01:04 24 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Pasaulē
Saņemt īso saiti
50

Jaunais protestu vilnis Katalonijā Eiropā paliek praktiski bez uzmanības – visa uzmanība ir veltīta notikumiem Baltkrievijā.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Protesti Spānijā nav mazāk vērienīgi un asiņaini, nekā Baltkrievijā, taču ES izvēlas nepievērst tiem uzmanību, paziņoja radio Baltkom ēterā žurnālists un publicists Oto Ozols.

Kopš 9. augusta visā Baltkrievijā notiek masveida protesta akcijas. Pirmajās dienās kārtība sargi apspieda akcijas, pret protestētājiem pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva
© Photo Пресс-служба президента Республики Беларусь

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, pirmajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ierosināts vairāk nekā 400 krimināllietu par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Republikas IeM ziņoja, ka nekārtību gaitā cieta simtiem cilvēku, tostarp vairāk nekā 130 kārtības sargu. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

Eiropas Savienības līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, vēlēšanu falsificēšanu.

Taču, kā norādīja Ozols, notikumi Katalonijā nepiesaista tik lielu preses un politiķu uzmanību. Pie tam, viņaprāt, tieši kopējā Eiropas vienaldzība pret Katalonijas protestu apspiešanu lielā mērā noveda pie esošās situācijas Baltkrievijā.

"Teiksim, ja Barselonā, Spānijā ielās izgāja gandrīz divi miljoni mierīgo demonstrantu. Spānija atsūtīja policiju, kura visus nežēlīgi iekaustīja, pēc tam demokrātiski ievēlētos Katalonijas politiķus iesēdināja cietumā un notiesāja. Putins un Lukašenko noteikti paskatījās uz to: "Nu, ja jau Eiropā tā tiek darīts, kāpēc lai mēs tā nedarītu"," pastāstīja viņš.

Ozols uzsvēra, ka Madridē popularitāti gūst neofrankistu kustība – cilvēku pūļi dzied fašistiskas dziesmas un skandē nacistiskus lozungus.

"Spānijā, Madridē, pretī grāmatu veikalam staigā ļaužu pūļi, kuri dzied fašistiskas dziesmas, paceļ rokas Hitlera sveicienā, un visi tam kaut kā nepievērš uzmanību," atzīmēja viņš.

Pēc viņa sacītā, protesti Spānijā nozīmības un vērienīguma ziņā nepiekāpjas protestiem Baltkrievijā, tomēr ES tos izvēlas nepamanīt.

"Es vaicāju Eiropas Komisijas prezidentei, ar ko tieši atšķiras Spānijas policista steks, kurš sit pa galvu katalonietim, no baltkrievu OMON steka, kurš sit pat galvu mierīgam demonstrantam Minskā? Ar ko šie steki atšķiras? Ar ko atšķiras demonstrantu asinis Minskā no demonstrantu asinīm Barselonā? Atbilde nesekoja. Tie ir acīmredzami fašistiski gājieni, kuri notiek Madridē, to visi redz, bet viņi izliekas, ka to nemana," pastāstīja viņš.

Katalonijā 2017. gadā tika sarīkots referendums par reģiona atdalīšanos no Spānijas. Taču neskatoties uz to, ka par neatkarību nobalsoja 90,18% iedzīvotāju, referendums netika atzīts par likumīgu. Turklāt Karlesam Pudždemonam , kurš tobrīd bija Katalonijas Ženeralitātes prezidents, tika izvirzīta apsūdzība sakarā ar dumpja rosināšanu un korupciju, pēc kā viņš aizbēga no valsts.

Pērnā gada oktobrī Spānijas tiesa paziņoja spriedumu referenduma organizatoru lietā – viņiem piesprieda cietumsodus līdz 13 gadiem. Daži no lietā figurējušajiem tika atzīti par vainīgiem dumpja kurināšanā un izšķērdībā.

Jauns protesta akciju vilnis Katalonijā sākās oktobra sākumā, pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa apstiprināja zemākas instances tiesas lēmumu par Ženeralitātes vadītāja Kima Torra tiesību atņemšanu ieņemt vēlēšanu amatus. Spānijas karaļa Felipes VI un premjerministra Pedro Sančesa vizītes laikā Barselonā protestētāji pie Katalonijas pilsētu mērijām dedzināja karaļa fotogrāfijas un portretus.

Ozols ir viens no galvenajiem un aktīvākajiem Katalonijas neatkarības atbalstītājiem Latvijā. Viņš vairākas reizes paudis savu solidaritāti Katalonijas tautai.

Pēc temata

Bet ja ar tiem izdzenās protestus: Latvija un Lietuva pārdeva Baltkrievijai dronus
"Būs jāpārbauda pasts": Tihanovska reaģējusi uz izsludināšanu meklēšanā
Tagi:
ES, Katalonija

Galvenie temati