00:00 29 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Pasaulē
Saņemt īso saiti
27

Baltais nams paziņojis, ka atsakās no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājuma pagarināt līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

RĪGA, 17. oktobris – Sputnik.  ASV noraida Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājumu pagarināt uz vienu gadu pašreizējo Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu bez jebkādiem noteikumiem, paziņoja Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

"Prezidenta Putina šīsdienas atbilde par jaunā līguma NEW START pagarināšanu bez kodollādiņu iesaldēšanas nav pieņemams variants," O’Braiens paziņoja savā lapā Twitter.

Viņš apgalvoja, ka Vašingtona nopietni pievēršoties bruņojuma kontrolei, kas patlaban garantē drosīu visā pasaulē.

Šajā kontekstā ASV vadība pieļāva, ka Krievija mainīs savu viedokli stratēģiskās drošības jautājumā pirms "dārgām bruņošanās sacensībām".

Piektdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja pagarināt uz vienu gadu pašreizējo Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu bez jebkādiem noteikumiem – pēc viņa domām, līguma pagarinājums uz gadu dos iespēju organizēt saturīgas pārrunas par visiem problēmu parametriem, ko regulē šāda veida līgumi.

Iepriekš mediji ziņoja, ka Donalds Tramps plāno paātrināt pārrunas šajā jautājumā un pavirzīties uz priekšu pirms ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas beigām.

Baltais nams norādīja, ka Krievijai jau izteikts ierosinājums pagarināt līgumu uz gadu ar noteikumu par kodolarsenālu savstarpēju iesaldēšanu. O’Braiens piezīmēja, ka tā būtu "uzvara abām pusēm".

"Kad tikos ar savu kolēģi Ženēvā, krievi bija gatavi pieņemt to piedāvājumu," politiķis apgalvoja.

Oktobrī ASV prezidenta speciālais vēstnieks bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs vēstīja, ka Vašingtona esot gatava "jau rīt" pagarināt NEW START  apmaiņā pret kodolarsenālu savstarpēju iesaldēšanu un  viņš jau it kā esot panācis "principiālu" vienošanos ar Maskavu šajā aspektā. Pie tam Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra: ja Vašingtona vēlas pieminēt līgumā taktiskos kodollādiņus, tai vispirms jāizvāc šīs raķetes no NATO valstu teritorijas.

Līgums NEW START, kas parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā spēkā esošā Krievijas un ASV vienošanās par bruņojuma ierobežošanu.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums un samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par kodolgalviņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

2018. gada 5. februārī pienāca galējais termiņš, līdz kuram Krievijai un ASV bija jāsasniedz kontroles rādītāji saskaņā ar līgumu. Līguma termiņš beidzas 2021. gada februārī. Vašingtona dažādos līmeņos uzsver, ka Pekina jāiesaista pārrunās ar mērķi izstrādāt jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp krieviju, Ķīnu un ASV. Ķīna šo ieceri noraida. Sergejs Lavrovs ne vienu reizi vien ir uzsvēris, ka Maskava atbalsta līguma NEW START pagarināšanu bez iepriekšējiem noteikumiem.

Pēc temata

"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
ASV cenšas iekļaut Ķīnu pārrunās par NEW START līgumu
Tagi:
Vladimirs Putins, kodolieroči, NEW START līgums, Krievija, ASV

Galvenie temati