16:23 12 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1888
  • RUB91.8152
Pasaulē
Saņemt īso saiti
53

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Krievijas darbībās saskatīja "agresiju" un paziņoja par dalībvalstu kolektīvās pieejas panākumiem tās savaldīšanā. Krievijas ĀM atbildē rekomendēja NATO nemeklēt melnu kaķi tumšā istabā un ķerties klāt savām problēmām.

RĪGA, 26. marts — Sputnik. Pēc divas dienu ilgas NATO ārlietu ministru sanāksmes alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis satraukumu par "Krievijas agresīvo darbību", turklāt attiecības ar valsti nosauca par "sarežģītām", vēsta RIA Novosti.

Stoltenbergs tāpat paziņoja, ka Krievija "palielina militāro spēku no Baltijas līdz Melnajai jūrai, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, no Vidusjūras līdz Arktikai", "destabilizē situāciju kaimiņvalstīs" un pat "apspiež politisko citdomāšanu" (te runā ir par Krievijas blogeri Aleksejs Navaļniju).

Šeit ļoti iederētos Krievijas līdera Vladimira Putina vārdi "kā kurš apsaukājas, pats tā saucas", taču kolektīvajiem Rietumiem acīmredzot joprojām ir grūti pamanīt baļķi savā acī, tāpēc Stoltenbergs aicināja NATO dalībvalstis apvienoties pret Krieviju.

Turklāt NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka šī kolektīvā cīņa pat nesusi panākumus. No viņa vārdiem izriet, ka "atbildot uz Krievijas rīcību, NATO īstenoja vērienīgāko kolektīvās aizsardzības pastiprināšanu".

"Mēs esam progresējuši hibrīdās un kiberaizsardzības jomā … mēs turpināsim sadarboties ar ES un mūsu partneriem, lai pārliecinātos, ka mēs kopīgi atbildam uz Krievijas rīcību. Sabiedrotie piekrīt tam, ka mums jāturpina pielāgot savaldīšanas un aizsardzības koncepciju un sekot tai. Mūsu kombinētā pieeja apvieno stingru savaldīšanu un aizsardzību ar atklātību dialogam," viņš sacīja, piebilstot, ka sabiedrotie atbalsta nodomu pastiprināt kontroli pār bruņojumiem.

Krievijas Ārlietu ministrijas diplomāti, kuri jau vairākkārt ir sastapušies ar Rietumvalstu prasmi "uzturēt dialogu", atbildēja ar zināmu skepsi. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova aicināja NATO tikt galā ar problēmām savās valstīs.

"Lūk, te ir problēmas, kas prasa tūlītēju iejaukšanos: vakcinācija, krīze, cilvēktiesības NATO valstīs. Kad tiksiet ar tām galā, uzreiz sāksim pētīt jūsu pieredzi. Bet tikai veiksmīgu," teica diplomāte.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc temata

Krievijas ĀM komentēja Baidena izteikumus par Krieviju
Zemākais punkts attiecībās: Krievija un ASV nonākušas uz sakaru saraušanas sliekšņa
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
Tagi:
Zaharova, Stoltenbergs, aizsardzība, agresija, Ārlietu ministrija, NATO

Galvenie temati