https://sputniknewslv.com/20210404/NATO-pagrimst-Polija-velas-ievilkt-Baltijas-savieniba-Latviju-Lietuvu-Igauniju-15443787.html
NATO pagrimst: Polija vēlas ievilkt Baltijas savienībā Latviju, Lietuvu un Igauniju
NATO pagrimst: Polija vēlas ievilkt Baltijas savienībā Latviju, Lietuvu un Igauniju
Sputnik Latvija
Vispirms Polija iebiedēja Baltijas valstis, sak Krievijai "būs vajadzīgas divas līdz četras dienas to ieņemšanai", bet tagad poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks... 04.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-04T12:02+0300
2021-04-04T12:02+0300
2021-06-06T12:06+0300
pasaulē
nato
polija
krievija
agresija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0b/12/14695911_0:189:2971:1860_1920x0_80_0_0_72d341e5233f6c2fc6c389c95e7d23bf.jpg
RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik. Polija aktīvi vairo spriedzi. Vispirms tur iebiedēja Baltijas valstis: ja "Krievija sadomās tās ieņemt", tai būs vajadzīgas vien apmēram 2-3 diennaktis, bet tagad poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks iesaka veidot Baltijas savienību, kas "izvērsīs darbību pret Krieviju," vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Defence 24.Ar NATO spēkiem, kas okupējuši Baltijas valstis, Skšipčakam nepietiek – pec viņa domām, vairāku tanku rotu un lidmašīnu nosūtīšana "Kreviju nenobiedēs". Toties Baltijas savienība, acīmredzot, nobiedēs.Pie tam jāpatur prātā, ka Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi: Krievija neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Domas, kas čum un mudž Rietumu politiķu prātos, Krievijā uzskata par absolūti neveselīgām. To nepārprotami apliecina kārtējais Polijas izlēciens.Skšipčaks turpināja: ASV eksprezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā NATO valstis ir pārlieku izlaidušās – Vācija un Francija ietur neviennozīmīgu pozīciju pret Krieviju, bet Turcija karo pati par sevi.Rezultātā, secina ģenerālis, situācija kļuvusi ļoti sarežģīta un nonākusi līdz tam, kas aliansē nav redzēts."Ja organizācija neatmodīsies, tuvākajos gados militāri politiskā situācija Eiropā var mainīties," pārdzīvoja Skšipčaks.Viņš uzskata, ka Baltijas savienības izveide uz NATO bāzes ir cienīga atbilde uz pašreizējiem izaicinājumiem – "Polijas, Baltijas valstu un Skandinācijas aizsardzības potenciāla integrācija būs Krievijas savaldīšanas faktors". Tā valstis, pēc viņa domām, var iegūt neatkarību no "jebkādam karam slikti sagatavoto rietumu kaimiņu žēlastībām".Nekas neizdosies?Neskatoties uz poļu ģenerāla patētiku, Latvija, piemēram, diezin vai izšķirsies par piedāvāto apvienošanos, jo NATO apsolītos 2% no IKP aizsardzībai un pat vēl vairāk tā piešķīra, tomēr diezin vai izdosies sameklēt lielāku summu, turklāt nav labi pagriezt muguru Lielajam Brālim no ASV.Francijas prezidents Emanuels Makrons reiz jau ierosināja radīt no ASV neatkarīgu "Eiropas armiju", tomēr viņa ideju ASV zibenīgi norāja, un sabiedrotie Eiropā, kuri jau sāka kautrīgi māt ar galvām, solidarizējoties ar Francijas līderi, ātri vien ierāva galvas plecos.Kā nu ne, Makrons taču norādīja ne tikai uz tādiem "pazīstamiem ienaidniekiem", kā Krievija un Ķīna, viņš teica, ka jāaizsargājas arī no ASV, jo "Eiropa saskaras ar virkni mēģinājumu iejaukties tās iekšējos demokrātiskajos procesos un kibertelpā".Tomēr atgriezīsimies pie poļu ģenerāļa. Lai kāda jauna "savienība" būtu iecerēta Polijā, tai diezin vai izdosies izvērst "darbību pret Krieviju" – lai arī Maskava aicina sākt dialogu, tā nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies.Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju sabiedrības "Vimpek" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja, ka noslēgti Krievijas raķešu uzbrukuma brīdināšanas sistēmas (RUBS) valsts izmēģinājumi. Krievijas RUBS apstrādā trajektorijas datus, lai sastādītu brīdinājumu par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, Maskavas PRA sistēmai, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban strādā septiņas RUBS – Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.
https://sputniknewslv.com/20210322/Pleskava-Polocka-Kapec-Latvijas-zemessargi-macas-cinities-pilsetu-ielas-15374551.html
https://sputniknewslv.com/20210313/Zviedrija-atzist-sakoties-karam-Baltija-Krievija-uzvares-15319055.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, nato, polija, krievija, agresija
pasaulē, nato, polija, krievija, agresija
NATO pagrimst: Polija vēlas ievilkt Baltijas savienībā Latviju, Lietuvu un Igauniju
12:02 04.04.2021 (atjaunots: 12:06 06.06.2021) Vispirms Polija iebiedēja Baltijas valstis, sak Krievijai "būs vajadzīgas divas līdz četras dienas to ieņemšanai", bet tagad poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks iesaka tām "apvienoties pret Krieviju".
RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik. Polija aktīvi vairo spriedzi. Vispirms tur
iebiedēja Baltijas valstis: ja "Krievija sadomās tās ieņemt", tai būs vajadzīgas vien apmēram 2-3 diennaktis, bet tagad poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks iesaka veidot Baltijas savienību, kas "izvērsīs darbību pret Krieviju," vēsta
RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Defence 24.
Ar NATO spēkiem, kas okupējuši Baltijas valstis, Skšipčakam nepietiek – pec viņa domām, vairāku tanku rotu un lidmašīnu nosūtīšana "Kreviju nenobiedēs". Toties Baltijas savienība, acīmredzot, nobiedēs.
Pie tam jāpatur prātā, ka Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi: Krievija neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Domas, kas čum un mudž Rietumu politiķu prātos, Krievijā uzskata par absolūti neveselīgām. To nepārprotami apliecina kārtējais Polijas izlēciens.
Skšipčaks turpināja: ASV eksprezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā NATO valstis ir pārlieku izlaidušās – Vācija un Francija ietur neviennozīmīgu pozīciju pret Krieviju, bet Turcija karo pati par sevi.
Rezultātā, secina ģenerālis, situācija kļuvusi ļoti sarežģīta un nonākusi līdz tam, kas aliansē nav redzēts.
"Ja organizācija neatmodīsies, tuvākajos gados militāri politiskā situācija Eiropā var mainīties," pārdzīvoja Skšipčaks.
Viņš uzskata, ka Baltijas savienības izveide uz NATO bāzes ir cienīga atbilde uz pašreizējiem izaicinājumiem – "Polijas, Baltijas valstu un Skandinācijas aizsardzības potenciāla integrācija būs Krievijas savaldīšanas faktors". Tā valstis, pēc viņa domām, var iegūt neatkarību no "jebkādam karam slikti sagatavoto rietumu kaimiņu žēlastībām".
Neskatoties uz poļu ģenerāla patētiku, Latvija, piemēram, diezin vai izšķirsies par piedāvāto apvienošanos, jo NATO apsolītos 2% no IKP aizsardzībai un pat vēl vairāk tā piešķīra, tomēr diezin vai izdosies sameklēt lielāku summu, turklāt nav labi pagriezt muguru Lielajam Brālim no ASV.
Francijas prezidents Emanuels Makrons reiz jau ierosināja radīt no ASV neatkarīgu "Eiropas armiju", tomēr viņa ideju ASV zibenīgi norāja, un sabiedrotie Eiropā, kuri jau sāka kautrīgi māt ar galvām, solidarizējoties ar Francijas līderi, ātri vien ierāva galvas plecos.
Kā nu ne, Makrons taču norādīja ne tikai uz tādiem "pazīstamiem ienaidniekiem", kā Krievija un Ķīna, viņš teica, ka jāaizsargājas arī no ASV, jo "Eiropa saskaras ar virkni mēģinājumu iejaukties tās iekšējos demokrātiskajos procesos un kibertelpā".
Tomēr atgriezīsimies pie poļu ģenerāļa. Lai kāda jauna "savienība" būtu iecerēta Polijā, tai diezin vai izdosies izvērst "darbību pret Krieviju" – lai arī Maskava aicina sākt dialogu, tā nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies.
Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju sabiedrības "Vimpek" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja, ka noslēgti Krievijas raķešu uzbrukuma brīdināšanas sistēmas (RUBS)
valsts izmēģinājumi.
Krievijas RUBS apstrādā trajektorijas datus, lai sastādītu brīdinājumu par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, Maskavas PRA sistēmai, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban strādā septiņas RUBS – Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.
