RĪGA, 18. marts - Sputnik. Amerikāņu izlūkošanas dienests CIP aktīvi vervēja bijušos SS latviešu leģiona locekļus, kuri piedalījušies Padomju Savienības civiliedzīvotāju masu slepkavībās okupētajās teritorijās Lielā Tēvijas kara gados, - viņi tika izmantoti darbā pret Latvijas PSR. Par to liecina fonda "Vēsturiskā atmiņa" sagatavotais pārskats "Bendes pensijā. Nacistiskie noziedznieki no Latvijas CIP dienestā", vēsta RIA Novosti.
Pārskats tiek prezentēts šodien starptautiskas ziņu aģentūras "Rossija segodņa" platformā.
"Šajā pārskatā publicētās ziņas uzskatāmi liecina, ka lielākā daļa latviešu tautības CIP aģentu Otrā pasaules kara gados kalpoja nacistiem, daudzi piedalījušies noziegumos pret cilvēcību, arī Holokaustā, soda operācijās pret civiliedzīvotājiem, Ļeņingradas blokādēm" teikts ziņojumā, ko fonds iesniedza RIA Novosti.
Pētījumā cita starpā publicēti dati par latviešu leģionāra Jāņa Cīruļa sadarbību ar CIP, kurš aktīvi piedalījās civiliedzīvotāju, arī sieviešu un bērnu masu slepkavībās Žestjanaja Gorka ciema apkaimē Novgorodas apgabalā.
Pārskats, kura pamatā ir iepriekš atslepenoto CIP dokumentu analīze, rāda, ka īpaša loma starp šiem amerikāņu izlūkdienesta aģentiem bija organizācijas "Daugavas vanagi" locekļiem, arī tās valdes locekļiem. Organizāciju pēc Otrā pasaules kara karagūstekņu nometnē Beļģijā veidoja bijušie SS leģionāri no Latvijas. Organizācijas centrs atradās Minsterē, Rietumvācijā, tās filiāles – 12 rietumvalstīs, arī ASV, Anglijā un Kanādā. Organizācijā bija aptuveni 130 vietējās nodaļas, kas apvienoja vairāk nekā 9 tūkstošus cilvēku.
Pēc PSRS sabrukuma organizācijas nodaļas atklātas arī Latvijā. Tagad "Daugavas Vanagu" filiāles ir visās valstīs, kur dzīvo lielākais SS Latviešu leģiona veterānu skaits. Ar viņu gādību ik gadus 16. martā Latvijā svin Latviešu leģiona piemiņas dienu.
"Nacistu līdzskrējēju un noziedznieku koncentrācija starp latviešu tautības CIP aģentiem bija milzīga, un organizāciju "Daugavas Vanagi" var droši uzskatīt par vienu no amerikāņu izlūkdienesta galvenajiem aktīviem Latvijas virzienā," teikts pārskatā.
Tā autori paskaidroja, kāpēc CIP izvēlējās vervēt cilvēkus, kuri neapšaubāmi bija iesaistīti noziegumos pret cilvēcību: "Šim jautājumam ir racionāla atbilde. Protams, pati par sevi dalība nacistu noziegumos nedeva priekšrocības vervējamiem kandidātiem. Priekšrocība bija dienests nacistu organizētajās policijas struktūrās."
Pārskata autori paskaidroja: bijušajiem policijas darbiniekiem bija plašs kontaktu loks un operatīvajam darbam noderīgas iemaņas. "CIP deva priekšroku policistiem, bet policisti bija ļoti aktīvi iesaistīti nacistu organizētajos noziegumos," uzsvēra vēsturnieki.
Pēdējā laikā Krievijas tiesībsargājošās iestādes, meklētāju vienības un vēsturnieki projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros fiksējuši lielu skaitu noziegumu, ko hitlerieši pastrādājuši pret PSRS civiliedzīvotājiem.
2020. gada oktobrī Krievijā tika pasludināts pirmais tiesas spriedums par genocīdu – tā tiesa nosauca nacistu izrēķināšanos ar Žestjanaja Gorka ciema iedzīvotājiem Novgorodas apgabalā: 1942.-1943. gados tur nogalināti vairāk nekā 2,5 tūkstoši cilvēku.
Vācijas politiku kara gados par genocīdu nosauca arī Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins – lielākā daļa PSRS zaudējumu pienākas uz civiliedzīvotājiem, viņš paskaidroja.
Šogad IK informēja, ka izveidos nodaļu noziegumu izmeklēšanai, kas saistīti ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju. Tā nodarbosies ar masu slepkavību izmeklēšanu un vēsturisko faktu izkropļošanas novēršanu.
