06:17 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Vienkāršiem vārdiem par veselību (27)
39

Mūsdienās aizvien populārāka kļūst atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu patēriņa. Nepārdomāta pieeja uztura sastādīšanā var novest pie ļoti negatīvām sekām, uzskata speciālisti.

RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Daļa cilvēku kļūst par veģetāriešiem un vegāniem reliģisku un kulturālu apsvērumu dēļ, citi uzskata, ka augu valsts produktu uzturs palīdzēs izvairīties no aterosklerozes, vēža, sirds un asinsvadu slimībām, kuņģa un zarnu trakta slimībām. Vai mūsdienu medicīnas dati to apliecina? Atbildi mēģināja atrast zinātnieki – projekta "5-100" dalībnieki, stāsta RIA Novosti.

Jaunā uztura priekšrocības

No fizioloģijas viedokļa, cilvēkam ir vajadzīga virkne svarīgu uzturvielu, ko organisms nesintezē, un tās var saņemt tikai ar uzturu – gan dzīvnieku, gan augu valsts izcelsmes produktiem, apgalvo Dienvidurālu valsts universitātes Uztura un biotehnoloģiju katedras docente Lina Ciruļņičenko.

"Šo uztura faktoru trūkums var novest pie dažādiem veselības traucējumiem, tostarp arī imūnsistēmas un endokrīnās sistēmas stabilitātē. Īpaša uzmanība jāvelta augoša organisma uzturam, un ir ļoti svarīgi radīt visus nepieciešamos apstākļus vesela cilvēka nākamā potenciāla veidošanai. No šī viedokļa var runāt par veģetārisma, it īpaši vegānisma negatīvajiem aspektiem. Turklāt krasa pāreja no tradicionālā uztura pie alternatīvām sistēmām var paaugstināt stresa līmeni, tātad – provocēt dažāda tika veselības traucējumus," viņa pastāstīja RIA Novosti.

Eksperte atzīmēja, ka vairākos gadījumos veģetārā uztura sistēma var būt ieteicama īstermiņa periodā, ņemot vērā konkrēta cilvēka veselības individuālos rādītājus veselības atgūšanai.

"Tāpat jāpatur prātā, ka pastāv kulturālie un reliģiskie uztura aspekti, kas veģetārismu uzskata par dzīves veidu," viņa uzsvēra.

Dzīvnieku valsts produktu svītrošana no uztura būtiski maina tā ķīmisko sastāvu, norādīja Krievijas tautu draudzības universitātes zinātnieki. Viņi ir pārbaudījuši, kā tas ietekmē dažādas organisma sistēmas un saslimšanās riska pakāpi. Viņu pētījumu rezultāti ir publicēti starptautiskajā zinātniskajā žurnālā "Mikroelementi medicīnā". Zināms, ka veģetārieši un vegāni retāk cieš no dažādām resnās zarnas slimībām, arī no vēža. Tam ir vairāki iemesli, uzskata KTDU Medicīnas institūta Medicīniskās elementoloģijas katedras asistents Aleksejs Gaļčenko.

"Pirmkārt, veģetārieši patērē daudz vairāk uztura šķiedru. Šie svarīgie uztura komponenti paātrina zarnu satura pasāžu, neļaujot tam iestrēgt. Turklāt cilvēka organisms tos neuzņem, tie kļūst par uzturu zarnu mikroflorai. Otrkārt, zarnu trakta satura kustība paātrina magnija jonus, kas tāpat pārsvarā ienāk no augu valsts uztura. Jāpiezīmē, ka Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas valstīs magnija un kalcija deficīts ir sastopams ārkārtīgi bieži," viņš pastāstīja.

Daudzi veģetārieši un vegāni atzīmē, ka pēc atteikšanās no dzīvnieku valsts uztura, viņi kļuvuši daudz mierīgāki. Pēc zinātnieku domām, šis efekts ir saistīts ar augstāku magnija saturu – tas palēnina centrālās nervu sistēmas darbību.

Jauns pārbaudījums – anēmija

Par veģetārisma negatīvo aspektu speciālisti uzskata paaugstinātu anēmijas risku. Pārsvarā runa nav par dzelzs deficīta anēmiju. Speciālisti uzskata, ka veģetāriešu un vegānu veselību lielā mērā apdraud megaloblastiskā anēmija, ko rada vitamīna B12 deficīts. Šis vitamīns gandrīz nav atrodams augu valsts izcelsmes produktos, jo augi to neuzkrāj.

Veģetārieši saņem zināmu daudzumu vitamīna B12 no olām un piena produktiem, taču vegāni tos pārtikā nelieto. Patlaban zinātnieki cenšas atrast vitamīnu B12 vegāniem pieļaujamajos produktos, taču pagaidām problēma nav atrisināta.

"Tomēr arī starp jaunā uztura piekritējiem megaloblastiskā anēmija nav retums – lieta tāda, ka, atšķirībā no vegāniem un veģētāriešiem, viņi patērē nepietiekamu daudzumu folijskābes, un tās deficīts tāpat noved pie šūnu dalīšanās traucējumiem," stāstīja Aleksejs Galšcenko.

Kā ir ar kalcija uzņemšanu?

Vēl viena vegānu un veģetāriešu - lai arī mazākā mērā – problēma ir kaulaudu minerālā blīvuma samazināšanās. Vegāni parasti patērē mazāku daudzumu kalcija, kas veido kaulu neorganisko pamatu. Pats galvenais ir tas, ka kalcijs no lielākās daļas augu valsts avotu tiek uzņemts daudz sliktāk.  Savukārt veģetārieši, gluži pretēji, patērē lielu daudzumu kalcija, pat vairāk nekā parastā uztura piekritēji.

Tomēr kaulaudu minerālā blīvuma samazināšanās viņiem ir aktuāla. Pētnieki uzskata, ka šīs parādības iemesls ir tas, ka kalcija absorbcija zarnu traktā nav iespējama bez cita svarīga uztura komponenta – vitamīna D. To pārsvarā satur zivis, mazākā apjomā – citi dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, piemēram, aknas un olas. Augu valsts produktos vitamīna D saturs ir pavisam nenozīmīgs.

Vienlaikus jāpiebilst, ka vitamīna D deficīts cilvēkiem, kuri nedzīvo tropu valstīs, ir sastopams ļoti bieži, tas ir viens no izplatītākajiem uztura deficītiem ziemeļu reģionos. Vitamīnu D var sintezēt arī cilvēka organisms ultravioletā starojuma ietekmē, tomēr mērenās joslas apstākļos tas neļauj pilnībā atrisināt problēmu.

KTDU zinātnieku pētījumu rezultāti liecina, ka vitāli svarīgo mikro un ultramikroelementu sadales nevienmērība uzturā paaugstina to deficīta risku cilvēkiem, kuri svītro no uztura kādus produktus.

Vegāni patērē lielu daudzumu dzelzs, taču augu valsts avotos tam ir zema bioloģiskā pieejamība, tāpēc tas slikti absorbējas. Augu valsts produkti satur arī dzelzs absorbcijas inhibitorus (fitīnskābe). Rezultātā dzelzs deficīta anēmijas risks vegāniem ir lielāks salīdzinājumā ar visēdājiem.

Holesterīns un mikroelementi

Veģetārisma, it īpaši vegānisma, tiešas sekas ir piesātināto taukskābju un holesterīna patēriņa samazināšanās. Holesterīnu satur tikai dzīvnieku valsts produkti, tāpēc vegāni to vispār nepatērē.

Neapšaubāmi, holesterīns ir neaizvietojams organismā: tas regulē šūnu membrānu fiziskā īpašības, turklāt tas ir daudzu hormonu priekšgājējs. Tomēr veseliem cilvēkiem aknas teicami tiek galā ar holesterīna sintēzes uzdevumu, ja uzturā tā nav.

Savukārt holesterīna pārdaudzuma gadījumā tas ilgi nevar atrast vietu audos un cirkulē asinsvados. Rezultātā aug iespēja, ka holesterīnu transportējošās olbaltumvielas oksidēsies – tas ved pie aterosklerozes attīstības. Galu galā aterosklerotiskās plāksnītes negatīvi ietekmē asins reoloģiskās īpašības, un tas jau ir lielākās daļas sirds un asinsvadu slimību iemesls.

Kaloriju saturs vegānu uzturā bieži ir zemāks nekā veģetāriešiem. Rezultātā mazinās aptaukošanās un II tipa diabēta risks. Diabēta profilaksē liela nozīme ir arī dažiem mikroelementiem. Augu valsts produktos ir bagātīgāks mangāna, vara un hroma saturs, kam ir liela nozīme glikozes koncentrācijas regulēšanā asinīs. Vienlaikus no augu valsts produktiem sliktāk absorbējas cinks – elements, kas nepieciešams, lai asinīs pareizi nonāktu insulīns.

Patlaban visās iedzīvotāju uztura grupās ir vērojams augsts joda deficīta risks, - par to liecina vēl viens pētījums. Tomēr vegāniem un veģetāriešiem tas ir augstāks. Turklāt attālums no jūras krasta un lauksaimniecībā izmantoto zemju augsnes īpašībām arī ir zināma loma šajā jautājumā. Lai atrisinātu problēmu, daudzas valstis cenšas novērst joda deficītu ar pārtikas bagātināšanas metodēm.

Nepārdomāta pieeja uztura sastādīšanā var novest pie ļoti negatīvām sekām, pie tam gan veģetāriešu un vegānu, gan arī neveģetāriešu organismā, uzskata Aleksejs Galčenko.

"Uztura sastādīšana ir visnotaļ sarežģīts uzdevums, - šajā jautājumā vajadzīgas profesionāla dietologa konsultācijas," viņš secināja.

Temats:
Vienkāršiem vārdiem par veselību (27)
Tagi:
Veselīgs uzturs

Galvenie temati