RĪGA, 4.feb — Vladimirs Dorofejevs, Aleksejs Karpatovs. Dienu iepriekš Lielbritānijas televīzijas kanāls BBC-2 laida klajā filmas "Trešais pasaules karš: komandpunktā" pirmo sēriju. Filma par apokalipsi: Krievija uzbrūk Latvijai, Anglija un ASV nostājas NATO dalībvalsts pusē. Un sākas…
Pašā Latvijā filmu apspriež jau trešo dienu. Reakcija ir daudzveidīga: no ironiska smaida līdz homēriskiem smiekliem, no sašutuša "kā tā var!" līdz optimistiskam "citas valstis palīdzēs!" Mēs esam apkopojuši interesantākos latviešu militāro speciālistu, politiķu un sabiedrisko darbinieku komentārus.
Jānis Ādamsons, pulkvedis, kara jūrnieks, agrākais IeM galva, Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa":
— Nezināju gan, ka BBC uzņem fantastiku! Manuprāt, filmai nav ne mazākā sakara ar realitāti. Protams, dažu labu tāds šovs var iebiedēt, taču man, kara jūrniekam un latvietim, kurš labi pārzina savas dzimtenes ģeogrāfiju, tas viss šķiet smieklīgi.
Kāpēc būtu jāiznīcina angļu aviobāzes kuģis, un vēl ar kodolraķeti? No Latgales līdz jūrai ir 300 kilometri, līdz Krievijas robežai helikopteriem nāksies lidot vairāk nekā stundu. Helikopteru bāzes kuģiem mūsdienās nav stratēģiskas nozīmes. Neviens neuzbrūk helikopteru bāzes kuģiem ar kodolraķetēm, tas ir pārāk sīks mērķis. Tas ir muļķīgi! Helikopteru bāzes kuģi var iznīcināt ar citiem, ne tik dārgiem un bīstamiem ieročiem, ja nu patiešām radusies nepieciešamība.
Nepatīkami bija uzzināt, ka mēs esam iejaukti šajā fantasmagorijā. Tas ir valdošo partiju politikas rezultāts, viņi taču pastāvīgi runā par krievu iebrukuma draudiem. Latvija pati rada informatīvu ieganstu scenāristiem-fantastiem.
Viņu domu gaita ir saprotama. Kam uzbruks Krievija? Droši vien tiem, kas visvairāk baidās. Manuprāt, šīs bailes ir neracionālas. Mēs Krieviju neinteresējam. Kārlis Krēsliņš, bijušais Latvijas Aizsardzības akadēmijas rektors, bijušais karaspēka štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts no partijas TB/LNNK-Visu Latvijai!:
— Pirms vairākiem gadiem, kad tikai deklarējām neatkarību, oficiālā komandējumā apmeklēju Angliju. Tolaik uzdevu viņiem jautājumu, kāpēc viņi tik daudz runā par Āfriku un tik maz – par mums. Man atbildēja, ka esot ļoti labi, ja ziņās par Latviju runā maz. Diezin vai mēs būšot priecīgi, ja par mums runās. Pašlaik ir tieši tāds brīdis. Mūsu valsts ir iekļuvusi kaut kādā fantastiskā scenārijā, un tas nesagādā ne mazāko prieku.
Esmu dažādās armijās nokalpojis vairāk nekā 40 gadus un uzskatu, ka kodolkara reālie draudi Latvija ir minimāli – mazāk nekā viens procents.
Cita lieta ir "zaļo cilvēciņu" parādīšanās draudi. Šāda iespēja nav liela, taču par to var padomāt. Kāpēc Ukrainā parādījās prokrieviski noskaņotie separātisti? Tāpēc, ka valstī bija jūtama milzīga vilšanās valdībā, augsts korupcijas līmenis un vāja likuma vara. Paldies Dievam, pie mums Latvijā tik slikti nav, taču valdībai, protams, ir iemesls domāt.
Latvijā ir ļoti maz prokrieviski noskaņotu speciālistu. Lielākā daļa iedzīvotāju, pat krievu, nebūt nevēlas, lai Latvija tiktu okupēta. Var jau par maksu noalgot bļaurus, taču karavīriem ar to nevajadzētu nodarboties – šajā lietā tikt galā var arī policisti un speciālie dienesti.
Kas attiecas uz reāliem draudiem, tos var radīt bēgļi no Tuvajiem Austrumiem, pareizāk sakot, ekonomiskie migranti. Viņi nevēlas dzīvot pie mums – mēs neesam bagāti, pie mums ir auksti. Tomēr, ja viņi nonāks pie mums, viņi var sarīkot nekārtības mūsu valstī, mūsu ielās. Pāris simtus mēs vēl varēsim saukt pie kārtības un nodrošināt likuma varu ielās, taču diezin vai mēs tiksim galā, ja viņu skaits sniegsies tūkstošos. Šie draudi ir daudz reālāki nekā kodolkarš.
Dainis Turlais, pulkvedis, Latvijas aizsardzības ministrs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs:
— Tādus inscenējumus labāk vajadzētu apspriest nevis ar kareivjiem, bet gan ar psihiatriem – kā īpaši vērtīgas idejas. Tie nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Uzbrukuma draudi nerodas tukšā vietā, tāpēc vien, ka dažam labam ir sagribējies pavicināt ieročus – bez jebkādas intereses un cerības gūt rezultātus. Kādu mērķi saskaņā ar scenāriju vēlas sasniegt Krievija? Pasaules mēroga kodolkarš? Vai Krievijai tas ir vajadzīgs?
Astoņdesmitajos gados padomju armijas štābā tika apspriests jautājums par to, vai pieļaujams pirmais kodoluzbrukums. Jau tolaik viņi nonāca pie secinājuma: pirmajiem kodoluzbrukumu sākt nedrīkst. Pēc tam stratēģija mainījās, taču tādu fantastisku scenāriju, kā šajā filmā, nekad neesmu sastapis. Pilnīgas muļķības.
Andrejs Mamikins, Eiropas Parlamenta deputāts no "Saskaņas" partijas:
— Kad skatījos tīzeri, aizmigu trešajā sekundē. Garlaicīgi, mazs budžets, nekāda zinātniskā pamata. Vēl tikai trūkst raganas kosmosa kuģī, citplanētiešu un Leonardo di Kaprio Putina lomā. Tā nav ne analītika, ne žurnālistika, ne futuroloģija. Tie ir slima kumeliņa murgi. Lasot scenāriju, rodas iespaids, ka tā autoriem skolā bijuši vieni vienīgi divnieki.
Kas tas par kuģi pie Latgales krastiem? No turienes līdz jūras četru stundu brauciens! Kādas divdesmit pierobežas pilsētas Latgalē? Zaicevas un Zaļesjes ciems? Droši vien zemās mājeles viņiem šķita esam latgaliešu debesskrāpji.
Kā cilvēks esmu sašutis par to, ka no Anglijas, arī no BBC uz Latviju braukā dažnedažādi emisāri un māca ētiku. Taču vienlaikus viņi atļaujas ražot tādas šausmenes. Es teiktu: viņi atļaujas rakņāties mūsu rētās, ņem trulu nazi un rakņājas. Viņi taču ļoti labi saprot, kāda ir mūsu situācija, viņi zina, ka latvieši baidās no Krievijas, zina, ka krievi neuzticas valdībai, zina pat to, kas ir Latgale un latgalieši, kas vienmēr, jebkuras varas – gan vācu, zviedru un poļu laikos, gan krievu cara, padomju varas un tagadējās valdības laikā bijuši pabērna lomā.
Ja filmu ieraudzīs Latvijā, emocijas būs slimīgas. Iespējams, dažam labam paliks slikti ar sirdi – no bailēm vai aizvainojuma dēļ.Jautājumā par ētiku es gribētu BBC ieteikt uzņemt filmu par skolu Latgalē, kur mācās bērni, kas mājās, uz ielas un veikalā runā savā dzimtajā latgaļu valodā, bet nodarbībās – latviski. Starpbrīžos – atkal latgaliski. Par to, kāpēc vilcienā Rīga-Daugavpils cilvēki sarunā sāk izmantot dzimto valodu tikai tad, kad nokļuvuši līdz Jēkabpilij. Tas būtu humāni.
Mārcis Bendiks, sabiedrisko attiecību speciālists, Latvijas universitātes pasniedzējs:
— Diskusijas par šo filmu sākās jau pirms tās demonstrācijas. Atklāti sakot, mani tas kaitina. Nav vēl nekāda iemesla runām, tomēr visi jau runā. Es būtu gatavs noskatīties filmu, ja man samaksātu. Bez maksas – nē, pateicos. Kāpēc viņi to ir uzņēmuši? Man šķiet, rietumvalstu valdības pieradina iedzīvotājus pie domas par to, ka nāksies iejaukties, ja, nedod Dievs, sāksies konflikts Krievijas un Latvijas starpā.
Savulaik mani lūdza komentēt datorspēli, kuras scenārijā arī paredzēts Krievijas uzbrukums Latvijai. Es uzskatu, ka šīs spēles nerodas tukšā vietā, idejas rada militārie eksperti. Nedomāju, ka viņi paši piedalās spēļu izstrādāšanā, taču, iespējams, dzer kafiju kopā ar izstrādātājiem un uztur neoficiālus sakarus.
Spēle, ko mani lūdza komentēt, iznāca īsi pirms Latvijas iestāšanās NATO, un es secināju, ka militāristi par mums domā, analizē, vai varēs mūs aizsargāt. Domājams, viņi jau ir izlēmuši, ka varēs, tātad mūs uzņems NATO. Patiešām, mūs uzņēma NATO, un tagad mēs esam aizsargāti labāk nekā agrāk.
Aivars Lembergs, Ventspils mērs:
— Kara nebūs. Tamlīdzīgam scenārijam es negribu ticēt un neticēšu.
Aleksejs Loskutovs, Saeimas deputāts, bijušais KNAB vadītājs, jurists:
— Pirms notikumiem Ukrainā man šķita, ka tamlīdzīgs scenārijs Latvijā nav iespējams, taču tagad neesmu par to pārliecināts. Es zinu, ka valstij ir plāns, kā rīkoties X notikumu gadījumā. Šādus lēmumus pieņem Saeimas Aizsardzības komisija un Aizsardzības ministrija. Protams, deputāti netiek instruēti, taču gadījumā, ja sāksies uzbrukums Latvijai, tiks sasaukta ārkārtas sēde. Valdība sapulcēsies, un tiks izsludināts darbības plāns.
Juris Jansons, Latvijas tiesībsargs:
— Šādu scenāriju es uzskatu par absurdu. Ja nu iedomāsimies, ka varētu notikt kaut kas tamlīdzīgs, jāpieņem, ka likvidētas visas ANO struktūras, kas uztur mieru. To starptautiskās organizācijas nepieļaus. Atmosfēras nokaitēšana un runas par Trešo pasaules karu ir vajadzīgas, lai iebiedētu sabiedrību. Cilvēkus zombē ar tādu informāciju, lai pēc tam baiļu vilnī mudinātu pieņemt vajadzīgos lēmumus.
Juris Pūce, ekonomists, partijas "Latvijas attīstībai", Latvijas universitātes pasniedzējs:
— Pasaules karš ar kodolieroču pielietojumu — nē. Karš šeit, Baltijas reģionā – visticamāk, ne. Pat Krievijas valdība nav tādā mērā jukusi prātā, lai sāktu karu Eiropā. Liela mēroga karš Tuvo Austrumu reģionā – jā, tas ir iespējams. Situācija tur ir ļoti saspringta, lielā mērā – naftas zemo cenu dēļ. Piedevām vēl karadarbība Sīrijā – tur viss var uzsprāgt. Un visticamākais – patiešām uzsprāgs! Galvenais ir manevri.
Jau pagājušā gada vasarā Iekšlietu ministrija sagatavoja pilsoņiem ieteikumus kara gadījumam uz divām A4 formāta lapām. Tur teikts, ka ārkārtas situācijas gadījumā tiks ieslēgti trauksmes signāli, un skaļruņi brīdinās cilvēkus par iespējamām briesmām. Tiklīdz atskan sirēnas, iedzīvotājiem ieteicams ieslēgt radio vai televizoru. Ja tiek dots rīkojums evakuēties, pēc iespējas ātrāk jāsēžas mašīnā vai sabiedriskajā transportā un jādodas uz tuvāko patvērumu.
Ja rīt sāksies karš, tualetes papīru izsniegs, bet gāzmaskas gan ne
Ministrija iesaka Latvijas iedzīvotājiem sasaiņot "somu ārkārtas gadījumiem". Tajā jābūt dokumentiem, naudai, zālēm, produktiem, rezerves mobilajam tālrunim un citām noderīgām lietām.
Sīka instruktāža kara un citu ārkārtas situāciju gadījumam publicēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļa vietnē.
Jāpiebilst, ka itin bieži notiek arī armijas mācības, kuru scenārijs atbilst BBC šovā redzamajai situācijai.
Piemēram, pagājušā gada novembrī Latvijā, Lielvārdes aviācijas bāzē notika manevri, kuros piedalījās arī NATO. Tajos piedalījās arī visa valsts vadība – arī prezidents, premjerministrs, valdības locekļi un deputāti. Saskaņā ar manevru scenāriju, vienā no Latvijas reģioniem parādījušies nelikumīgi bruņotie grupējumi. Ārkārtas situācijā varas pārstāvji slēpjas bunkurā un pieņem lēmumu vērsties pēc palīdzības pie sabiedrotajiem – NATO.
Pagājušā gada rudenī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maiks Fellons paziņoja, ka plāno nosūtīt uz Baltijas valstīm militāro kontingentu ilgtermiņa dislokācijai. Vispirms tas sastādīs 100 kareivjus. Fellons atzīmēja, ka šis lēmums ir viens no Lielbritānijas politikas elementiem, kas saistīta ar valsts pastāvīgu klātbūtni pie NATO austrumu robežas "lai atbildētu uz tālākām krievu provokācijām un agresiju." Aizsardzības ministrs atzīmēja, ka BBC lidmašīnas jau patrulē Baltijas valstu gaisa telpu.
Novembrī Rīgā tika atklāts Alianses militārais štābs. Tolaik sabiedroto augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs atzīmēja, ka struktūrvienības izveides iemesls ir nepieciešamība novērst Krievijas radīto apdraudējumu.
Atgādināsim, ka 2015.gada 4.septembrī Latvija parakstīja līgumu par 123 mazlietotu kāpurķēžu kaujas mašīnu CVRT iegādi par kopējo summu 48,1 miljonu eiro apmērā. Savukārt Lielbritānija apņēmās pirms nosūtīšanas modernizēt militāro tehniku. Pirmie četri bruņutransportieri tika nogādāti Latvijā pagājušā gada septembrī. Pārējās mašīnas nonāks valstī līdz 2020.gadam. Kopumā Latvija saņems 123 bruņutehnikas vienības par 39,4 miljoniem mārciņu sterliņu.
