Liepājas metalurgs darbu neatjaunos

© Sputnik / Vladimir Song / Pāriet pie mediju bankasМеталлургический комбинат
Металлургический комбинат - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Solis uz priekšu, divi – atpakaļ. Tā varam raksturot lielākās Latvijas rūpnīcas – "Liepājas Metalurgs" darbu. Pašlaik uzņēmums iekļauts Ukrainas ražošanas grupas KVV Group struktūrā. Pēdējā gada laikā visas ziņas par uzņēmumu ir saistītas ar parādu piedziņām un tiesas prāvām.

RĪGA, 13. feb — Sputnik.  AS "KVV Liepājas Metalurgs" vadība vēl nav pieņēmusi lēmumu atsākt uzņēmuma darbu. Rūpnīcā gaida atbildi no jaunās valdības par to, vai uzņēmums saņems atbalstu. To aģentūrai LETA pastāstīja "KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs.

"Valdība uzņēmumu atbalstīt nevēlas. Uzņēmums tai nav vajadzīgs, tāpēc lēmumu par darbības atjaunošanu vēl neesam pieņēmuši. Tas būs atkarīgs no pārrunām ar aizdevējiem un tirgus konjunktūras izmaiņām, kam uzmanīgi sekojam," — informē Talanovs. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, uzņēmuma darbiniekiem alga tiek izmaksāta, viņš apgalvoja. Taču februārī algu izmaksas tiek apturētas sakarā ar tiesas prasību un līdzekļu arestu. Aptuveni puse no algām paredzētās summas ir jāizmaksā šīs nedēļas nogalē, bet atlikušo summu darbiniekiem izmaksās nākamnedēļ.

Viktors Bikvans stāsta, kas notiek lielākajā Latvijas uzņēmumā, kas jau gadu tiesājas visās frontēs.

"Latvijas Gāze" prasa no rūpnīcas 340 tūkstošus eiro par gāzes piegādes pārrēķinu. Nesen tika dzēsts parāds par elektoenerģiju – tas sasniedza 115 tūkstošus eiro. Tagad "Latvenergo" pretenziju pret metalurgiem nav. Šķiet, tā ir labākā ziņa pēdējo mēnešo laikā.

Rēķini var pagaidīt

Kausētavās sadedzināto gāzi 3,5 miljonu eiro vērtībā uzņēmums arī ir apmaksājis, taču radušies nepatīkami jautājumi par rēķiniem, jo "Liepājas Metalurgs" solīja tērēt vairāk gāzes. Kādreiz dabasgāzes patēriņš šajā uzņēmumā bija lielākais valstī, un "Liepājas Metalurgs" saņēma īpašas atlaides no "Latvijas Gāzes", ņemot vērā iepriekšējo gāzes patēriņa apjomu.

Pat šodien uzņēmuma maksātā dabasgāzes cena ir daudz zemāka salīdzinājumā ar parastajiem tarifiem. LG piešķīra atlaides ar atbildīga gāzes patēriņa nosacījumu – "Liepājas Metalurga" pienākums bija patērēt solīto dabasgāzes apjomu. Pretējā gadījumā atlaižu apmērs tiktu mainīts.

Компания Дзинтарс - Sputnik Latvija
Tagad mums atslēgs gāzi: Dzintars atkal ir parādā LG

Ar uzņēmumu līgumu lauzusi arī gāzes kompānija "Elme Messer Metalurgs" – arī tās izstādītie rēķini netika apmaksāti. "Elme Messer Metalurgs" ražo speciālo rūpniecisko degvielu, bagātinot gāzi ar skābekli, argonu un slāpekli. 2015.gada maijā uz 10 gadiem tika noslēgts parāda piedziņas līgums. Līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi 200 tūkstošu eiro apmērā no maija līdz jūlijam, no augusta  maksājums sastāda 225 tūkstošus eiro. Šie maksājumi nav veikti. Pašlaik uzsākts uzņēmuma "Elme Messer Metalurgs" maksātnespējas process.

Uzņēmuma galvenā darbības joma bija degvielas ražošana "Liepājas Metalurga" vajadzībām. Līdztekus tas ražoja gāzi medicīniskām vajadzībām. Tā kā klientu, kuru kausētavām vajadzīgs specifisks kurināmais, nav, un Metalurgs rēķinus nemaksā, gāzes fabrikai atliek tikai bankrotēt.
Būs nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, lai izveidotu šādu uzņēmumu no jauna – bez tā Metalurga darbība nav iespējama, stāsta “Elme Messer Metalurgs” pārstāvji. Īpaši pikanta situācija šķiet, ja atcerēsimies, ka agrāk "Elme Messer Metalurgs" bija A/S "Liepājas Metalurgs" un "Latvijas Gāze" agrākā saimnieka kopuzņēmums.

Kurš kuram ir parādā?

Turpinās tiesāšanās starp jaunajiem un vecajiem saimniekiem. Atgādināsim, ka  2013.gadā tērauda produkcijas cenas strauji kritās visā pasaulē. Rezultātā A/S "Liepājas Metalurgs" tika atzīta par maksātnespējīgu. Tobrīd bija gaidāmas vēlēšanas, un valsts piešķīra uzņēmuma kreditoriem garantijas 85 miljonu eiro vērtībā. Tika iecelts krīzes menedžeris, kurš meklēja bankrotējušā uzņēmuma iespējamos pircējus.

Starp diviem pircējiem no Krievijas un Ukrainas, priekšroka tika dota Ukrainas uzņēmējiem no "KVV Group". Atgādināsim, ka tā ir viena no lielākajām rūpniecības kompānijām Ukrainā, kas strādā metāllūžņu pārstrādes, būvniecības un metaluģijas sfērās.

Liepājas metalurģiskā rūpnīca, kas galvenokārt ražoja celtniecībā nepieciešamo armatūru, uzņēmējiem šķita veiksmīgs pirkums. Ukrainas uzņēmums parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru apņēmās izmaksāt 107 miljonus eiro 10 gadu laikā. Pašlaik uzņēmuma "KVV Liepājas Metalurgs" īpašnieki apgalvo, ka valstij izmaksāti 27 miljoni eiro un vēl 55 miljoni ir ieguldīti rūpnīcas ražotnēs.

Tagad pircējs un pārdevējs tiesājas. Ukrainas kompānija vēlas piedzīt no A/S "Liepājas Metalurgs" un maksātnespējas administratora zaudējumu kompensāciju aptuveni 950 tūkstošu eiro apmērā. Maksātnespējas administrators arī ir vērsies tiesā ar prasību par parādu piedziņu 550 tūkstošu eiro apmērā.
Valsts apdrošinās pret izvairīšanos no maksājumu veikšanas
Uzņēmumam neveicas arī ar kredīta atmaksāšanu Latvijas valstij. Pērnā gada nogalē "KVV Liepājas Metalurgs" vajadzēja pārskaitīt kārtējo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, taču uzņēmums pēkšņi lūdza maksājumu atlikt. Valdība pieprasīja finansiālas garantijas, ko uzņēmums sniegt nevarēja. Tad valsts kase piedāvāja pārdošanai uzņēmuma ķīlas daļu. Saņemtā summa 10,7 miljonu eiro apmērā gandrīz trīskārt parsniedza pieprasīto, un  valsts par šo summu samazināja "KVV Liepājas Metalurgs" saistības pret valsti.

Metalurga lēna agonija

Savulaik "Liepājas Metalurgs" bija pilsētveidojošs uzņēmums. Rūpnīcas darbinieku vajadzībām tika uzcelti vairāki pilsētas mikrorajoni, izveidota vienīgā tramvaju līnija pilsētā. 1987. gadā uzņēmumā strādāja 3,5 tūkstoši cilvēku. Gadu gaitā rūpnīca kļuva par pilsētas ekonomiskās stabilitātes garantu. Pat pirms 8 gadiem – 2008.gadā rūpnīca nodrošināja darbu aptuveni 3 tūkstošiem liepājnieku, un no tās stabilitātes bija atkarīga trīspadsmit ar pusi tūkstošu jeb gandrīz 17% ostas pilsētas iedzīvotāju labklājība. Taču rūpnīcā strādājošo skaits nepārtraukti kritās, līdz 2013. gadā, kad rūpnīca bankrotēja, uz ielas palika vairāk nekā 1300 cilvēki.
Daudzus no viņiem jaunie saimnieki atkal pieņēma darbā. Pagājušā gada maijā, kad darbu atsāka tērauda kausēšanas cehs, uzņēmumā strādāja 960 cilvēki. Taču jau pēc mēneša aptuveni 15% darbinieku tika atlaisti "kompetences trūkuma dēļ", kas izraisīja neliekuļotu sabiedrības sašutumu. Atlaišanas iemesls tika mainīts, taču atpakaļ darbā  cilvēki vairs netika pieņemti.

Smiekli caur asarām

"KVV Liepājas Metalurgs" valde informēja, ka ir spiesta izbeigt tērauda kausēšanas ceha darbību, jo produkcijas vērtība neļauj tai konkurēt ar analoģisku metāla pārstrādes uzņēmumu produkciju pasaulē un ES. Īsts melnais humors: tieši tāds bija iepriekšējo rūpnīcas saimnieku bankrota iemesls. No 28.janvāra rūpnīcas darbība tiek apturēta, ņemot vērā situāciju pasaules tērauda tirgū. Daļa darbinieku atrodas apmaksātā atvaļinājumā, pārējie nodarbojas ar remontdarbiem.

Situācija Metalurgā kļūst arvien nopietnāka, arvien biežāk rodas domstarpības valsts un uzņēmuma valdes starpā. Daudzi strādnieki jūt, ka tuvojas bankrots, un meklē izeju. Šī gada februārī aptuveni simts strādnieki ieradās Rīgā, lai piedalītos demonstrācijā pie Ministru kabineta. Demonstrantu prasības ir saprotamas — viņi pieprasa nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, taču nākamās vēlēšanas vēl ir aiz kalniem, un tagad neviens nepieņems populārus, bet dārgus lēmumus.

Izziņa:

• "Liepājas Metalurgs" ir otrais metalurģijas nozares uzņēmums, ko iegādājusies KVV Group. 2013 gadā grupa pārņēma savā ziņā Doņeckas metalurģisko rūpnīcu, taču no darījuma nācās atteikties ģeopolitisko apstākļu dēļ.

• Uzņēmums tika nodibināts  jau cara laikos, 1882. gadā. Toreiz, XIX gadsimta beigās, uzņēmums bija viens no lielākajiem Krievijā. Cara laikos tas ražoja naglas, drātis un dakšas, bet padomju laikā un līdz mūsdienām — tērauda armatūru.

• 1987. gadā rūpnīca nodrošināja rekordlielu produkcijas apjomu — 849 100 tonnas tērauda. 2012. gadā uzņēmums vēlreiz sasniedza šo ražošanas apjomu. Pateicoties modernajām ekonomiski izdevīgajām tehnoloģijām, uzņēmums ražo aptuveni 25 000 tonnas produkcijas mēnesī – ražošanas apjoms ir gandrīz trīskārt krities.

Ziņu lente
0