglabāšanas pakalpojumi Latvijā veido 8% valsts kopprodukta. KMPG rēķina, ka, zaudējot tranzītu no Krievijas, Latvijas ekonomika zaudēs 1,3 miljardus eiro, 2,4% nodokļu ienākumu, un bezdarba līmenis valstī pieaugs par 1,1%.
Atzīmēsim, ka pašlaik uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš vadītāja vieta ir brīva. Postenis atbrīvojās pēc tam, kad iepriekšējo uzņēmuma vadītāju Uģi Magoni aizturēja KNAB darbinieki – viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa saņemšanu lielos apmēros. Pagājušā gada 6. augustā viņš atgriezās no Igaunijas. Pie stūres sēdēja autovadītājs. Magoņa mašīna centās bēgt no īpašā dienesta darbiniekiem, taču ceļu remonta dēļ bēglis tika panākts.
Automašīnas pārmeklēsanas laikā KNAB bagāžniekā atrada aptuveni 500 000 eiro, kuru izcelsmi ierēdnis nevarēja izskaidrot. Pēc šī incidenta Uģis Magonis tika apcietināts un atlaists no darba. Brīvībā viņš iznāca tikai 2015. gada oktobrī, kad Latvijas Dzelzceļa bijušā vadītāja sieva iemaksājusi drošības naudu 400 000 eiro apmērā. Izmeklēšana turpinās.
Izziņai: Sadarbības formātā "16+1" strādā Ķīna un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstis: Albānija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
