RĪGA — 9.feb, Sputnik, Viktors Petrovskis. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis – pirmais valsts galva, kurš nokļuvis uz operāciju galda. Agrāk gan arī citi Latvijas vadītāji ir ārstējušies slimnīcā, tomēr šoreiz slimība bija nopietna.
Stresa tests
Vējoņa slimība ir izvērtusies par savdabīgu stresa testu Latvijas politikai: prezidents ir "izstājies no spēles" visnepiemērotākajā brīdī, kad valsts palikusi bez valdības pēc premjerministres Laimdotas Straujumas demisijas.
Valsts galva devās uz slimnīcu tūlīt pēc tam, kad nosauca premjerministra posteņa kandidātu – Māri Kučinski. Sākās pārrunas, taču valsts galva vairs nespēja kontrolēt procesu.
Pa to laiku sabiedrībā paklīda baumas, ko ar lielāko prieku pārtvēra arī daži masu mediji. Atskanēja pieņēmumi, ka valsts galva ir saindēts, jo traucējis portfeļu sadalīšanai topošajā valdībā. Galu galā šīs baumas neapstiprinājās, taču sazvērestību teorijas piekritēji jūsmīgi sarosījās.
Pēc tam prezidents tika nogādāts Paula Stradiņa universitātes klīnikas kardioloģijas nodaļā – otrā pilsētas pusē. Nu jau bija neiespējami visu vainu uzvelt sezonas vīrusam. Prezidenta kanceleja nolēma atklāt noslēpumu un paziņoja, ka sepses rezultātā prezidentam nepieciešama ārkārtas sirds operācija. Jaunā informācija šokēja: Vējonis ir 50 gadus vecs, spēku pilns, tikai nesen sācis pildīt valsts galvas pienākumus, un te pēkšņi – šāda slimība.
Mazliet vēlāk kļuva zināms arī tas, ka prezidentam bijusi iedzimta sirdskaite.
Latvijas iedzīvotāji sacēla īstu traci sociālajos tīklos, vēlot prezidentam ātrāku izveseļošanos, uz Stradiņa slimnīcu, kur ārstējas prezidents, tika nesti ziedi un atklātnes. Reaģēja arī ārvalstu līderi, kas rakstīja Vējonim atbalsta vārdus Facebook un Twitter tīklos. Pie kardioloģijas korpusa pulcējās žurnālisti.
Atklājas visi noslēpumi
Informācijas publiskošana par prezidenta veselības stāvokli izprovocēja diskusiju ekspertu lokā: par to, kādu informāciju par valsts galvas veselību un kādā apjomā būtu jāsniedz plašsaziņas līdzekļiem.
Informācijas izpaušanas pretinieki aizrādīja, ka prezidents galvenokārt tomēr ir cilvēks, un viņa veselība ir pārāk intīms jautājums, par kuru nebūtu jāinformē visi apkārtējie.
Diskusiju pārtvēra arī plašas masas – par prezidenta slimību sāka runāt gan sabiedriskajā transportā, gan supermārketos. Valsts galvas veselības stāvoklis kļuva svarīgāks nekā jautājums par bēgļiem, konfliktu Sīrijā un iekšējām ekonomiskajām problēmām.
"Žēl prezidenta. Normāls cilvēks, attieksme pret krieviem nav slikta," – cienījama vecuma sieviete 7.maršruta tramvajā, kas no centra ved uz lielākoties krievvalodīgo iedzīvotāju apdzīvoto Ķengaragu, skaļi apspriež tēmu ar savu draudzeni. "Viņš taču pa pusei ir krievs no mātes puses, Pleskavā dzimis," – tā attrauc.
Patiešām, Raimonds Vējonis ir dzimis jauktā ģimenē: māte – krieviete, tēvs – latvietis. Vējoņa tēvs dienēja armijā, un viņa vecāki iepazinās 60.gadu beigās Pleskavā. Šajā pilsētā dzimis arī nākamais Latvijas prezidents.
Savas saknes Vējonis nekad nav slēpis. Vēl vairāk – viņš ar tām lepojas. Stāsta, ka no latviešiem mantojis savaldību, no krieviem – atklātību. Šīs īpašības tagad viena otru papildina.
Pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Vējonis paziņoja, ka ar iedzīvotājiem un žurnālistiem sarunāsies gan latviešu, gan krievu valodās – tāpat kā agrāk. Pirmo interviju pēc ievēlēšanas viņš sniedza televīzijas kanāla LTV7 ziņu dienestam, kas strādā krievu valodā.
"Spēles ar krieviem" kļuva par iemeslu uzbrukumiem no nacionālistu puses. Līdzīgi pārmetumi savulaik lika Valdim Zatleram prezidenta pilnvaru laikā atteikties no krievu valodas.
"Vējonis ir labs cilvēks. Viņš nav vienaldzīgs, strādājot valdībā, nav apaudzis ar bruņām, nav iemācījies izvairīties no "pārdzīvojumiem", — tā Latvijas prezidenta raksturu apraksta tuvi Vējoņa paziņas.
Prezidents neplāno atkāpties no amata!
Pa to laiku parlamenta kuluāros sāka apspriest Vējoņa iespējamo demisiju. "Pīpētavā" šī tēma kļuva par galveno, tātad lieta patiešām bija nopietna. Jautājumu saasināja arī ārsti – viņi paziņoja, ka rehabilitācija var ilgt pat divus gadus.
"Satversmē un citos likumos nav norādīts, cik ilga var būt Latvijas prezidenta prombūtne slimības dēļ," – prezidenta demisijas iespēju komentēja prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
Viņa informēja, ka Satversmē iekļauts punkts par prezidenta atlaišanu no amata. Atbilstošs piedāvājums jāiesniedz vismaz pusei Saeimas deputātu, un ar balsojumu tam jāpiekrīt vismaz divām trešdaļām deputātu. "Pagaidām nav nekāda pamata apspriest šādu iespēju," – norādīja padomniece.
Jāpiebilst, ka pats Vējonis pat nedomā padoties un no amata atkāpties neplāno. Pusotru nedēļu pēc operācijas viņš pirmo reizi uzstājās kameras priekšā – no slimības gultas intensīvās terapijas palātā, ar asarām acīs.
Valsts galva atzīmēja, ka regulāri sazinas ar premjerministra kandidātu Māri Kučinski un seko procesam, neskatoties uz veselības stāvokli.
Politologi par prezidenta Vējoņa slimību: valdības krīze nav gaidāma.
Pēc tam valsts pirmā lēdija Iveta Vējone paziņoja žurnālistiem, ka viņas vīrs jau tiecas atgriezties darbā, kaut arī tas ir aizliegts. Prezidentam jau šobrīd esot idejas turpmākajam darbam. Vējones kundze cerēja, ka prezidents "drusciņ piebremzēs, lai ir laiks atveseļoties, lai viņš var palikt stiprāks."
Tiesa gan, nav ļaunuma bez labuma. Prezidenta slimība ir uz laiku saliedējusi sašķelto Latvijas sabiedrību. Šajā laikā nebija ne krievu, ne latviešu – komentāri ar veselības vēlējumiem tika publicēti dažādās valodās. Tajos nebija politikas, intrigu un ietekmes sfēru. Uzmanības centrā bija cilvēks un viņa sirds.
