02:29 02 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1968
  • RUB90.7837
Pasaulē
Saņemt īso saiti
46

Kas būs tālāk? Vai novērotāji no Krievijas varēs lidot virs Amerikas objektiem Eiropā? Vai eiropieši nodos ASV viņu novērotāju iegūto informāciju par Krievijas objektiem?

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Pirms pusgada ASV pārmeta Krievijai, ka Maskava "vairākkārt pārkāpusi" vienošanos, un paziņoja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Sestdien, 21. novembrī, Amerikas varasiestāžu lēmums par izstāšanos no Atvērto debesu līguma ir stājies spēkā, vēsta RIA Novosti.

Vašingtonā paziņoja, ka nevēlas dzirdēt Krievijas atteikumu debesu izmantošanai 10 kilometru koridorā gar tās robežu ar Abhāziju un Dienvidosetiju. Taču Krievija skaidroja, ka atzinusi tās par neatkarīgām valstīm un izpilda tās līguma prasības, saskaņā ar kurām novērošanas lidojumi tiek veikti ne tuvāk par 10 kilometriem no valsts robežas, kura nav tā dalībniece.

Turklāt Maskava atgādināja, ka, ņemot vērā mūsdienu tehniskās iespējas šo rajonu attēlus iespējams iegūt, neielidojot šajā koridorā.

Taču Vašingtona atrada arī citus neapmierinātības ieganstus. Un ar tiem Amerikas varasiestādes nolēma, ka var apdraudēt visu mūsdienu ieroču kontroles sistēmu.

Tikmēr Maskavai arī ir, ar ko var likt aizdomāties ASV un citiem dalībniekiem. Tās ir pretenzijas, kas skar lidojumu tāluma ierobežojumus virs Aleutu salām un Havaju salām, ierobežojumu noteikšanu novērošanas lidmašīnas lidojuma augstumam un Savienoto Valstu ieviesto pieturu veikšanas atcelšanu ekipāžas atpūtas nolūkos.

Tāpat Francija kopš 2002. gada nav sniegusi informāciju par aizjūras teritoriju novērošanas procedūrām, kā dēļ novērošanas lidojumus šajās zonās veikt nav iespējams. Savukārt Lielbritānija liek šķēršļus lidojumiem virs aizjūras teritorijām un nosaka līgumā neparedzētos lidojuma augstuma ierobežojumus.

Ir zināmas pretenzijas arī pret Otavu, kura, neskaitot pārējo, neievēroja noteiktos personāla vīzu izsniegšanas termiņus un kārtību, bet Polija ieviesa aizliegumus vai ierobežojumus lidojumiem virs aizliegtām zonām un bīstamā gaisa telpā, kuri neatbilst līguma kārtībai un ICAO rekomendācijām.

Tagad jautājums skan šādi: pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma, vai eiropieši nodos ASV informāciju, kas tiks iegūta to novērotāju lidojumu gaitā, un vai Krievijas novērotājiem būs atļauts lidot virs ASV objektiem Eiropā. Jo debesis pārstāj būt tik atvērtas, kādas tās bijušas līdz šim.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka amerikāņi aktīvi "apstrādā" visus partnerus un pieprasa sniegt rakstiskas garantijas par izlūkošanas datu sniegšanu pēc saviem novērošanas lidojumiem virs Krievijas. Taču pats līgums paredz informācijas nodošanu tikai tā dalībniekiem. Lavrovs nosauc šādu pieeju par necienīgu.

Krieviju kategoriski neapmierina situācija, kad ASV drīkst novērot tās teritoriju, taču KF nebūs atbildes iespēju.

Tāpat ASV vēlas slēpt no Krievijas lielas militārās bāzes Eiropas valstīs, uzskatot šīs bāzes, kur var atrasties bumbas aprīkotās ar mazas jaudas kodollādiņiem. Vašingtona pieprasa partneriem aizliegt Krievijas lidmašīnām lidot virs tām Atvērto debesu līguma ietvaros.

Krievijas ĀM vadītājs uzsvēra, ka Krievija turpinās uzstāt, lai pārējie dalībnieki juridiski apstiprina, ka nenodos datus un neapmierinās amerikāņu prasības par aizliegumiem.

Turklāt vairums līguma dalībnieku bija pārsteigti ar ASV izgājienu un to nolūku iziet no Atvērto debesu līguma. Vašingtonu atbalstīja tikai Polija un Gruzija. Lielbritānija solidāri pauda sapratni.

"Turpināsim situācijas analīzi, ņemot vērā mūsu iespējamos atbildes soļus," uzsvēra Lavrovs.

Pēc temata

Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV

Galvenie temati